Nirnbergas ieteikumi agrīnai svešvalodu apguvei

imageDes!gn, Astrid Sitz
1996. gadā Gētes institūts laida klajā Nirnbergas ieteikumus agrīnai svešvalodu apguvei, ko kopīgi izstrādāja 22 pasaules valstu eksperti ar mērķi veicināt agrīnās svešvalodu apguves kā vispāratzīta principa iekļaušanu izglītības programmā.

Kopš „Nirnbergas ieteikumu“ izstrādes pagājuši vairāk nekā desmit gadi, tomēr būtiskākajos jautājumos tie līdz pat šai dienai nav zaudējuši savu aktualitāti. Neraugoties uz to, sabiedriski politiskās, ekonomiskās un sociālās pārmaiņas, tehnoloģiju attīstība un ar to saistītā daudzveidīgā bērnu mediju pieredze un gaidas ietekmē mācīšanos agrīnā vecumā. Svešvalodu apguves pirmajos gados arvien nozīmīgākas kļūst arī mācīšanās psiholoģijas atziņas par bērna mācīšanās paradumiem.

Pārstrādātais izdevums Nirnbergas ieteikumi agrīnai svešvalodu apguvei apraksta agrīnās svešvalodu apguves nosacījumu kompleksu no aktuālās perspektīvas, tādējādi atklājot četrus līdz desmit gadus veca bērna mācīšanās potenciālu un vajadzības. Turklāt apmācības uzsākšana agrīnā vecumā aplūkota nevis no konkrētas izglītības sistēmas vai izglītības iestādes skatpunkta, bet gan no iespējami vispārīgas perspektīvas.

Šī publikācija paredzēta visiem, kas darbojas agrīnās svešvalodu apmācības jomā: lēmumu pieņēmējiem, skolu vadītājiem, kvalifikācijas celšanas kursu pasniedzējiem, esošajiem un topošajiem skolotājiem un audzinātājiem, kā arī studentiem. Tomēr tā vēršas arī pie vecākiem un citām personām no bērna vides, kuras bērna izglītības procesā ir iesaistītas drīzāk netieši, bet kurām ir būtiska ietekme uz bērna attīstību.

Agrīnā svešvalodu apguve

Materiāli un ieteikumi skolotājiem