Agrīnai svešvalodu apguvei piemērots saturs

Tematiski un valodiski mācību satura izvēli nosaka bērna intereses un viņa attīstība no mācīšanās psiholoģijas viedokļa. Saturam jāatbilst bērna interesēm un tās jāpaplašina, jāuzrunā viņa jūtas, jāveicina viņa ieinteresētība un aktivitāte, fantāzija un radošums, kā arī jāsagādā viņam prieks.Lasiet vēl  ...
Empfehlung:

Mācību saturam agrīnajā svešvalodu apmācībā būtu jāpieskaras, piemēram, tālāk minētajiem vispārīgajiem tematiem un apzināti jāiepazīstina ar vārdu krājumu, kas atbilst šiem tematiem. Minētais saturs būtu jāiekļauj komunikatīvā kontekstā.

Temati un situacijas
  • Ikdienas dzīve un bērnu kultūra:
    Bērns dažādos kontekstos, piem., es un mana ģimene un draugi, bērnudārzs un skola, spēlēšanās, hobiji, sports, dzīvnieki, ceļošana, gadalaiki un laika apstākļi, ēšana un dzeršana, ķermenis un veselība, apģērbs, svētki un paražas, vides aizsardzība un saudzīga attieksme pret vidi u.c.
  • Vispārīgi aspekti:
    Iepriekš minētie temati sniedz jaunu pieredzi un atziņas par cilvēkiem un vidi.
  • Kultūra un ģeogrāfija starpkultūru aspektā:
    Ar piemēru starpniecību iepazīt mērķvalodas valsts ikdienu, tradīcijas un paražas un salīdzināt tās ar savu vidi.
Vārdu krājums
  • Iepriekš minēto tematu un situāciju ietvaros būtu jāapgūst bērniem piemērots vārdu krājums, kas, ja vien iespējams, ietver visas vārdšķiras.
Izvēloties izrunai būtisku saturu un valodas struktūras, būtu jāievēro šādi aspekti:

Izruna
  • Pareizai izrunai un intonācijai uzmanība būtu jāpievērš jau no paša sākuma.
  • Bērnam, kas mācās, būtu jāpalīdz apzināties atšķirības starp dzimto valodu un svešvalodu.
  • Apgūstot izrunu, būtu jāizmanto gan klausīšanās, gan runāšanas vingrinājumi.
Valodas struktūras un valodas lietojums
  • Komunikatīvie nodomi būtu jāietver vienkāršās sintaktiskajās struktūrās (galvenokārt vienkāršos teikumos), īpaši tad, ja runa ir par produktīvo darbību tiešā mutiskajā komunikācijā. Uz sapratni vērstos tekstos (klausāmajos un lasāmajos tekstos) pakāpeniski var ieviest arī sarežģītākas struktūras valodas receptīvo prasmju pilnveidošanai.
  • Neliels ieskats gramatikas likumos un valodas likumsakarībās var veicināt labāku izpratni agrīnajā svešvalodu apmācībā un veido pamatu turpmākajai valodas refleksijai. Tomēr to nedrīkst jaukt ar gramatikas mācīšanu, un tam būtu jāizriet no komunikatīvajiem vai saturiskajiem aspektiem. Shematiski vingrinājumi, deduktīva pieeja gramatikas likumu skaidrošanā un metalingvistisku jēdzienu izmantošana nekādā gadījumā neatbilst četrus līdz desmit gadus vecu bērnu kognitīvās attīstības pakāpei un neved pie vēlamā mērķa – valodas lietošanas komunikācijas procesā.
Kā tiešās komunikācijas neatņemama sastāvdaļa pie būtiskiem agrīnās svešvalodu apmācības satura elementiem pieskaitāmi arī ekstralingvistiskie un paralingvistiskie līdzekļi:

Neverbālie komunikācijas līdzekļi
  • • Komunikācijas situācijās būtu jāizmanto gan atbalstošas praktiskās darbības (kaut ko parādīt, atdarināt kādu darbību u.c.), gan atbilstoši ķermeņa valodas paralingvistiskie līdzekļi (žesti, mīmika, stāja, fiziskais un acu kontakts u.c.). Kultūras īpatnību dēļ paralingvistiskajiem līdzekļiem var būt izšķiroša loma attiecībā uz komunikācijas izdošanos vai neizdošanos.

Agrīnā svešvalodu apguve

Materiāli un ieteikumi skolotājiem