Bērna lingvistiskā attīstība

Kaut arī agrīnās svešvalodu apguves panākumu dinamikā ir vērojamas individuālas atšķirības, principiāli valodas apguves process tomēr norit pēc noteiktas shēmas. Līdz šim gan nav vienotas izpratnes par bērnu valodas apguves fāžu jeb pakāpju precīzu secību. Piažē [kognitīvās attīstības] stadiju modelis balstīts daudzos empīriskos pētījumos, tomēr mūsdienās tas – līdzīgi kā citi modeļi - saņēmis ne mazums kritikas.

Mūsdienās nešaubās par to, ka „cilvēki jebkurā laikā ir spējīgi apgūt vienu vai vairākas jaunas valodas. Tomēr valodu apguves un smadzeņu darbības pētījumu rezultāti liecina, ka svešvalodas apguve būtu jāuzsāk pēc iespējas agrāk. Ir pierādīts, ka līdz sešu gadu vecumam otro valodu ir iespējams apgūt bez akcenta. Līdz pubertātei sintakses un morfoloģijas apguve prasa mazāk pūļu nekā vēlāk .“ No otras puses, bērnu mācību sasniegumus ietekmē daudzi citi faktori, tostarp skolotāju darba un mācību materiālu kvalitāte vai ilgums un intensitāte, kādā notiek kontakts ar valodu.

Ieteikumi:
  • Bērnu svešvalodu apguves process būtu jāskata pēc iespējas ciešākā kontekstā ar dzimtās valodas lingvistisko attīstību.
  • Valodas apguves procesa laikā bērnam būtu jāpiedāvā pietiekami daudz iespēju jaunapgūtās zināšanas izmēģināt sociālā mijiedarbībā, piemēram, ar skolotāju vai klasesbiedriem.
  • Zinot to, ka valodu apguves process nepārprotami norit fāzēs, ir jāmaina attieksme pret kļūdām valodas apguvē. Kļūdas ir attīstības soļi ceļā uz valodas apguvi, pret kurām kā leģitīmu mācību procesa aspektu jāizturas ar pacietību un apdomību.
  • Audzinātājai un/vai skolotājam kļūdas būtu jāuztver kā nozīmīgs valodas apguves procesa rādītājs un jāizmanto tās turpmākam bērna atbalstam.

Agrīnā svešvalodu apguve

Materiāli un ieteikumi skolotājiem