Mērķis – dažādām kultūrām atvērts bērns

Uzsākot svešvalodu apmācību agrīnā vecumā, tiek izmantoti visi resursi, lai svešvalodu apguves procesā sniegtu bērniem vislabākās iespējamās attīstības iespējas. Tas ietver bērna vispārīgās attīstības emocionālo, radošo, sociālo, kognitīvo un lingvistisko dimensiju, bet lielā mērā arī starpkultūru komunikatīvo kompetenci.

Bērns, kuru interesē dažādas kultūras un kas pret tām ir atvērts, vēlāk spēs kļūt par starpkulturāli kompetentu runātāju, kas ir mūsdienu svešvalodu apmācības deklarētais mērķis.

Valodas apguvēja svešvalodas kompetence vairs netiek mērīta tikai pēc dzimtās valodas runātāju valodas kompetences, bet gan pēc viņa spējas tikt galā ar dažādajiem starpkultūru komunikācijas uzdevumiem. Agrīnajā valodu apguvē bērniem ir jāsniedz impulsi un jāpiedāvā mācību saturs, uz kura pamata var attīstīties starpkulturāli kompetentā runātāja atvērtība un iecietība. Agrīnajai saskarsmei ar svešvalodu ir jāmodina interese par valodām, jāvairo valodu mācīšanās prieks un „jāmotivē bērns sazināties arī tādā valodā, kas nav viņa dzimtā valoda“.

    Ieteikums:

    Svešvalodu apmācībai agrīnā vecumā, no vienas puses, būtu jākoncentrējas uz valodas kompetenču attīstību un, no otras puses, jāveicina arī vispārīgās un starpkultūru prasmes un mācīšanās stratēģijas.
    Nürnberger Empfehlungen zum frühen Fremdsprachenlernen

      Agrīnā svešvalodu apguve

      Materiāli un ieteikumi skolotājiem