Pārskats
Bibliotēku sistēmu Vācijā

Vācijas Centrālās ekonomikas zinātņu bibliotēkas Ķīlē lasītava
Vācijas Centrālās ekonomikas zinātņu bibliotēkas Ķīlē lasītava | © ZBW Kiel/Stefan Vorbeck

Vācijas bibliotēku sistēma ir spēcīga un daudzveidīga. Aptuveni 11000 dažādas specializācijas un uz dažādām mērķgrupām orientētu bibliotēku gādā par iespējami vienkāršu piekļuvi informācijai un zināšanām.

Valsts un federālo zemju bibliotēkas, kas glabā vērtīgus manuskriptus; publiskās bibliotēkas, kas pilsētu, pilsētu mikrorajonu un pagastu iedzīvotājus nodrošina ar moderniem medijiem; zinātniskās bibliotēkas, kas sniedz plašu atbalstu pētniekiem un studentiem; bērnu un jauniešu bibliotēkas, kas motivē lasīt; skolu bibliotēkas, kas vairo lasītprieku un attīsta informācijpratību; speciālās bibliotēkas, kas veido specifisku nozaru literatūras krājumus; bibliobusi, kas apkalpo attālāku vietu iedzīvotājus, – Vācijas bibliotēku vide ir krāsaina un daudzveidīga. Turklāt tā var atskatīties uz gadsimtiem ilgu vēsturi. Pirmās klosteru bibliotēkas radās jau mūsu ēras 6. gadsimtā. Mūsdienās Vācijā ir aptuveni 11000 bibliotēku.

Bieži apmeklētas un daudz lietotas

Vācijas bibliotēku statistikā, kurā nebūt nav apkopota informācija par visām bibliotēkām, 2010. gadā reģistrētas aptuveni 8500 bibliotēkas ar pavisam 10700 atrašanās vietām. To vidū ir ap 2100 publisko bibliotēku, kuru vadītāji tajās strādā pamatdarbā, un aptuveni 240 zinātnisko bibliotēku, kam līdzās augstskolu bibliotēkām pieskaitāmas arī valsts un federālo zemju bibliotēkas.

Lielāko daļu no šīm bibliotēkām finansē pašvaldības un federālās zemes. Ar vairāk nekā 4000 bibliotēku, kuru vadītāji tajās strādā pamatdarbā, amatu apvienošanas kārtībā vai brīvprātīgi, arī baznīca ir nozīmīgs finansētājs.

Katru darba dienu Vācijas bibliotēkas reģistrē aptuveni 680000 apmeklējumu. Ar 205 miljoniem apmeklētāju gadā tās ir visvairāk lietotās kultūras un izglītības iestādes. 2010. gadā vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju bija aktīvi bibliotēkas lietotāji, un bibliotēkas izsniedza 474 miljonus mediju.

Decentralizēta organizācija

Vācijas bibliotēku sistēma ir organizēta decentralizēti, jo federālajā Vācijā par kultūru un izglītību pārsvarā ir atbildīga katra federālā zeme. Atšķirībā no daudzām citām valstīm Vācijā nav vienas centrālās institūcijas, kas valsts līmenī plānotu un pārraudzītu ar bibliotēkām saistītos jautājumus, tāpat nav arī nacionālā bibliotēku likuma. Kopš 2008. gada Tīringenē, Saksijā-Anhaltē un Hesenē ir izdoti federālo zemju bibliotēku likumi. Citās Vācijas pavalstīs par bibliotēku likumiem notiek diskusijas.

Vācijā ilgu laiku nebija nacionālās bibliotēkas. Tas galvenokārt saistīts ar samērā vēlo valsts dibināšanu salīdzinājumā ar citām Eiropas nācijām, kā arī ar Vācijas sadalīšanu pēc Otrā pasaules kara. Šo vārdu Vācijas Nacionālā bibliotēka, kuras atrašanās vietas ir Leipcigā, Frankfurtē pie Mainas un Berlīnē, nes tikai kopš 2006. gada. Fondu ziņā lielākā Vācijas bibliotēka veido visu Vācijā un ārpus tās izdoto, vācu valodā publicēto mediju krājumu.

Tradīcijām bagātas un modernas

Arī mūsdienās dažus valstiski nozīmīgus uzdevumus joprojām pilda citas lielas un tradīcijām bagātas bibliotēkas, piemēram, Berlīnes Valsts bibliotēka – Prūsijas kultūras mantojums un Bavārijas Valsts bibliotēka Minhenē. Turklāt ir arī trīs centrālās nozaru bibliotēkas: Vācijas Centrālā ekonomikas zinātņu bibliotēka (ZBW) Ķīlē un Hamburgā, Vācijas Centrālā medicīnas bibliotēka (ZB MED) Ķelnē un Bonnā, kā arī Tehniskā bibliotēka (TIB) Hannoverē.

Pārējos gadījumos nodrošinājums ar zinātnisko literatūru ir organizēts decentralizēti. Vācijas Pētniecības apvienības (DFG) speciālo krājumu programmā katra zinātnes nozare ir uzticēta kādai noteiktai zinātniskajai bibliotēkai.

Inovatīvas un radošas

Vācijas bibliotēkas uzskata sevi par garantu brīvai piekļuvei informācijai un zināšanām. Tās nenogurstoši paplašina pakalpojumu spektru, lai saviem lietotājiem dažādas formas medijus padarītu pēc iespējas pieejamākus.

Līdzās grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem tie ir galvenokārt CD-ROM, DVD, Blu-ray, mūzikas CD, video, spēles, audiogrāmatas un e-grāmatas. Kopumā Vācijas bibliotēkas saviem lietotājiem piedāvā vairāk nekā 364 miljonus mediju vienību.

Nemitīgi paplašinās arī bibliotēkas digitālie pakalpojumi, kurus ar interneta starpniecību iespējams izmantot neatkarīgi no vietas un laika. Līdzās tam bibliotēkas, kas daudzkārt izvietotas iespaidīgās, tradīcijām bagātās vai modernās ēkās, ir un paliek satikšanās un mūžizglītības vietas. Mūsdienu zināšanu sabiedrībā bibliotekāri vairāk kā jebkad darbojas kā navigatori un dažādos veidos palīdz visu vecumu lietotājiem attīstīt lasītprasmi, informācijpratību un mediju kompetenci.