Elektroniskā mūzika 2013
Romantiķi basa bungu ciklā

Digital Natives sumina veco labo vinilu: šeit ierakstu kompānijas Rose Records komanda pie savas plašu kolekcijas.
Digital Natives sumina veco labo vinilu: šeit ierakstu kompānijas Rose Records komanda pie savas plašu kolekcijas. | © Rose Records

2013. gadā noslēdzās kas vairāk nekā viens elektroniskās mūzikas aplis. Uhs Jongs Kims vēro renesansi hausmūzikā, apstāšanos augstā līmenī sevi apliecinājušo vidū un izejas uz dienvidiem. Tas arī bija gads, kad klubu kultūra mācījās pasmaidīt pati par sevi.

2013. gadā klubu mūzikas ciklisko vēsturiskumu paaudžu maiņa atklāja skaidrāk nekā iepriekšējos gados. Jaunie ir klāt un viņi skan kā vecie, kas arī vēl ir turpat. Kam tas viss šķita pārāk pazīstams, tas svaigus skanējumus varēja atklāt aiz valsts robežām, piemēram, Āfrikā. Daži producenti pārorientējās augstās kultūras virzienā, kaut vai tikai lai izvairītos no draudošās šaubīgās situācijas mūzikas tirgū, kā arī tāpēc, ka ir kļuvis pašsaprotamāk spēlēt teātros, operās un muzejos, kas savukārt viesojas svētku tempļos kā Berghain. Jauki, ka, neskatoties uz visu sacensību par valsts pasūtījumiem, deju laukumu labvēlību un sociālo mediju klikšķiem, elektroniskā mūzikas vide 2013. gadā beidzot ir iemācījusies pasmieties pati par sevi.

Jaunie romantiķi

Tiklīdz ieskanas basa bungas, uz priekšu sitas pedāļšķīvis un atskan tipiskie hausa akordi, tēvi ar hipsterbārdiņu un pārāk lielām plašu kolekcijām noraidoši māj: viss jau dzirdēts, viss jau bijis. Taču jauniestudējumi, protams, domāti vispirms tiem, kuri šo skanējumu toreiz nevarēja piedzīvot – pavisam jauniem digital natives, ekstrēmiem disko ēras apjūsmotājiem, apgādātiem ar nepieciešamajām interneta prasmēm sevis notirgošanai un, galvenais, ar sirdi un dvēseli padotiem devīzei strictly vinyl.

Medijs nosaka vēstījumu. Pēc gadiem ilgušās plūdlīniju formas celiņu estētikas no klēpjdatora nu atkal kārta analogākai, netīrākai un dvēseliskākai pieejai. Šīs skatuves žilbinošās zvaigznes ir Makss Grēfs, kura remiksi ir starptautiski ļoti pieprasīti, un Damiano fon Erkerts no Ķelnes. Ķelnieša albums Love Based Music nonāca tiešsaistes veikalu vispieprasītāko ierakstu pašā augšgalā un plašu komplektos pie tādiem korifejiem kā Gilles Peterson un Four tet. Klajā tiek laisti tādās Vinyl-Only ierakstu kompānijās kā Box aus Holz Berlīnē un Rose Records Leipcigā.

Viņu ar mīlestību veidotās skaņu plates atgādina veco varoņu kā Moodymann vai Kerri Chandler bez vēsts pazudušo ierakstu skanējumu: raustītā Čikāgas hausmūzika ar pulsējošiem sitieniem, soula un disko sempli, romantizētā vēlīni dzimušo redzējumā. Līdz ar to 2013. gadā jaunai dīdžeju un producentu paaudzei Deep house atkal izkristalizējās kā skanējuma ideāls – 20 gadus pēc tam, kad tas noformulējās ASV austrumu piekrastē. Kopš šī brīža vācu klubu mūzikas skanējums Frankfurtē, Ķelnē, Hamburgā un Berlīnē tiek aizvien no jauna izsmalcināts un hibridizēts – hausmūzika kā soula un disko turpinājums ar melodiskiem elementiem un cilvēciskiem imperfekcionismiem.
 
Damiano von Erckert: Housem

Šarmanti diletantiski producētā hausmūzika labi iederas diskoklasiķu renesansē kā jauna redakcija. Šajās alternatīvajās versijās oriģināls tiek reducēts līdz pamatelementiem, no jauna aranžēts un pielāgots deju grīdas vajadzībām. Jauno redakciju kvalitāte un kvantitāte 2013. gadā piedzīvojusi līkņveida pieaugumu, jo tās ir vienā acumirklī veidotas un ātri izplatās ar tādu interneta platformu kā skaņas mākoņi starpniecību. Šobrīd atskaņot pašu producētas jaunās redakcijas pieder pie dīdžeju labā toņa.

Vecie mežonīgie

Tomēr paaudžu sardzes maiņa nav notikusi. Jaunie nav nomainījuši vecos vai pat padzinuši tos. Gluži otrādi – viņi pastāv līdzās, ideālā gadījumā atbalsta viens otru un ielūdz viens pie otra. Jaunpienācējs Damiano fon Erkerts, piemēram, lika skaņu Hansa Nīsvanta 50. dzimšanas dienā. Klubu kultūras pionieris, hausmūzikas krusttēvs un autors no Ķelnes Nīsvants gada beigās tika iecelts par Bohumas Folkvanga Mākslu universitātes jaundibinātā Populārās mūzikas institūta māksliniecisko vadītāju. Dīdžejs akadēmijas vadībā – drosmīgs solis no visu iesaistīto puses, kas pateicoties Nīsvanta zināšanām, viņa plašajiem globālajiem kontaktiem un galu galā viņa mākslinieciskajai personībai piedzīvos aizraujošu attīstību.

Gada labāko ierakstu sarakstu pašā augšgalā nonāca dīdžeja Koze albums. Albumā Amygdala ir darbi, kas ģenētiski nāk no klubu kultūras, taču drīzāk ir radīti kā atkāpšanās no tās. Mājās klausāma mūzika Geboller stilā ar Štefanam Kocallam ierasto idiosinkrētisko skanējuma paleti. Vai Amygdala muzikāli apsteidza, piemēram, Westbam albumu Götterstraße, kas nogrima par spīti tādu vieszvaigžņu līdzdalībai kā Kanje Vests un Igijs Pops, vai Moderat albumu II ar viņu ēterisko „dzejnieks-dziesminieks klubā“ modeli, ir visnotaļ diskutējams jautājums. Bet DJ Koze vadošā pozīcija varbūt vairāk runā par recepciju nekā par mūziku kā tādu – tātad par to, kas vispār vēl pērk albumus, recenzē tos un sastāda sarakstus.

Berlīnes omulīgāko producentu duo Modeslektor tikām nevarēja apiet neviens – kaut arī viņu pēdējais albums iznāca 2011. gadā. Ar savu dalību Moderat un ierakstu darbību ar Monkeytown un 50 Weapons, kuros viņi sapulcēja tik atšķirīgas izpausmes kā Mouse On Mars un Addison Groove no Lielbritānijas, viņi arvien palika diskusiju tēmās, tostarp ne pēdējo lomu spēlējot arī uzticīgam un pieaugošam sekotāju lokam tīmeklī.
 

Viņiem un Innervisions komandai ar Dixon un Âme vadībā 2013. bija vēl viens konsolidācijas gads. Apstāšanās augstā līmenī – daudz ir sasniegts, arī te nevar un nevajag izgudrot riteni no jauna. Berlīnes dīdžeja Dixon gadījumā atmaksājas ilgdzīvošana – toni nosakošā elektroniskās mūzikas tiešsaistes žurnāla Resident Advisors lietotāji viņu izvēlēja par labāko dīdžeju pasaulē.

Global Pop

Jaunais elektroniskajā mūzikā 2013. gadā radās rekombinējot un hibridizējot ar skanējuma estētikām no tāliem reģioniem. 2013. gadā skats galvenokārt tika pievērsts Āfrikai. Dub pazinējs un tehno pionieris Marks Ernestuss (cita starpā arī Hardwax, Basic Channel) projektam Jeri Jeri sapulcināja izcilus instrumentālistus no Senegālas un ar lielu pietāti pret izejas materiālu producēja un atskaņoja koncertā uz skatuves viņu komplekso perkusiju grūvu. To, ko Ernestuss jau īstenoja ar Karību reģiona dub regeju Rhythm & Sound albumos, viņš atkal paveica ar rietumafrikāņu poliritmiku: iedvesmojoša bagātīgu mūzikas tradīciju aktualizācija, liekot lietā ilggadīgās pieredzes tehniskās prasmes un ziņkārīgu skatienu no ārpuses.
 
Jeri-Jeri with Mbene Diatta Seck, Ale & Khadim Mboup: Bamba

Alex Barck no Berlīnes Jazzanova 2013. gadā prezentēja Reinjonā pavadītā pārtraukuma rezultātu. Viņš kopā ar ģimeni uz gadu bija pārcēlies uz brīnišķīgu salu Indijas okeānā, prom no lielpilsētas kņadas. Reunion ir albums, kurā ieplūdusi svešajā vidē gūtā pieredze un satikšanās ar vietējo, tostarp arī ar dziedātāju Christine Salem. Un ir radušies dzirksteļojoši fusion house celiņi ar Reinjonas tradicionālās mūzikas – džeza un maloya – ietekmi.

Līdzīgi sasaites punkti krustojās arī projektā Pupkulies & Rebecca plays Tibau. Kaboverdiešu mūziķa Tibau Tavares ilgpilnajai dziesmai apakšā Berlīnes trio palika savu melodisko theno popa skanējumu. Producents Janošs Bauls daļu savas bērnības ir pavadījis Kaboverdes salās un vēl aizvien laiku pa laikam dodas uz Zaļā raga salu arhipelāgu Āfrikas rietumu piekrastē. Ar Tibau kopīgo dziesmu prezentācijā Kaboverdē vietējā publika bija tikpat aizgrābta kā kādā no Berlīnes After-Hour garāžām.
 

Līdz ar Wankelmut remiksa One Day/Reckoning Song – oriģinālā izpilda izraēliešu folkdziedātājs Asaf Avidan – kļūšanu par topu hītu vēlreiz samiksējas aktieri no vēl gados jaunās tehno popa scēnas ap tādiem numuriem kā pasaules mūzikas skaņu karuselis ar viņu plaši pielietojamo elektronisko skanējumu. Šim stilam bieži tikusi pārmesta zināma aprēķināmība un iepriekšsagatavotā skanējumā bāzēta estētika. Taču te šķiet iezīmējamies izeja no šī iepriekšparedzētības tuneļa, un tas notiek naivi un veikli.

Megacity-Clash un Voodootronics

To, ka pievēršanās dienvidu hemisfēras mūzikas pasaulei dod jaunas atziņas un rada uzbudinošus skanējumus, 2013. gadā jo īpaši iespaidīgi apliecināja megaprojekts Ten Cities. Pēc Gētes institūta Kenijā iniciatīvas desmit pilsētās, tostarp Kairā, Berlīnē, Lagosā, Johannesburgā un Lisabonā, savstarpēji tika konfrontētas Eiropas un Āfrikas klubu kultūras. Lielprojektā Dzimtenes dziesmas no Vācijas elektroniskās mūzikas producenti kā Gudrun Gut, Murat Tepeli, Symbiz Sound un Thomas Mahmoud pārvērta remiksos Berlīnes migrantu kopienu dziesmas. Un arī mazās detaļās atklājās aizraujošas salaiduma vietas starp elektronisko mūziku un tradicionālo skanējumu. Pēc tam, kad Jan St. Werner no Mouse On Mars bija apmeklējis kandomblē ceremoniju Berlīnē-Kreicbergā, viņš uzaicināja uz savu studiju perkusionistus Vladir Jovendal, Juninho Quebradiera un Leo Leandro, lai viņu afro brazīliešu ritmus papildinātu ar abstraktiem elektroniskās skaņas tēliem. Rezultāts ir albums Black Manual, vizuļojoša tekstūru sadursme (clash) ar maģisku dziesmas iedarbību.

Stāv viens dīdžejs klubā…

2013. gadā klubu kultūra beidzot nonāca pašatspoguļošanas fāzē, neizpalika arī dzēlīgi pārspīlējumi internetā. Kamēr Jirgena Teipela interviju grāmata Mehr als laut maz ko varēja piebilst jau pastāvošajai literatūrai par dīdžeju vēsturi un notikumiem, blogi un YouTube atklāj lietas, kas nakts dzīvē parasti kā pašsaprotamas nogrimst nebūtībā.

Piemēram, blogs Serato Face rādīja slavenu dīdžeju fotogrāfijas, tostarp arī tādas vācu slavenības kā Paul van Dyk, kur viņi liek skaņu, truli blenžot savos klēpjdatoros, un tādā veidā atmaskoja digitālos DJ rīkus kā Serato vai Traktor kā klīrīgus darbarīkus bez emocijām. Blogs Producers and DJs looking depressed apkopoja preses fotogrāfijas ar tādām pazīstamām nakts figūrām kā Ricardo Villalobos vai Michael Mayer, kuri izskatās smieklīgi ar savu kontemplatīvi novērsto skatienu un demonstrēto nopietnību.

Bet klubā taču galvenais ir prieks. Tas dažreiz negribēti komiski nolasāms Berlīnē novērtētajā Boiler Room. Boiler Room ir kļuvusi par globālu institūciju klubu kultūrā, kurā frontāli filmētas DJ ierīces ar publiku tiešraidē tiek translētas tīmeklī. Zvaigžņu dīdžejiem un viņu anturāžai te ir iespēja demonstrēt savu superīgumu, intimitāti un ekstāzi un tiešsaistē pieskandēt jauniešu istabas visā pasaulē. Nesagatavots tika pārsteigts Berghainas skolas tehno DJ Ben Clock.
 

Viņa Boiler-Room-Set pēc kāda laika sagādāja lielu jautrību kā tā sauktais shred video – shred versijā mūzikas video skaņas celiņš tiek aizstāts ar jaunām, neizdevīgām skaņām, kas pārraidās sinhroni attēlam, rodas apjomīgs audiovizuāls remikss kā parodija par mūzikas performanci. Being Boiled shred versijā kulminācijas punkts ir šlāgerdziesma, pie kuras visi dejotāji sajūsmā zaudē galvu. Šis klips ātri izplatījās un daudz tika ieteikts tālāk. Pēc neilga laika Ben Klock reabilitējās, kad klubā patiešām uzlika tieši to pašu šlāgerdziesmu un triumfējoši lika sevi nofilmēt.

Brīnišķīgi, tā turpināt!