E-komiksi Iekaro trešo dimensiju

Digitālā revolūcija grāmatniecības nozarē neapstājas arī komiksu priekšā. E-komiksi ir īpašs izaicinājums, jo teksts un attēls radošā un interaktīvā veidā jādara pieejams tīmeklī. Vācijā daudzi izdevēji pret šo attīstība tendenci vēl izturas ļoti skeptiski.

„Mēs esam aizraujošā fāzē, kad tiek attīstīti jauni digitālās un grafiskās lasīšanas kodi. Tā ir citāda komiksu mākslas forma,“ saka Samuēls Petī, kurš kopā ar franču izdevējiem izstrādā jaunus formātus e-komiksiem internetā. Taču, lai cik liela būtu sajūsma, izdevēji nav diez ko runīgi attiecībā uz digitālo komiksu apgrozījumu. Arī Vācijā tas nav savādāk. Statistiku Eiropā velti meklēt. Eiropas e-grāmatu tirgus attīstība ir drīzāk evolūcija, ne revolūcija – Vācijā 2012. gadā e-grāmatas veidoja 2,4 % no patēriņa tirgus grāmatu apgrozījuma; turklāt e-komiksu īpatsvars nemaz netika rēķināts. Pat ASV, kas līdzās Japānai ir lielākais komiksu tirgus, digitālās komiksu grāmatas 2012. gadā veidoja tikai 1% līdz 1,4 % no apgrozījuma.

E-komiksi Vācijā

Pat, ja e-komiksu apgrozījuma rādītāji vēl ir zemi, viens ir skaidrs – jo mazāka niša, jo lielākas ambīcijas un mākslinieciskā brīvība. Digitālajā vidē ar komiksiem eksperimentē jau 15 gadus. To aizsāka amerikāņi, viņiem sekoja francūži. Vācijā šī tendence sākās 2005. gadā. Pie eksperimentiem uzdrošinājās ķerties nevis izdevēji, bet gan paši autori, veidojot autofiktīvus komiksu blogus, piemēram, Berlīnes mākslinieks Flix ar darbu Held (Varonis). „Komiksu dienasgrāmatas bija interesantas, jo tajās poētiskā veidā tika ilustrētas personiskas tēmas, par kurām lasītāji varēja apmainīties viedokļiem,“ atceras Žozefīne Svenske no zviedru komiksu izdevniecības Kolik. Drīz vien autori tīmeklī uzdrošinājās ieviest arī ko jaunu, atsakoties no klasiskā grāmatas lappušu formāta. Kopš tā laika lasītājs bez apstājas un bez nepieciešamības pāršķirt lappuses pie ekrāna var pārvietoties stāstos horizontāli vai vertikāli, kas tādējādi iegūst īpašu pievilcību.

Taču Vācijā tādas lielas izdevniecības kā Carlsen vai Egmont ilgu laiku nebija draugos ar digitālo tirgu. Pirmo soli 2012. gadā spēra tirgus līderis Panini. Štutgartē bāzētā izdevniecība sākotnēji bija mēģinājusi izplatīt e-komiksus ar savas platformas starpniecību. Taču – bez rezultātiem, tiešsaistes veikalu nācās slēgt. 2014. gada aprīlī izdevniecība uzsākusi jaunu “e-komiksu ofensīvu”, un kopš tā laika ir iespējams lejupielādēt apmēram 150 komiksu izdevumu. Plānots, ka 2014. gada otrajā pusē šis saraksts ik mēnesi tiks papildināts ar sešiem līdz astoņiem jauniem izdevumiem.

Francija ieslēdz turbo režīmu

Ar animācijas palīdzību komiksi sāk ieņemt trešo dimensiju un vēlas iekarot skārienjutīgos ekrānus. Tam savukārt nepieciešama tehnoloģija, kas ļauj stāstīt stāstus visniecīgākajā telpā. Celmlauži šīs tehnoloģijas izstrādē ir francūži. Meklējot komiksu specifisko estētiku, franču mākslinieki izstrādājuši „turbomediju režīmu“, par kuru šobrīd interesi izrāda arī komiksu izdevniecības un mākslinieki Japānā un ASV. Izmantojot šo tehnoloģiju, lasītājam vairs nav jāklikšķina no attēla uz attēlu. Sižets attīstās interaktīvi, viena vienīga zīmējuma ietvaros. Iedomājieties attēlu, kurā redzamas nomākušās debesis. Ja lasītājs noklikšķina, ekrānā parādās animētas lietus lāses. Pie nākamā klikšķa parādās runas balons un tikai pēc tam – pats personāžs. Tas, kam uz papīra nepieciešamas trīs lappuses, te notiek secīgi viena attēla ietvaros. Klikšķinot lasītājs nosaka tempu, kādā sižets attīstās, un tādējādi kontrolē lasīšanas norisi.

Jaunākie e-komiksi pieejami tiešsaistes platformā Professor Zyklop, ko izveidojis vācu-franču televīzijas kanāls Arte.

Neatkarīgie komiksu izdevēji skeptiski

Par Professor Zyklop vācu versiju atbildīgs Mihaels Grēnevalds no Berlīnes izdevniecības Reprodukt. Neraugoties uz dalību šajā projektā, viņš uz digitālajiem komiksu formātiem raugās skeptiski. Savā izdevniecībā viņš līdz šim izdevis tikai vienu komiksu. „Tagad speciāli internetam tiek radīts materiāls, par kuru man rodas iespaids, ka skatos uz komiksu un animācijas sajaukumu. Bet vai mums tiešām vajadzīga slikta komiksa un slikta kino kombinācija?“ viņš jautā un tādējādi skaļi pasaka to, ko domā daudzi neatkarīgie komiksu izdevēji Vācijā un citviet Eiropā. Turklāt daudzus mazos izdevējus atbaida ekonomiskais aspekts. „Turbomediju tehnoloģiju es izmantot labākajā gadījumā reklāmas nolūkos, jo naudu ar to nopelnīt nevar,“ uzskata Sesārs Sančess no spāņu komiksu izdevniecības Fulgencio Pimentel.

„Daļēji animēti attēli varbūt der bērnu grāmatām, taču ne mūsu komiksiem,” domā Johans Ulrihs no Berlīnes izdevniecības Avant-Verlag, kas pazīstama ar savām mākslinieciski un tematiski smalki izstrādātajām grafiskajām novelēm. Arī Žozefīne Svenske no Zviedrijas uzsver, ka viņai kā izdevējai visbūtiskākais ir labi izstāstīts stāsts. Pirmkārt, jābūt kvalitātei – par to Eiropas komiksu izdevēji ir vienisprātis. Vai komiksi ir vai nav animēti, vai iespējams ekrānā ritināt vertikāli vai horizontāli – tas galu galā ir mazsvarīgi.