saruna ar Rihardu Šrotu
„Savu norietu vācu valoda pārdzīvos“

Rihards Šrots
Rihards Šrots | © Thomas Köster

Par mirušiem pasludinātie dzīvo ilgāk. Uz vācu valodu tas attiecas īpaši, saka Rihards Šrots. Sarunā ar Goethe.de Vīnes lingvists runāja par vāciešu prieku par valodas norietu, īsziņās lietoto saīsinājumu produktivitāti, valodas kritikas patieso būtību un – kad mīlestības vēstules tomēr labāk rakstīt angļu valodā.

Šrota kungs, svarīgāko jautājumu Jūs jau esat formulējies vienā no savu grāmatu nosaukumiem – „Kāpēc vācu valoda arvien no jauna iet bojā?“ („Warum geht die deutsche Sprache immer wieder unter?“)

Tas, protams, ir ironisks nosaukums. Vācu valoda it nemaz neiet bojā. Tā tikai mainās. Un tā mainās, jo katrai dzīvai valodai ir jāmainās. Tiesa, dažas aprindas to uzskata par norietu.

Kas tās ir par aprindām?

Valodas pesimisms ir daļa no ļoti dzīvīgas vācu valodas telpā pastāvošas pasaules norieta kultūras. Tas nāk no konservatīvā gala. Un parādās arvien no jauna kopš romantisma laika.

Bieži valodas norieta scenāriji parādās nacionālistisko strāvojumu tuvumā. Tiem vienmēr raksturīgi vieni un tie paši modeļi un metaforas, piemēram, domāšana vēsturiskos ciklos vai bioloģiskais priekšstats, ka valoda uzplaukst, zeļ un tad tai jāmirst. No valodniecības skatpunkta tas viss, protams, ir tīrās muļķības.

„Drisku valodas“ vēstījumi

Un tomēr izdeklinēsim šīs muļķības. Aktuālajā valodas pagrimuma diskusijā ir runa par sava veida vācu valodas „sadēdēšanu“ digitālo mediju ietekmē, par īsziņu „drisku valodu“.

Pirmkārt, „drisku valoda“ ir brīnišķīgs jauns jēdziens, kas bagātina valodu. Objektīvi tas ir nepareizs. Digitālo mediju vācu valoda ir viena no daudzajām socioloģiskajām varietātēm, kas savā sfērā pilda svarīgu funkciju un šo sfēru arī nepametīs.

Īsziņu valodai ir jābūt tieši tādai, kāda tā ir. Jo runa jau ir par ātru, īsu un emocionāli kodolīgu vēstījumu nodošanu ar ierobežotu zīmju skaitu. Šī „sadēdēšana“ tātad ir ne tikai pilnīgi nekaitīga, bet pat transportē pievienotu valodas estētisko vērtību elektroniskajos medijos.

Literatūrā iekšā, ārā no literatūras

Un kas ir ar jauniešu valodas pagrimumu? Atslēgas vārds – kvartāla vācu valoda?

Arī tā ir valodas forma ar noslēgtu pielietojuma sfēru, proti, komunikācijā starp jauniešiem ar daļēji atšķirīgu izcelsmi...

... bet tai ir arī reāla iespēja ieiet rakstītajā valodā vai literatūrā, vai ne?

Protams. Ar franču valodas vārdiem, kas bija modē 17. gadsimtā, nebija savādāk. Arī tie, valodas sargu baiļpilno skatienu pavadīti, atrada savu ceļu uz literatūru un, kad vairs nebija nepieciešami, atkal ārā no literatūras.

Nopietni uztvert komatu kļūdas

Šķiet, vēl viena mūsdienu tendence ir nereti patvaļīga pareizrakstības un komatu lietošana. Vai noteiktie pareizrakstības likumi vairs nav spēkā?

Te man kā pareizrakstības komisijas loceklim ir strikti jāiebilst! [Vācu valodas pareizrakstības vārdnīca] Duden vēl aizvien pilda parauga funkciju. Pastāv zināmas problēmas attiecībā uz vārdu rakstīšanu ar lielo un mazo sākumburtu, bet kopumā tas darbojas. Vienīgais, kas, kā rāda mana pieredze, nemaz nedarbojas labi, ir pieturzīmju lietošana, kas vācu valodā ir noteikta ļoti gramatiski. Varbūt tas ir kaut kas, ko cilvēki vairs nevēlas. Te varētu apsvērt, vai komatu kļūdas neatbilst tādai izteiksmes vajadzībai, ko vajadzētu uztvert nopietni. Ne vienmēr ir jārīkojas pretēji valodas realitātei.  

Prestiža valoda – angļu

Vēl viens mēģinājums: kāda ir situācija attiecībā uz vācu valodas graušanu ar angļu valodu?

Angļu valoda Vācijā patiešām ir kļuvusi par prestiža valodu. To parāda jau popmūzika. Bet arī prestiža valoda ir svarīga. Jo komunikācijā jau runa nav tikai par saturu, bet gan arī par tā ietērpšanu, par sociāli stilistiskām funkcionalitātēm.

Šodienas valodai ir svarīgs sava veida uzmanības menedžments. Ir vēlme ne tikai komunicēt, bet komunicēt arī to, kāpēc kaut kas tiek komunicēts: piemēram, reklāmā attēlot stilīgu dzīves izjūtu. Tas noved pie tādu ekspresīvu un emocionālu stila līmeņu pielietošanas, kurus agrāk nevajadzēja izmantot. Un tam labi piemēroti angļu izteicieni, kas ir īsāki un atmiņā paliekošāki un funkcionē kā valodas simboli. Arī ar to būtu iekšēji jāsamierinās.

Un tad vēl angļu valoda ir kļuvusi par starptautisko zinātnes valodu...

... kā agrāka latīņu valoda. Pret to nav nekā daudz iebilstama. Jo zinātnes globālie resursi ir izmantojami tikai tad, ja tā runā kopīgā valodā.

Bet vai zinātnes neattālinās no sabiedrības, ja arvien mazāk tiek publicēts attiecīgajā dzimtajā valodā?

Tā patiešām ir problēma. No otras puses – zinātniskā vide šobrīd jau tāpat ir kļuvusi tik kompleksa, ka tās atziņu tālāknodošana sabiedrībā no angļu valodā runājošajiem zinātniekiem jau sen pārgājusi dzimtajā valodā runājošo zinātnes žurnālistu pārziņā. Tīri zinātniskas publikācijas par kvantu fiziku nelasa neviens cilvēks, izņemot kvantu fiziķus.

Un tad vēl, protams, daudzās humanitārajās zinātnēs vācu valoda vēl aizvien ir zinātnes valoda numur viens. Un ir labi, ka tas tā ir. Jo domāšana dzimtās valodas jēdzienos tieši filozofijā un teorētiskajā darbā ir ļoti svarīga lieta. Jēdzienu veidošana nav tas, ko vajadzētu izlaist no dzimtās valodas rokām. Un tas jau arī netiek darīts.

Valodu zaudējusī valodas kritika

Kas paliek no konservatīvās valodas kritikas, ja tās kritika valodai ir kā pīlei ūdens?

Tad paliek viena pati kritika. Un tai jau bieži vien ir svarīga nevis valoda, bet gan sabiedrības diferenciācija. Diskusijās par šķietamo vācu valodas pagrimumu to var ļoti labi novērot, piemēram, attiecīgajos interneta forumos. Tur valodas kritika kalpo vispirms tam, lai atšķirtu, nosauktu, raksturotu sociālos slāņus – un eventuāli no tiem norobežotos. Aiz tā slēpjas elitāra valodas domāšana. Un uzskats, ka valoda kā sava veida tērps var greznot tās lietotāju – vai arī nodod runātāju.

Tātad vācu valoda pārdzīvos arī savu šī brīža norietu?

Katrā ziņā! Ir jau arī jānodala distances un tuvās komunikācijas formas. Ģimenes vidē un ikdienas dzīvē vācu valoda neapšaubāmi noturēsies. Pat ja ir nepieciešama kāda starptautiska saziņas valoda tāda kā angļu, piemēram, tūrisma vai zinātnes jomā.

Tuvās komunikācijas sfēru tas absolūti neietekmē. Tur mēs gribam lietot tā runātāja valodu, kuram tā jāsaprot. Cilvēkam ar vācu valodu kā dzimto valodu neviens neieteiktu rakstīt mīlestības vēstuli angļu valodā – ja vien viņš nevēlas atstāt iespaidu uz kādu anglistikas studenti.


Richard Schrodt: Warum geht die deutsche Sprache immer wieder unter? Die Problematik der Werterhaltung im Deutschen. Wien: Passagen-Verlag 1995. / Rihards Šrots. Kāpēc vācu valoda arvien no jauna iet bojā? Vērtību saglabāšanas problemātika vācu valodā. Vīne, Passagen-Verlag, 1995