E-grāmatas Latvijā
Vilciens gaida braucējus

Ilustrācija: Liene Ķipēna / hungrylab
Ilustrācija: Liene Ķipēna / hungrylab

Latviešu izdevēji vilcinoties kāpj globālajā e-grāmatu vilcienā. Autortiesību jautājumi, bilingvāli lasītāji, neesoši biznesa modeļi – izaicinājumu un uzdevumu ir daudz. Kāpēc Latvijas izdevējiem būtu jāapvieno spēki un ko katrs līdz šim jau dara – par to stāsta Guntis Stirna, izdevniecības „eGrāmata” līdzdibinātājs.

Jau no 2008. gada beigām saistībā ar elektronisko grāmatu tirgu gaisā virmo ideja, ka „tur kaut kam ir jābūt”. Lai gan Latvijai šādos gadījumos nav lemts būt tendenču veidošanas līderos, tomēr katram trūkumam ir savas priekšrocības. Pēc notiekošā ASV varēja prognozēt attīstību Eiropā, kur e-grāmatu tirgus faktiski izveidojās 2010. gadā, kad papildus Kindle kā lasīšanas iekārtai tirgū ienāca iPad un tam sekojošais planšetdatoru bums. Savukārt pēc tā, kas un kā notiek attīstītajās ES valstīs, ar atbilstošām korekcijām varētu interpolēt Latvijas e-grāmatu nākotni.

Izdevēju pusē tad dominēja bailes kanibalizēt savu pamatbiznesu un bažas par pirātisku kopiju neizbēgamu izplatīšanos, kolīdz grāmatas būs pieejamas elektroniski. Tomēr Eraksti jau izdod elektroniskās grāmatas PDF formātā un kopš 2009. gada daži pionieri nodarbojas ar e-grāmatu sagatavošanu ePub formātā. To dara Zvaigzne ABC, Publicētava un Burtlicis, un tirdzniecībā tās ir pieejamas četros interneta veikalos: Zvaigne, Lasītava, e-grāmatas un eGrāmata.

Grāmatas latviešu valodā starptautiskajos veikalos

Katrs e-veikals tirgo tikai sev pieejamās grāmatas un izdevēji nesteidzas tās izplatīt visās pieejamajās mazumtirdzniecības vietnēs, kā tas notiek papīra grāmatu veikalos. Elektroniskās grāmatas latviski var nopirkt arī iBookstore (apmēram 140) un Amazon Kindle. Galvenais izaicinājums lielajos starptautiskajos veikalos ir grāmatu atrašana, īpaši Kindle, jo tas neatpazīst grāmatas latviski. SAMSUNG savās iekārtās ir izveidojis lokalizētu e-grāmatu veikala lietotni, kurā e-grāmatas latviski atrodamas vienkopus un tiek rādītas kā pirmā izvēle visiem Latvijas SIM karšu īpašniekiem.

Adobe DRM aizsardzību elektroniskajām grāmatām bez starptautiskajiem veikalu risinājumiem nodrošina tikai Zvaigzne un eGrāmata, pēdējā no abām, sāk piedāvāt arī e-grāmatu nomas risinājumu bibliotēkām un pielāgojamu, izdevēja vai tirgotāja mājaslapā ieceļamu mazumtirdzniecības moduli u.c. risinājumus, tāpēc būtu uzskatāma nevis par veikalu, bet gan par digitālā satura izplatīšanas platformu ar plašāku funkcionalitāti. Lai lietotājs nejustu DRM ierobežojumus kā apgrūtinājumu, nepieciešamas investīcijas tehnoloģijā un pieeja globālajiem izplatīšanas kanāliem. Tas nav pieejams visiem. Vieglāk un lētāk tirgot neaizsargātas grāmatas, kas nosaka t.s. Social DRM relatīvo popularitāti lietotāju un dažu izdevēju vidū, lai gan no satura drošības viedokļa tas nav labākais risinājums.

Kā veidojas e-grāmatu tirgus

Tomēr tehnoloģija viena pati nenodrošina tirgus veidošanos. Tiek uzskatīts, ka e-grāmatu tirgum ir vajadzīgi trīs komponenti:
  1. Iekārtas e-grāmatu lasīšanai,
  2. tehnoloģiski pilnvērtīga, lietotājam ērta piekļuve pietiekamam e-grāmatu krājumam un
  3. samaksas mehānisms.
Latvijā pēc publicētajām aplēsēm planšetdatoru lieto jau apmēram 7% iedzīvotāju, ir pilnībā nodrošināti elektroniskie maksājumi, bet e-grāmatu veikalos tirdzniecībai ir izvietots neliels skaits e-grāmatu, to daudzums pieaug ļoti lēni un iegādes ērtības, t.i., vienkāršība, tālu atpaliek no „lielajām alternatīvām” iBookstore un Kindle.

Acīmredzams faktors ir ierobežotais tirgus. Pat Francijas, Spānijas un Vācijas izdevēji cenšas kooperēties, veidojot kopīgas uz nacionālo valodu balstītas digitālā satura platformas. Latvija ar šādu spēku apvienošanas tradīciju nevar lepoties, bet vienam mazas valsts izdevējam veidot savu pilnvērtīgu elektronisko grāmatu platformu nav pa spēkam. Savukārt jebkas, kas ir sarežģītāks par „klikšķis un grāmata plauktā”, atpaliek no lielo tirgus spēlētāju izveidotajām pircēju ekspektācijām. Situāciju raksturo Uldis Zariņš: „Ierobežotais tirgus ir iemesls tam, ka izdevēji nevēlas riskēt ar jauniem biznesa modeļiem un produktiem. Tie ir nonākuši tādā kā paralīzes stāvoklī – tā teikt, ja kaut ko darīsim, būs slikti, ja nedarīsim – arī slikti. Savukārt pirktspējīgā auditorija, iespējams, nemaz nav ieinteresēta viņu produkcijā, un labprātāk patērē lētāku (vai bezmaksas, t.sk. pirātisku) produkciju krievu un angļu valodās."

Digitālais saturs par samaksu – attieksmes jautājums?

Ilustrācija: Liene Ķipēna / hungrylab Ilustrācija: Liene Ķipēna / hungrylab Viss augstāk minētais attiecas uz piedāvājuma pusi, bet attīstības resursa trūkumu vēl pastiprina interneta vidē mājojošā sajūta, ka te viss ir par brīvu. Blogeris Karspars Misiņš uzskata, ka “viens no galvenajiem traucēkļiem e-grāmatu izplatībai ir mūsu domāšana - esam pieraduši, ka elektronisks saturs ir bezmaksas. Un līdz ar to daudziem automātiski, ieraugot, ka e-grāmata maksā naudu, bieži vien ļoti tuvu papīra grāmatas cenai, ir negatīva noskaņa. Cilvēkiem ir sajūta, ka viņus noteikti čakarē. Nākamais - standartu dažādība un salīdzinoši grūtā iegūšana. Mans novērojums ir tāds, ka, ja kaut kas ir izdarāms elementāri (nosūti sms un dabū, ievadi ibankas datus un dabū utt.), tad cilvēki labprātāk šķiras no naudas un vieglāk kaut ko iegādājas. Bet, ja nepieciešama e-lasītāja slēgšana pie datora, kaut kāda ķimerēšanās, tad drīzāk palīgā nāk ‘datorspeciālists Jānis’, kurš iesaka, kur visu to bezmaksas ‘nokačāt’.”

Savukārt SAMSUNG Baltijas digitālā satura mārketinga menedžeris Jānis Meļķis uzskata, ka aizspriedumi pret e-grāmatu sabiedrībā ir saistīti ar to, ka cilvēki vēl aizvien par maz saskārušies ar iespēju pamēģināt. Ja cilvēks saprot ieguvumus, tad aizture pazūd un digitālā lasīšanas forma pilnvērtīgi dzīvo paralēli papīra grāmatai. Pats galvenais esot satura aktualitāte, lai tas, kas ir populāri šobrīd, būtu pieejams jebkurā formātā. Viņš neuzskata, ka atšķirību grāmatu skaita ziņā trijos Baltijas tirgos veido atšķirīgs tirgus pieprasījums. Ja sniedz lasītajam to, ko viņš sagaida, tirgus pieprasījums ir.

Jāatzīst, ka, salīdzinot ar 2009. gadu, situācija arī piedāvājuma pusē ir labvēlīgāka. Ansis Garda, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Krājumu veidošanas nodaļas vadītājs, uzskata, ka pēc neoficiālām aplēsēm uz 2013.g. maiju Latvijā bija izdots ap 1200 e-grāmatu (tiesa - ieskaitot PDF formātu). Izdevniecības Zvaigzne ABC 2010. gadā izveidotajā elektronisko grāmatu veikalā šobrīd ir vairāk nekā 500 grāmatu nosaukumu. Izdevniecības Publicētava, Mansards, Atēna, Jumava, Kontinents, White Book un Avots digitāli ir izdevušas apmēram 5-20 grāmatas katra. Vēl virkne izdevniecību ir pamēģinājušas izveidot savu pirmo e-grāmatu.

Perspektīva 2017 – e-grāmatu bums Eiropā

Ar piesardzīgu optimismu nākotnē ļauj skatīties arī fakts, ka, par spīti kavējošajiem faktoriem, planšetdatoru izplatība veicina e-grāmatu lasīšanu. 2012. gadā Vācijā un Francijā, planšetdatoriem nonākot 5% iedzīvotāju rokās, e-grāmatas sasniedza ap 1% no visa grāmatu pārdošanas apjoma. 2013. gadā Latvijā planšetdatoru lieto jau 7% iedzīvotāju, bet Latvijas e-grāmatu tirgus tomēr vēl neveido 1% no papīra pārdošanas (~20 milj. Ls gadā). Tas atpaliek pat salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Jau pieminētajā SAMSUNG veikalā raksta tapšanas brīdī paralēli Latvijas 110 grāmatām ir atrodamas 1015 grāmatas igauniski, 760 - lietuviski, 28522 - krieviski, 48465 - angliski. Jāsecina, ka esam tomēr par daudz konservatīvi un neizmantojam savas iespējas. Eksistē neapmierināts pircējs ar jaunu lasīšanas ierīci - viedtālruni, planšetdatoru vai e-lasītāju -, kurš faktiski ir spiests izvēlēties e-grāmatas angliski, krieviski (37% no iedzīvotājiem tā ir dzimtā valoda), vāciski vai kādā citā svešvalodā.

ASV tirgus „palēcās” 2009.-2010. gadā, Eiropa būtiski atpaliek, bet uzrāda ambīcijas jau 2017. gadā būt par lielāko e-grāmatu tirgu pasaulē. Tāpēc domāju, ka arī Latvijas relatīvā atpalikšana nebūs ilgstoša. Izdevējiem svarīgi būt gataviem brīdim, kad e-grāmatas sāk strauju kāpienu. Kā zināms, stāvošā vilcienā iekāpt ir vieglāk. Pēc novērojumiem citos Eiropas tirgos un korelācijas ar planšetdatoru izplatību var prognozēt straujāka Latvijas e-grāmatu tirgus attīstību jau pavisam drīz.

PS. Pateicos Kasparam Misiņam, Jānim Meļķim, Natālijai Knaidelei un Uldim Zariņam, kā arī saviem kolēģiem Edgaram Ivanovam un Egonam Liepiņam par viedokļiem un informāciju raksta tapšanai. Saitēs atradīsiet informācijas avotus par planšetdatoru un e-grāmatu izplatību Eiropā.