Bēgļu krīze
Zināšanas ir integrācija

Augstskola bēgļiem – Kiron University;
Foto (fragments): © Kiron Open Higher Education

Patvēruma meklētājiem Vācijā bieži nākas pārvarēt virkni šķēršļu, lai varētu uzsākt studijas vai atrast augsti kvalificētu darbu. Tādēļ aizvien vairāk programmu un iniciatīvu ir izstrādājušas koncepcijas, kas atvieglo ceļu uz izglītību un zinātni.
 

Prakse, profesionālā apmācība, studijas, varbūt asistenta darbs universitātē: Vācijā ir daudz iespēju profesionālo gaitu uzsākšanai – ar priekšnosacījumu, ka varat uzrādīt nepieciešamos izglītības atestātus, dokumentus un vācu valodas zināšanas. Taču tieši šie priekšnosacījumi daudziem bēgļiem parasti uz ilgu laiku liedz iespēju mācīties augstskolā vai strādāt apgūtajā profesijā. Turklāt daudzi no viņiem spētu veiksmīgi izpildīt šos priekšnosacījumus – saskaņā ar Federālā migrācijas un bēgļu biroja (BAMF) jaunāko aptauju katrs trešais patvēruma meklētājs, kurš vecāks par 20 gadiem, savā dzimtenē apmeklējis universitāti, profesionālo augstskolu vai ģimnāziju. Taču atestātu atzīšana parasti nenotiek automātiski.
 
„Profesionālā kvalifikācija tiek atzīta reti. Cilvēkiem ar nedrošu nākotni tādējādi tiek atņemta arī daļa viņu pagātnes,“ kritizē Marenka Krasomila, kas darbojas, lai neapskaužamo situāciju vērstu par labu. Kopš 2014. gada septembra Krasomila ir koordinatore kādā ļoti īpašā augstskolā – Silent University (TSU) Hamburgā. Šo augstskolu izveidojuši akadēmiķi no visas pasaules, kuri Vācijā uzturas kā patvēruma meklētāji. Nauda, identitātes apliecinājums, vācu valodas zināšanas, izglītības atestāts vai atzinums par tiesībām saņemt aizsardzību – viss, kas jāuzrāda, lai iestātos augstskolā vai iegūtu docenta amatu, un nereti nozīmē gadiem ilgu gaidīšanu, te nav nepieciešams.
 
Kurdu mākslinieks Ahmets Ējūts pirmos TSU institūtus nodibināja 2012. gadā Londonā un 2013. gadā Stokholmā. Nesen tiem pievienojusies jaunākā “filiāle” Mīlheimā pie Rūras. Šis izglītības forums darbojas bez birokrātiskiem šķēršļiem. Bēgļi un imigranti te lekcijās un semināros nodod savas zināšanas interesentiem, kuri tīmekļa vietnē var reģistrēties kā studenti. Pēc Krasomilas teiktā, cilvēkiem, mācot un mācoties, ir iespēja atgūt savas prasmes – un tādējādi arī savu cieņu.
 

Tiešsaistes studijas pret gaidīšanu

 
Vēl soli tālāk iet ideja, kuru kopš 2015. gada oktobra praksē pārbauda Berlīnes studenti Markuss Keslers un Vincents Cimmers. „Mēs vēlamies bēgļiem atkal sniegt pieeju izglītībai, jo integrācija sākas ar izglītību,“ saka 1990. gadā dzimušais psiholoģijas students Keslers. Kādā Berlīnes-Kreicbergas sētas mājas pagalmā viņš kopā ar domubiedriem nodibināja Kiron University – universitāti, kurā laipni gaidīti arī bēgļi bez oficiāla patvēruma statusa un vācu valodas zināšanām.  
 
No ierastā gaidīšanas laika Kiron izvairās, izmantojot MOOC – tiešsaistes kursus, kurus angliski runājošo valstu universitātes, piemēram, Hārvarda, Stenforda vai Jēla bez maksas piedāvā internetā. Maksu par tiešsaistes kursu eksāmeniem, bibliotēkas izmantošanu un lietotu klēpjdatoru ar bezvadu interneta adapteri sedz universitāte. Ja saņemti dokumenti un apgūtas vācu valodas zināšanas, pēc divu gadu ilgām, mērķtiecīgām tiešsaistes mācībām studentiem būtu jāpāriet uz valsts atzītu augstskolu, jo Kiron University nav tiesību izsniegt sertifikātu. Vairākas universitātes, tostarp Reinas – Vestfāles Tehniskā augstskola (RWTH) Āhenē, Heilbronnas augstskola un Leifanas Universitāte, jau piekritušas uzņemt studentus pēc trešā gada.
 
Kopš 2015. gada oktobra studijas pirmajā semestrī uzsākuši ap 1000 bēgļu, no kuriem daudzi ir sīrieši. Ar ikgadējām izmaksām 400 eiro uz studentu šī koncepcija ir diezgan izdevīga salīdzinājumā ar 6900 eiro, ko parastajās augstskolās valsts gadā investē vienā studentā. Tomēr joprojām augstās izmaksas – pirmajam studiju gadam tās tiek lēstas 1,2 miljonu eiro apmērā – plānots segt, piesaistot pūļa finansējumu. Pēc tam Keslers cer uz vēl citiem atbalstītājiem, jo “valodas kursi, psihosociālās konsultācijas, pieeja bibliotēkām – tas viss kaut ko maksā.“
 

Iespējas zinātniekiem, kas devušies bēgļu gaitās

 
Līdzās šādām iniciatīvām arī vairākas pētniecības iestādes sev izvirzījušas uzdevumu pavērt bēgļiem nākotnes iespējas Vācijas zinātnes sistēmā. Fraunhofera biedrības, Leibnica biedrības un Maksa Planka biedrības projekts “Zinātnes iniciatīva – integrācija” paredz sekmēt bēgļu piekļuvi Vācijas pētniecības sistēmai un darba videi, piedāvājot viņiem līdz pat trīs mēnešus ilgu praksi, asistentu vietas studentiem un profesijas apguvi uzņēmumos. Ceļu uz darba tirgu projekts vēlas pavērt gan personām ar tiesībām uz patvērumu un bēgļa statusu ieguvušām personām bez izglītības, gan speciālistiem ar attiecīgo patvēruma statusu.
 
Programma jau izveidota Fraunhofera biedrības un Leibnica biedrības institūcijās Saksijā, kas drīzumā ik gadu vēlas sniegt atbalstu 150 personām, kuras meklē aizsardzību. Fraunhofera un Leibnica institūti Bavārijā 2016. gadā plāno uzsākt programmu ar aptuveni 50 vietām. Atbilstoši pretendenti tiks meklēti, organizējot karjeras dienas, kā arī ar augstskolu, iniciatīvu un iestāžu reģionālā sadarbības tīkla starpniecību. Saskaņā ar institūtu sniegto informāciju, pēdējie pasākumi – starpkultūru apmācība topošajiem speciālistiem-konsultantiem un to institūta darbinieku sagatavošana, kuri uzņemsies šefību pār jaunajiem kolēģiem, kā arī organizēs ekskursijas, sporta un kultūras aktivitātes ārpus institūta, – esot sagatavošanas procesā.