Bibliotēku mārketings
“Bibliotēka kā “trešā vieta” kļūst aizvien nozīmīgāka”

Hildenes pilsētas bibliotēkas komanda apbalvota arī par savu mārketinga koncepciju
Hildenes pilsētas bibliotēkas komanda apbalvota arī par savu mārketinga koncepciju | Foto (fragments): © Stadt Hilden

Pasākumi, sociālo mediju piedāvājumi un “makerspaces” jeb meistarotājvietas – Hildenes pilsētas bibliotēkas vadītāja Klaudija Bīhele intervijā skaidro, kā arī nelielas bibliotēkas var īstenot mērķtiecīgu mārketingu.
 

Bīheles kundze, Vācijas Bibliotēku apvienība 2016. gadā Hildenes pilsētas bibliotēku atzinusi par “Gada bibliotēku”, cita starpā par “inovatīvo mārketinga koncepciju”. Kas aiz tā slēpjas?

Lēmumus mēs cenšamies pieņemt, balstoties uz sistemātisku pieeju, un tas ietver arī mārketinga koncepciju. Vispirms mēs izvērtējām esošo situāciju un centāmies saprast, kāda ir mūsu kā bibliotēkas loma. Hildenē ir ap 56000 iedzīvotāju. No tiem 8,5% ir bibliotēkas lasītāja karte. Darbs ar sešus līdz deviņus gadus veciem bērniem norit ļoti veiksmīgi. Šajā ziņā sadarbība ar pirmskolas izglītības iestādēm un skolām attaisnojas. Ir būtiski saprast, kāds ir mūsu mērķis un kā to sasniegt. Piemēram, pašlaik ļoti nozīmīgs ir darbs ar bēgļiem. Taču mēs vēlamies turpināt bibliotēkas attīstību arī citās jomās. Piemēram, daļa mūsu komandas intensīvi strādā pie “makerspace” jeb meistarotājvietu piedāvājumu ieviešanas.  

Pasākumi un sociālie mediji

No kādiem elementiem sastāv jūsu mārketinga koncepcija?

Koncepcija sākas ar plašu analīzes posmu, kurā apkopojam to, kādas pārmaiņas notikušas pilsētā, kādi ir mūsu klienti un kā mums sasniegt Hildenes iedzīvotājus. Tad definējam mērķus, piemēram, jau minētos meistarotājvietu piedāvājumus. Visbeidzot nosakām, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem spēsim sasniegt izvirzītos mērķus. Tad mārketinga instrumenti ir, piemēram, darbs ar sabiedrību vai sadarbība ar citām iestādēm.

Vai bibliotēkai 2016. gadā vairs nepietiek ar labu mediju fondu?

Laiks, kad bibliotēka bija tikai un vienīgi grāmatu izsniegšanas vieta, ir pagājis. Bibliotēka kā “trešā vieta” līdzās mājām, darbam vai skolai kļūst aizvien nozīmīgāka. Mums nepieciešami ērti atpūtas stūrīši un bezmaksas WiFi. Svarīgi ir arī rīkot pasākumus, lai prezentētu bibliotēku kā tikšanās vietu. Mēs piedāvājam pasākumus visām vecuma grupām. Pašiem mazākajiem – no sešu mēnešu vecuma – jau tiek rīkots pasākumu cikls “ABC knauķi”. Mūsu pasākumu koncepcijā, kas ir daļa no mārketinga koncepcijas, esam noteikuši apmeklētāju skaitu.  Ja tas pārāk bieži netiek sasniegts, pasākumu cikls tiek atkal pārtraukts. Lai nepastarpinātā veidā varētu komunicēt ar klientiem, man ļoti būtisks šķiet arī darbs ar sociālajiem medijiem. Facebook tīklā esam kopš 2011. gada. Gadu vēlāk aizsākām savu emuāru – “Lasīšanas oāze” – un pievienojāmies Twitter. 2015. gadā sekoja Instagram, un no šī gada sniedzam informāciju arī WhatsApp. Mūsu sekotājus sociālajos tīklos īpaši interesē tas, kas notiek aizkulisēs.

Sadarbība un tīklošanās

Daudzas, jo īpaši mazās bibliotēkas sūdzas par budžeta samazinājumu un personāla trūkumu. Vai šādos apstākļos mārketings joprojām ir iespējams?

Apstākļi bibliotēkās ir ļoti atšķirīgi, taču tas nenozīmē, ka tādēļ pieeja ir fundamentāli atšķirīga. Arī ar mazākiem resursiem vai ierobežotākām iespējām telpu ziņā mēs tomēr varam mēģināt panākt iespējami labāko rezultātu, ko bibliotēka var piedāvāt.

Piemēram, mazā bibliotēkā neizdosies ierīkot lielu meistarotājvietu. Šajā ziņā līdzekļi ir ierobežoti.

Tas tiesa. Taču arī šādā situācijā pastāv iespējas, piemēram, kooperējoties vai iesaistot brīvprātīgos. Mazām bibliotēkām ar ierobežotu budžetu ļoti būtiska ir tīklošanās. Taču vispirms man jāzina, kādas iespējas pilsēta piedāvā. Piemēram, ja bibliotēka ierīko meistarotājvietu, bet līdzīgi piedāvājumi jau eksistē, tas drīzāk būs neizdevīgi. Pats būtiskākais ir jautājums – kurās jomās ir lietderīgi kooperēties.

Komandas apspriedes un klientu vēlmes

Kā Jūs ieinteresējāt savus darbiniekus darboties ar sociālajiem medijiem, pievērsties intensīvam darbam pasākumu jomā un attīstīt citas jaunas idejas?

Komandas apspriedēs apsveram, kādi piedāvājumi turpmāk būs pieejami, un darbinieki paši uzņemas atbildību. Piemēram, lai ieviestu sociālo mediju piedāvājumus, mēs veicām atbildības jomu pārdali. Mediju un informācijas pakalpojumu speciālisti pārņēma uzdevumus, ko iepriekš veica tikai bibliotekāri. Tādējādi atbrīvojās resursi, kas visiem ļauj iesaistīties darbā ar sociālajiem medijiem. Bija ārkārtīgi svarīgi iesaistīt darbiniekus un neizlemt to “no augšas”.

Un kā jūs iesaistāt lasītājus?

Vienmēr cenšamies domāt kā klients. Mums ir atsauksmju zīmītes, uz kurām klienti var atstāt ierosinājumus uzlabojumiem. Arī meklējot idejas jauniem pakalpojumiem, vispirms aptaujājam klientus. Piemēram, daiļliteratūras nodaļā aktuāls bija jautājums, vai romānus sakārtot alfabētiski, pēc autora, pēc temata vai interešu loka. Pirms apjomīgas fondu pārkārtošanas uzrunājām savus klientus un vaicājām viņu viedokli.

Saskaņā ar Allensbaha institūta aptauju par bibliotēku nākotni 76% aptaujāto bibliotēkā galvenokārt novērtē plašu mediju piedāvājumu. Vai mārketings tomēr netiek pārvērtēts?

Bibliotēka joprojām pirmām kārtām saistās ar ēku, kurā atrodas grāmatas. Taču otrs būtiskākais aspekts ir mūsu piedāvātie pasākumi un komunikācijas veids, piemēram, ar sociālo tīklu starpniecību. Pēdējo gadu laikā tas kļuvis aizvien nozīmīgāks.

Klaudija Bīhele kopš 2009. gada vada Hildenes pilsētas bibliotēku. Viņa studējusi bibliotēkzinības Ķelnē un īpaši pievēršas sabiedrisko attiecību, mārketinga un kvalitātes vadības jautājumiem.