Pagaidu arhitektūra Brīva vieta iedejām

Brīvdabas bibliotēka Magdeburgā
Brīvdabas bibliotēka Magdeburgā | Foto (fragments): © KARO

Sarūkošas pilsētas piedāvā vietu jaunām arhitektoniskajām koncepcijām – tādēļ tā dēvētā “efemerā” jeb īslaicīgā arhitektūra atkal piedzīvo augšupeju.

Ēka uzrodas un tad pēkšņi atkal nozūd. Tas, kas paliek, ir iedvesma un dažkārt arī attiecīgās vietas imidža maiņa. Arhitekts Tomass Knīfeners skaidro šo fenomenu un kāpēc tas tik labi piedien modernajai sabiedrībai.

Knīfenera kungs, efemerā arhitektūra var atskatīties uz vairāku gadsimtu senu vēsturi, kā piemēru var minēt baroka laika pagaidu būves svētku un teātra vajadzībām. Kādēļ tā atkal kļuvusi aktuāla 21. gadsimtā?

Būtisks iemesls ir pārmaiņas ekonomikā un sabiedrībā. Vācijā mēs dzīvojam bagātā industriālā valstī, taču atšķirībā no pēckara gadiem vairs nav vērojama nepārtraukta izaugsme, pilsētās attīstība norit nevienmērīgi. Augšupejas fāzes nomaina stagnācijas un sarukšanas fāzes. Daudzu pagaidu konstrukciju un arhitektonisko būvju rašanās būtiskākais iemesls ir tādu pilsētas zonu eksistence, kas piedzīvojušas pārmaiņas. Pēkšņi radusies brīva vieta, piemēram, pamestās rūpnieciskajās teritorijās, ko iespējams izmantot, jo vēl nav izstrādāti jauni plāni tās izmantošanai ilgtermiņā.

Kas arhitektiem pagaidu būvniecībā šķiet saistošs?

Efemero arhitektūru interesantu padara tas, ka uz to var raudzīties kā uz eksperimentu. Atšķirībā no tradicionālās arhitektūras, kas orientēta uz ilgstošu izmantošanu un klātbūtni, tā ļauj izmēģināt un pārbaudīt dažādas idejas. Iespējams izmantot materiālus, kam nav ilgs mūžs. Līdzīgi kā eksperimentālā konstrukcijā arhitekts var uzņemties riskus, lai attīstītu jaunas idejas.

Pagaidu prāmis pār Reinu

Vai pagaidu būvniecības nonākšana uzmanības centrā kaut kādā veidā ir saistīta arī ar mūsdienu pilsētas sabiedrības ātro dzīves ritmu?

Katrā ziņā pastāv tendence visu pārvērst par notikumu. Pilsētas iedzīvotājus fascinē, ja kaut kas uzrodas un pēc neilga laika atkal nozūd. Tam piemīt baroka svētku būvēm līdzīgs notikuma raksturs. Atšķirībā no tā laika mūsdienu pagaidu būves gan pieejamas plašākam sabiedrības slānim – ne tikai aristokrātijai. Un šo apstākli izmanto gan iedzīvotāju apvienības, gan lieli zīmoli un uzņēmumi.

Miniet kādu piemēru.

Noslēdzot divus gadus ilgušo programmu “Rītdienas pilsēta”, mēs izveidojām instalāciju Ķelnes teātrim. Kopā ar teātri un daudziem interesentiem mēs strādājām pie jautājuma par publisko telpu un mobilitāti. 2017. gada jūnija beigās sāka darboties “Raumfähre“ (tulk. “Kosmosa kuģis”, burtiski – “Telpas prāmis”) – pagaidu prāmis pār Reinu starp Ķelnes katedrāli un pilsētas apkaimi upes otrā krastā, kur atrodas festivālu centrs – arī būve uz noteiktu laiku – ar pagaidu skatuvi.

Pēkšņi atkal pievilcīga

Kas notiek ar efemero arhitektūru, kad tā vairs nav nepieciešama?

Runājot par arhitektonisko būvju izmantošanu, principā nošķiram trīs laikposmus: pasākumu gadījumā tā var būt nedēļas nogale līdz vienam mēnesim. Spektra otrā pusē ir ilgtermiņa arhitektūra. Trešā forma ir starpizmantošana, kuras ilgums ir daži mēneši līdz diviem vai trim gadiem. Šis modelis ir tipisks, piemēram, Berlīnei un Rūras apgabalam. Taču dažkārt attīstības tendences apsteidz pagaidu arhitektūru kā starpizmantošanas veidu.

Piemēram, kur?

Piemēram, bijušajā Gelzenkirhenes preču stacijā “Schalke-Süd”. Gelzenkirheni ļoti spēcīgi ietekmējušas industriālās pārmaiņas. Stacija ilgu laiku bija neizmantota, taču tā atrodas ļoti tuvu pilsētas centram, būtībā tā ir ļoti laba vieta dzīvojamai apbūvei. Tomēr attiecībā uz pieprasījumu ilgu laiku valdīja neskaidrība, jo Gelzenkirhene ir sarūkoša pilsēta. Lai uzlabotu teritorijas imidžu, tika izstrādāta stratēģija: tika izveidots pagaidu parks ar apjumtu laukumu, pludmales volejbola laukums un nelieli dārziņi. Stratēģija nostrādāja, tagad šī teritorija atkal ir apbūvēta. Šajā gadījumā var runāt par veiksmīgu iejaukšanos – pagaidu arhitektūra panākusi iepriekš ne pārāk pievilcīgas vietas imidža maiņu.
 
  • Magdeburgā neizmantotā teritorijā tika izveidota pagaidu brīvdabas bibliotēka Foto (fragments): © Thomas Völkel/KARO
    Magdeburgā neizmantotā teritorijā tika izveidota pagaidu brīvdabas bibliotēka
  • Apkaimes iedzīvotāji piedalījās no dzērienu kastēm veidotās būves celtniecībā Foto (fragments): © Thomas Völkel/KARO
    Apkaimes iedzīvotāji piedalījās no dzērienu kastēm veidotās būves celtniecībā
  • Pagaidu bibliotēka, kas atradās centrālā vietā, tika ļoti atzinīgi novērtēta Foto (fragments): © Thomas Völkel/KARO
    Pagaidu bibliotēka, kas atradās centrālā vietā, tika ļoti atzinīgi novērtēta
  • Piekrišana bija tik liela, ka tika pieņemts lēmums par pastāvīgas brīvdabas bibliotēkas celtniecību tajā pašā vietā. Foto (fragments): © Thomas Völkel/KARO
    Piekrišana bija tik liela, ka tika pieņemts lēmums par pastāvīgas brīvdabas bibliotēkas celtniecību tajā pašā vietā.
  • Piekrišana bija tik liela, ka tika pieņemts lēmums par pastāvīgas brīvdabas bibliotēkas celtniecību tajā pašā vietā. Foto (fragments): © Thomas Völkel/KARO
    Piekrišana bija tik liela, ka tika pieņemts lēmums par pastāvīgas brīvdabas bibliotēkas celtniecību tajā pašā vietā.
  • Piekrišana bija tik liela, ka tika pieņemts lēmums par pastāvīgas brīvdabas bibliotēkas celtniecību tajā pašā vietā. Foto (fragments): © Thomas Völkel/KARO
    Piekrišana bija tik liela, ka tika pieņemts lēmums par pastāvīgas brīvdabas bibliotēkas celtniecību tajā pašā vietā.

Bibliotēka zem klajas debess

Pašlaik nozīmīgs atslēgas vārds pilsētplānošanā un pilsētas attīstībā ir līdzdalība. Kā efemerā arhitektūra sader ar šo tendenci?

Pagaidu arhitektūra piedāvā daudz iespēju līdzdalībai. Būvju konstrukcijas ir vienkāršākas nekā ilgtermiņa ēkām, un tās ir vieglāk pārveidojamas. Būvniecības metodes var apgūt arī nespeciālists, un viņš var piedalīties lēmumu pieņemšanā par to, kas tiks būvēts. Kā piemēru var minēt “Lesezeichen Salbke“ (“Zalbkes grāmatzīme”), ko veidojis arhitektu birojs “Karo”. Sarūkošajā Zalbkes rajonā Magdeburgā projektētāji kopā ar apkaimes iedzīvotājiem neizmantotajā teritorijā, kur savulaik atradās bibliotēka, no dzērienu kastēm izveidoja pagaidu brīvdabas bibliotēku. Šī akcija izrādījās tik veiksmīga, ka tika pieņemts lēmums uzbūvēt pastāvīgu bibliotēku zem klajas debess.

Kādas ir pagaidu būvniecības robežas?

Mums ir augstas prasības attiecībā uz komfortu. Ierasto siltuma vai skaņas izolācijas standartu pagaidu konstrukcijas nespēj nodrošināt. Pastāvīgai dzīvošanai mūsu platuma grādos efemerā arhitektūra nav risinājums, taču tā ir interesants papildinājums arhitekta instrumentu kastē.
 

Tomass Knifeners

ir arhitekts un ainavu arhitekts un vada arhitektu biroju Ķelnē. Viņš ir arī pasniedzējs Texas A&M University. Piedaloties dažādās akcijās, darbsemināros un diskusijās, viņš aktīvi iesaistās publiskajās debatēs par vides veidošanu.