Jauniešu valodas gada vārds I bims. Teilzeittarzan, Merkules! Jā, tiešām!

I bims. Teilzeittarzan, Merkules! Jā, tiešām!
© Valentin Fanel Badiu

“Hallo, Ich bin’s!“ (Sveiki, te es!) Vai arī jūs skolā čakli apguvāt šo frāzi? Varat to atkal aizmirst! Ja kādam gribat pateikt, ka tas esat jūs, pamēģiniet, sakot “I bims“. Tieši šī frāze 2017. gadā Vācijā ieguva prestižo Jauniešu valodas gada vārda titulu. Kādēļ? Tādēļ, ka tā tiešām dzirdama it visur. Vismaz tā lēma un par nepārprotamu uzvarētāju šo izteicienu izraudzījās žūrija, kas sastāvēja no jūtūberiem, blogeriem un valodniekiem.

Taču žūrijas darbs nebūt nebija vienkāršs. Uz pirmo vietu pretendēja 30 jaundarinājumu, kas tika nosaukti tiešsaistes aptaujā (nobalsoja teju miljons cilvēku!). Favorītu vidū bija tādi vārdi kā “geht fit“ (viss labi), “napflixen“ (snauduļot, skatoties filmu) vai “looten“ (iet iepirkties). Pirmais desmitnieks čumēja un mudžēja no anglicismiem. Vai zināt, kas ir, piemēram, “selfiecide“? “Selfie“ (pašbilde) un “suicide“ (pašnāvība) savienojums – tātad bēdīga nāve, kurā varat sevi iegrūst, ja taisot pašbildi, neesat gana piesardzīgs. Vai “noicemail“? Satraukta ziņa, ko jums kāds nosūtījis. Kaut kas līdzīgs kauceklim no Harija Potera. Un vai zināt, kurš jau ir “tinderjährig“ (tindergadīgs). Pareizi – tas, kurš ir gana vecs, lai izmantotu iepazīšanās lietotni Tinder.

Anglicismi ir pašsaprotama lieta paaudzei, kas daudz laika pavada internetā un ar viedtālruni. Taču 2017. gada izvēle no jauna apliecināja, cik labi jaunieši prot spēlēties ar savu valodu. Vācu valoda, kurā pietiek savienot divus vārdus, lai radītu jaunvārdu, tam ir īpaši piemērota. Ja dažkārt izturaties mazliet samāksloti, var gadīties, ka kāds jūs nosauc par “Teilzeittarzan“ (pusslodzes tarzānu). Un, ja jūs pametis draugs vai draudzene, jūs esat “unlügbar schatzlos“ (pilnīgi noteikti bez sirdsāķīša).
 

Ich bims. © Langenscheidt
Taču dažādas iespējas piedāvā ne tikai salikteņi. Dažkārt pietiek ar to, ka zināmiem jēdzieniem tiek piešķirta jauna nozīme. Ar vārdu “fermentieren“ (marinēt) pēdējā laikā apzīmē ne tikai augļu un dārzeņu konservēšanu, bet arī omulīgu slinkošanu. Tā arī Vācijā jūs šobrīd kaut kur vai pie kāda varat “marinēties” vai “iemarinēties”. Tikai pielūkojiet, ka neaizklīstat pārāk tālu no vietām, kur uzturaties parasti. Jo tad jūs tur ātri vien sāktu čilot (“fernschimmeln“).

Pēc spilgti dzeltenajām vārdnīcām atpazīstamās izdevniecības Langenscheidt rīkotais Jauniešu valodas gada vārda konkurss 2017. gadā notika jau desmito reizi. Tāpat kā iepriekšējos gados bija vērojama tendence, ka attiecībā uz vārdiem žūrijas izvēle un sabiedrības gaume atšķiras. Populārākais izteiciens “geht fit“ 2017. gadā neieguva pirmo vietu arī tādēļ, ka tas ne visur tiekot lietots. Žūrijas loceklis un jurisprudences students Dāvids Bergers sacīja, ka šo frāzi galvenokārt lietojot Rūras apgabalā, bet, piemēram, Berlīnē to neviens nezinot. “Jauniešu valoda nereti ir stipri piesaistīta noteiktam reģionam, mazliet līdzīgi dialektam,“ dienas avīzei “Münchner Merkur” stāstīja Bergers. Turpretī uzvarētājs “I bims“, pēc žūrijas teiktā, pašlaik esot sastopams bieži un it visur, gan runā, gan rakstos.

Arī 2016. gadā žūrijas viedoklis nesakrita ar sabiedriskajā aptaujā noskaidroto, un tā neatbalstīja frāzi “isso“ (tā tas ir), bet priekšroku deva izteicienam “fly sein“, ko jaunieši lieto, izpaužot laimi un sajūsmu. Iespējams, žūrija vēlējās būt nedaudz pozitīvāka nekā gadu iepriekš, kad uzvarēja vārds “smombie“, kas apzīmē tos, kuri, nemitīgi blenžot viedtālrunī, klīst kā dzīvi miroņi, neizrādot nekādu interesi par apkārt notiekošo.

Taču nebūsim pārāk bargi pret žūriju, tai nereti nākas saskarties arī ar citām problēmām. Jaunieši runā bez aplinkiem un dažkārt rada jaundarinājumus, kuri kā minimums balansē uz robežas. 2009. gadā tāds bija vārds “hartzen“, kas atvasināts no sociālās palīdzības programmas ilgstošajiem bezdarbniekiem Hartz IV. Tas nozīmē nevis “harzen” (atsveķot), bet gan slinkot un dzīvot uz valsts rēķina. Arī pirmais Langenscheidt godalgotais jēdziens “Gammelfleischparty“ (vecās miesas ballīte) patika ne visiem – tas apzīmēja ballītes cilvēkiem, kuriem pāri trīsdesmit. Vārdu savienojums “Alpha-Kevin“ kā apzīmējums visu laiku lielākajam pamuļķim nemaz netika tālāk. Pirms diviem gadiem to kā diskriminējošu pat izslēdza no konkursa – par spīti tam, ka tas bija viens no populārākajiem vārdiem.      

Pierādījums tam, ka realitātē jaunieši nav nekādi “smombies“ un uztver pasauli sev apkārt, ir jauni vārdi, kas reaģē uz aktuālo politisko situāciju. 2015. gadā kandidātu vidū bija ļoti populārais vārds “merkeln“ (neko nedarīt, nepieņemt lēmumu). Taču 2017. gadā Vācijas kanclerei klājies labāk. Par vietu desmitniekā cīnījās apzīmējums “Merkules“, kas darināts, kancleres uzvārdu savienojot ar šķietami neizpildāmus uzdevumus veikušā slavenā varoņa Herkulesa vārdu.

Jauniešu valodas gada vārda konkurss Vācijā ir ārkārtīgi populārs. Parasti par to vēsta lielie dienas un nedēļas laikraksti, uzmanību konkursam pievērš arī televīzijas un radio kanāli.  Taču visa šī kņada, protams, neiztiek arī bez kritikas. Izdevniecībai Langenscheidt pārmet, ka tas ir galvenokārt mārketinga pasākums, un nereti tas izpaužas arī žūrijas vērtējumā. Tā drīzāk izdara atlasi pēc savas patikas, nevis izvēlas vārdus, ko jaunieši lieto bieži un ilgstoši.

2017. gadā ar to gan problēmas nebija. “Jē, beidzot jauniešu valodas vārds, ko es zinu!“ ar tēmturi #jugendwort2017 tvītoja kāds no lietotājiem. Taču pret “I bims“ ir citi iebildumi. “Vai tad tie nav divi vārdi?“ daudzi jautāja ne tikai tviterī. Vai tam kāda nozīme? Grūti pateikt, droši vien kā nu kuram. Īsāk sakot, neviens nav ideāls, pat jauniešu valodas vārds.