Viedās pilsētas Satīklotā ekopilsēta

Pirmās oglekļa emisiju ziņā neitrālas, bezatkritumu un no automašīnām brīvas pilsētas – “Masdar City” – centrālā laukuma projekts.
Pirmās oglekļa emisiju ziņā neitrālas, bezatkritumu un no automašīnām brīvas pilsētas – “Masdar City” – centrālā laukuma projekts. | Foto (fragments): © LAVA_Atelier_Illume

Pilsēta, kas vienlaikus ir krāšņa, ekoloģiska un resursus saudzējoša, – pateicoties inteliģentām tehnoloģijām, tas jau sen ir iespējams. Bet tas nozīmē arī to, ka sensori mēra publisko telpu un seko mums ik uz soļa.

“Masdar City“ – tāds nosaukums dots lielprojektam Arābu Emirātos, kam jāiemieso sapnis par klimatu neietekmējošu augsto tehnoloģiju pilsētu tuksneša vidū. Tā ir vīzija, kam drīz jātop par realitāti: nulles emisijas, nekādu atkritumu, bet komfortabla un energoapgādes jomā autonoma dzīve ap 50000 cilvēku. Saskaņā ar ambiciozajiem plāniem “Masdar City” vienīgie pārvietošanās līdzekļi būs tramvaji un pašbraucoši elektroauto, kas, vadīti no attāluma, pārvietosies pa apakšzemes indukcijas lauku. Savukārt virszemē plānotas plašas zaļās zonas; skolas un bērnudārzi tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem būs sasniedzami kājām, bet enerģiju iegūs no saules baterijām. Vai tā izskatās mūsu pilsētu nākotne?
 
Pateicoties augstajām tehnoloģijām un inteliģentai programmatūrai, šāda pilsēta mūsdienās vairs nav utopija. To dēvē par “viedo pilsētu” (smart city). Pilnībā satīklota pilsēta var ietaupīt laiku, izmaksas un enerģiju un tādējādi ievērojami vairāk saudzēt resursus. Šim nolūkam sensori apkopo lielu daudzumu datu, ko nosūta uz speciālām vadības sistēmām. Tās tiek izmantotas ļoti dažādās jomās, sākot no ēku inženiertīkliem un satiksmes līdz ūdensapgādei un enerģijas ieguvei, un nodrošina iespējami precīzu piedāvājuma atbilstību pieprasījumam. Autobusi kursē vien tur, kur tiešām gaida pasažieri. Biroju telpās apkure ieslēdzas tikai tad, ja tās tiešām izmanto. Parkos apūdeņošana pielāgojas laika prognozei, un atkritumu mašīna izved tikai pilnus konteinerus.
 
“Runa ir par cilvēku un mašīnu sasaisti visaptverošā tīklā,” skaidro Tobiass Vallisers no Laboratory for Visionary Architecture Berlin (L-A-V-A). “Tas var mūs aizvest vēl daudz tālāk, nekā līdz šim spējam iedomāties –, piemēram, tad, kad nostiprināsies lietu internets, kad inteliģentas mašīna komunicēs savā starpā.“ Iespējams, nākotnē pašbraucošās automašīnas mums atbrauks pretī bez aicināšanas, ja mūsu viedtālrunī būs atzīmēta kāda tikšanās ārpus mājas.

Vieds nenozīmē jauns

Iespaidīgi lielprojekti kā “Masdar City” vai Seulas piepilsētas Inčonas rajons Songdo Korejā, kura teritorija pilnībā aprīkota ar sensoriem un viedajām sistēmām, piesaista visas pasaules uzmanību. Taču tas nenozīmē, ka nākotnes pilsētas visas jābūvē no jauna. Gluži pretēji –, pēc Vallisera sacītā, viedās pilsētas tehnoloģijas ir interesantas tieši jau esošām pilsētām: “Mūsu pilsētu infrastruktūra – sauksim to par “aparatūru” – ir veidojusies gadsimtu gaitā. Kanalizācijas sistēmas un metro tīkli dažviet Eiropā ir vairāk nekā 150 gadu veci un nav tik vienkārši pārveidojami. Viedajā pilsētā klāt nāk “programmatūra” – tātad šīs infrastruktūras vadība –, kas pielāgojama daudz ātrāk. Tas sevī nes lielu potenciālu – prasmīgi satīklojot atsevišķās daļas, iespējams optimizēt resursu izmantošanu, neveicot jaunas infrastruktūras būvniecību.“
 
Tātad Eiropas pilsētām viedās tehnoloģijas piedāvā iespēju vienlaikus paaugstināt dzīves kvalitāti un nodrošināt ilgtspēju. Vācijā šobrīd ap 75% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšana aizvien lielākam cilvēku skaitam, nepārslogojot vidi, ir kļuvusi par nopietnu uzdevumu vietējām pašvaldībām. Salīdzinājumā ar Eiropu Vācijas pilsētas gan vēl atpaliek jeb, runājot Vācijas Pilsētu un pašvaldību savienības izpilddirektora Gerda Landsberga vārdiem, tām “jāpanāk iekavētais, ja reiz dzirdam publiskās diskusijas par gaidīšanas ilgumu iestādēs, trūkstošām satiksmes vadības sistēmām, neesošu platjoslas tīklu.“ Taču daudzi jau strādā pie viedās pilsētas stratēģijas vai ir uzsākuši pirmos pilotprojektus. Braunšveigā satiksmi regulē luksofori, kas darbojas ar tālvadības sistēmu, Ķelne piedāvā automašīnu stāvvietu koplietošanu – sava veida “stāvvietu AirBnB”–, Minhenē atsevišķos maršrutos pārvietojas pašbraucošas automašīnas, un Berlīnē ar bezvadu internetu, Bluetooth un barometru aprīkotas ielu laternas ik gadu ietaupa līdz pat 80% enerģijas izmaksu.
 
Satiksmes vadības lietās celmlauzis ir Drēzdene. Tur satiksmes pārvaldības sistēma VAMOS regulē iekšpilsētas autosatiksmi, aizved autovadītājus uz brīvām stāvvietām un vada luksoforu sistēmu. Krustojumos priekšroka ir tramvajiem, kas kavējas, bet tiem, kas ierodas pārāk precīzi, jāuzgaida mazliet ilgāk. Un plānots, ka pat riteņbraucēji no 2018. gada pavasara, izmantojot lietotni “Bike Now“, varēs uzzināt, cik ātri viņiem jābrauc, lai trāpītu “zaļajā vilnī”. Inteliģentās satiksmes vadības mērķis ir mudināt cilvēkus biežāk izvēlēties tramvaju, autobusu vai velosipēdu, stāsta Svens Frēlihs no Drēzdenes tehniskās universitātes. Šīm nolūkam pilsētā izvietoti ap 1000 detektoru, kas apkopo detalizētu informāciju par satiksmi.

“1984“ ir vecmodīgs

“Veidojot viedo pilsētu, runa galu galā vienmēr ir par resursu optimizāciju un individuālā komforta palielināšanu,“ skaidro Tobiass Vallisers. Cena, ko par to maksājam, – pilnīga caurspīdība. “Satīklošana piedāvā daudz priekšrocību. Taču, ko nozīmē atklāt par sevi visus šos datus, – diskusija par to tagad tikai sākas. Iepretī mūsdienu iespējām Orvela distopija par totalitāru uzraudzības režīmu “1984” ir teju vecmodīga.“ Valliseram būtiskākais jautājums ir, vai vadību iespējams organizēt decentralizēti jeb vai visu informāciju vāc un izvērtē vien centrālā institūcija – un tādējādi spēj piekļūt visiem datiem. “Iespējams, apsvērumi par datu aizsardzību ir ļoti vāciska pieeja, taču mums būs jādiskutē par to, kā vēlamies dzīvot.”
 
“Masdar City” pirmie dzīvokļi būs gatavi 2017. gada nogalē, visu kompleksu plānots pabeigt 2030. gadā. Taču jau tagad vairāki plāni jāpielāgo realitātei. Tā kā iedzīvotāji nevēlas atteikties no privātajiem transportlīdzekļiem, tomēr tiks būvētas ielas un privātās garāžas, preses konferencē 2017. gada nogalē atzina britu arhitekts Kriss Vans. Arī Drēzdenei šādas problēmas nav svešas. Pēc Drēzdenes tehniskās universitātes pārstāvja Jirgena Krimlinga teiktā, līdz šim pie inteliģentās satiksmes sistēmas pieturas vien ap desmit procentiem vadītāju, lai gan tā viņiem ļautu ātrāk nonākt pie mērķa. Teorija un prakse – tehnoloģijas un cilvēks – tomēr vēl aizvien ir divas dažādas lietas.