Valodu mācīšanās nākotnē “Jaunās tehnoloģijas mainīs mācīšanos”

Jo intensīvāk esam saistīti caur tehnoloģijām, jo nozīmīgāks ir cilvēciskais kontakts.
Jo intensīvāk esam saistīti caur tehnoloģijām, jo nozīmīgāks ir cilvēciskais kontakts. | Foto: © Colourbox

Vai nākotnē mēs vēl mācīsimies svešvalodas? Jeb mūsu rīcībā būs sinhronas valodu tulkošanas programmas? Kā digitalizācija mainīs mācības? Tendenču pētnieks Pēters Vipermanis intervijā ieskicē vīzijas, kā attīstīsies (valodu) mācīšanās nākotnē.

Vipermaņa kungs, kad jūs apguvāt pirmo svešvalodu?

Angļu valodu es apguvu skolā. Mācīšanās bija pilnīgi tradicionāla – es mācījos vārdiņus, interpretēju tekstus, mācību stundas laikā atbildēju angļu valodā. Diemžēl šodien skolas Vācija nekur daudz tālāk tā arī nav tikušas.

Jūs sakāt – ir nožēlojami, ka valodu apguvē vēl dominē rakstāmais un lapa. Kādas tehniskās iespējas varētu izmantot valodu apmācībā?

Digitālajā telpā valodas atpazīšana ar viedtālruni, virtuālo asistentu Alexa vai Google ir pati par sevi saprotama. Šī attīstības tendence pilnīgi noteikti mainīs valodu mācīšanos. Ievērojami samazināsies rakstiskais attēlojums, automatizēti tulkojumi kļūs par pašsaprotamu lietu. Tam skolas Vācijā vēl nav gatavas.

Mācīšanās ar virtuālo realitāti

Vai varētu būt pieejamas programmas, ar kuru palīdzību iespējams ceļot pa svešām zemēm, sēžot pie datora savās mājās?

Šobrīd daudz kas tiek izmēģināts audio jomā, tādējādi interaktīvā klausīšanās nodrošina svešvalodas apguvi bez īpaši labas šīs valodas rakstītprasmes. Tas ir tikai sākums. Mākslīgā intelekta izmantošana valodu apguvē vēl ir bērna autiņos. Kad programmas spēs savienot attēlu pasaules ar audio piemēriem, radīsies pavisam jaunas iespējas. Virtuālā realitāte varētu arī padarīt iespējamu valodu apgūt tā, it kā mēs ceļotu pa citu valsti.

Vai tas jau pastāv?

Līdz šim valodu apguvē tas vēl nav pārāk izplatīti, taču šādi scenāriji eksistē spēļu industrijā. Pirms diviem gadiem aizsākās mēģinājumi savienot viedtālruņus ar virtuālo realitāti. Bet tehnoloģijas vēl ir pārāk dārgas. Taču esmu drošs – tehniskā pasaule daudzās sfērās nomainīs analogo pasauli.

Vai te jūs domājat arī digitālos skolotājus?

Skolotāji-roboti tiek izmantoti Japānā – pie mums Vācijā ir ļoti skeptiska attieksme pret robotiem. Mēs arī neieguldām finanšu līdzekļus, lai to izmēģinātu. Taču mums ir jāsaprot, ka mākslīgais intelekts šobrīd vēl ir tikai pašā sākumā, bet tas ievērojami mainīs mūsu dzīvi. ASV bruņoto spēku pētniecības institūts paredz, ka 2025. gadā mēs strādāsim ar kvantu procesoriem, kas būs 100 miljons reižu ātrāki par normālu mūsdienu datoru. Mēs dodamies nākotnē, kas polarizē, taču vienlaikus nesīs sev līdzi pilnīgi jaunas iespējas.

“Mūsu dzīve mainīsies“

Un ko tas nozīmē attiecībā uz mācīšanos nākotnē?

Iepriekšējos gados mēs Eiropā esam paātrinājuši mācīšanos. Vācijā, ieviešot bakalaura un maģistra programmas, tika izveidota industrializēta mācīšanās. Runa ir par normēšanu, paātrināšanu, efektivitātes kāpināšanu. To, kas šādi tiek producēts, nākotnē mašīnas darīs daudz labāk. ”Alibaba” dibinātājs Džeks Ma saka, ka vispirms mums jābūt radošiem – bet to mēs vispār nemācāmies.

Kā skolās vai augstskolās varētu mācīt radošumu?

Es neņemos formulēt konkrētas vīzijas – bet šodienas mācību mērķi izzudīs. Pēc desmit gadiem valodu tehnoloģijas būs visuresošas, un jautājums ir, vai informācijas rakstiskais attēlojums mums tad vēl būs vajadzīgs. Varbūtība, ka ikdienā tekstu rakstīšanas vietā nāks runāšana ar mašīnām, ir ļoti liela.

Bet es priecājos, ka man ir arī iespēja izlasīt informāciju, kas man ir svarīga ikdienā vai profesijā.

Jūs jau arī esat izaugusi laikā, kad šo tehnoloģiju nemaz nebija. Vācijā 47 % jauniešu vecumā līdz 25 gadiem labprātāk satiekas virtuālajā telpā, nevis reālajā pasaulē. Jo jaunāki cilvēki, jo vairāk viņi pieņem jaunās tehnoloģijas. Tiešraides video jau sen ir nomainījuši pastkartes vai vēstules. Taču skolotāju izglītībā digitalizācijai ir tikai neliela loma. Tam būtu jāmainās.

Vai nākotnē vispār vēl būs jāmācās valodas? Manā vietā taču varētu komunicēt arī programmas.

Valodu programmas pārņems daudzas sfēras, taču kontaktēšanās cilvēku starpā pastāvēs aizvien, to nav iespējams aizstāt ar tehnoloģijām – un tāpēc mēs arī nākotnē mācīsimies valodas. Mans priekšstats par nākotni ir šāds: būs pilnīgi pašsaprotami, ka savstarpēji būsim digitāli saistīti. Taču personīga sarunāšanās un saprašanās joprojām būs būtiska.

Norobežošanās un autonomijas tendence

Vai jums nešķiet problemātiski, ka digitālajā pasaulē par sevi izpaužam tik daudz datu?

Es uz to skatos reālistiski – ja datus izmantojam, tos arī producējam. Šie dati tiek saglabāti – turklāt ne tikai pašu valstī. Tajā brīdī, kad tiek noslēgts līgums ar Google, Google, nevis Vācijas Federatīvā Republika vai Eiropas Savienība izlemj, kur dati nonāk. Tas ir aplams uzskats, ko pieņēmuši daudzi cilvēki.

Šobrīd valstis atkal stiprina savu autonomiju. Vācijā atkal parādās jēdziens “dzimtene”. Kā jūs to skaidrojat?

Tā ir attīstība, kas daudzos rada nemieru. Globalizācijas utopija ir radījusi atpakaļvērstu tendenci uz nacionālo noslēgšanos sevī. Tas novērojams ne vien Amerikā, Turcijā, Ungārijā, Polijā un Dānijā, bet arī pie mums. Cilvēki sev uzdod jautājumu, kas viņi īsti ir. Šajā brīdī arī valoda kļūst par veidojošo vērtību. Cilvēki mēģina lokalizēt sevi, lai, samazinot savas pasaules mērogu, mazinātu sarežģītību. Manuprāt, cilvēki cenšas bremzēt straujās pārmaiņas tehnoloģijās un varas struktūrās. Kurp tas vedīs – to rādīs laiks.
 
Pēters Vipermanis Foto: © ProSiebenSat1 Pēters Vipermanis līdz 2015. gadam bija komunikācijas dizaina profesors Folkwang Mākslas universitātē Esenē. Viņš dibinājis starptautiskajā vidē aktīvi darbojošos aģentūru “Trendbüro”, kuras biroji atrodas Hamburgā un Minhenē. Kopā ar tirgus izpētes institūta “Kantar TNS” izpilddirektoru Jensu Krīgeru Pēters Vipermanis katru otro gadu publicē vērtību indeksu. Indeksa sastādīšanai pētnieki analizē, kā interneta lietotāji blogos, kopienās un forumos diskutē par vērtībām. 2018. gada indeksam pirmo reizi tika analizēti arī Instagram attēli. Aktuālais izvērtējums rāda, ka pieaug tradicionālo vērtību nozīme. Panākumu nozīme samazinās, pirmajā vietā pirmo reizi ierindojas daba, kam seko veselība un ģimene.