Kultūras mantojums tiešsaistē Kā Latvija dodas digitālajā nākotnē

Krišjāņa Barona Dainu skapis
Krišjāņa Barona Dainu skapis | © LNB. Foto: Didzis Grodzs

Digitalizācija Latvijai nozīmē ko vairāk nekā tikai ekonomiskās iespējas. Tas ir arī lielisks veids, kā nodrošināt bagātā kultūras mantojuma saglabāšanu un vispārēju pieejamību tiešsaistē.
 

No pirmā acu uzmetiena tā ir vien pieticīga, neievērojama mēbele – un tomēr tas ir viens no latviešu nacionālajiem svētumiem. Slavenais folklorista Krišjāņa Barona (1835–1923) Dainu skapis ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas lielākais dārgums. Vienkāršais koka skapis ar daudzajām atvilktnītēm glabājas un ir aplūkojams 2014. gadā atklātajā prestižajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Rīgā.
 
Dainas ir senas latviešu tautasdziesmas, kas sniedz dziļu ieskatu latviešu tautas vēsturē, ētikā, valodā un ikdienas dzīvē. Barons bija pirmais šīs mutvārdu tradīcijas pierakstītājs un sistematizētājs. Īsās, pārsvarā četrrindes formā pastāvošās dziesmas “Dainu tēvs” pierakstīja katru uz atsevišķas papīra lapiņas, kuru kopējais skaits pārsniedz 268000, un sistemātiski izkārtoja tās speciāli šim nolūkam izgatavotā skapī.
 

Kultūras mantojums iegūst digitālu nākotni

Nacionālās bibliotēkas ekskursiju neatņemama sastāvdaļa ir Dainu skapja apskate. Tas savu goda vietu radis tieši blakus Latviešu folkloras krātuvei. Taču viss Latvijas slavenākā skapja saturs, kas kopš 2001. gada ir ierakstīts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” reģistrā, jau labu laiku ir pieejams arī interneta vietnē www.dainuskapis.lv. Otrā pasaules kara laikā Krišjāņa Barona Dainu skapja saturs tika safotografēts uz mikrofilmām, un gadu tūkstošu mijā viss saturs tika pilnībā digitalizēts.
 
Taču brīva piekļuve tiešsaistē ir nodrošināta ne tikai dainām. Latvijā ļoti liela vērība tiek veltīta kultūras mantojuma digitālās pieejamības garantēšanai. Tam jāpaver ne tikai jaunas tīklošanās iespējas un zināšanu integrācija, bet arī neierobežota piekļuve kultūrvēsturiski nozīmīgiem avotiem. Neatkarīgi no laika un vietas tiem jābūt pieejamiem privātai un zinātniskai lietošanai.
 
Tā īstenošanai jau pirms vairākiem gadiem tika uzsākts valsts mēroga projekts, kura mērķis ir līdz 2021. gadam digitalizēt vairāk nekā 3 000 000 teksta lappušu materiālu, vairāk nekā 100 000 dažādu attēlu un aptuveni 500 000 minūšu audiovizuāla materiāla. Projektā piedalās Nacionālā kultūras mantojuma padome, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs un citas kultūras institūcijas.
 

Vienota pieeja digitalizācijas procesā

Ambiciozā projekta mērķis ietver arī vienota un centralizēta digitālo resursu reģistra izveidošanu. Par paraugu tam kalpojuši arī citās valstīs īstenotie projekti. “Liels iedvesmas avots mums bija Vācijas digitālā bibliotēka,” septembrī, tiekoties ar Vācijas Bibliotekāru asociācijas delegāciju, sacīja Uldis Zariņš, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos. Delegācija Latvijā informējās par iespējām un izaicinājumiem, ko piedāvā un sagādā ceļš uz digitalizētu nākotni.
 
Sākumā Latvijā tikuši īstenoti vairāki atsevišķi projekti bibliotēkām, arhīviem un muzejiem. Ar laiku strikto sadalījumu sektoros nomainījusi vienota pieeja. “Mēs sapratām, ka efektīvākais varētu būt visaptverošs digitalizācijas process. Tāpēc mums tagad ir vairs tikai viens projekts,” paskaidroja Zariņš.
 
Pārmaiņas piedzīvo arī digitalizācijas forma. No kultūras mantojuma saglabāšanas, pārvaldīšanas un kopšanas digitālā formā uzsvars arvien vairāk tiek pārnests uz tā atkārtotas izmantošanas iespējām jaunos produktos un pakalpojumos. Būtisks priekšnosacījums tam ir kultūras mantojuma plaša pieejamība sabiedrībai digitālajā vidē. Attiecībā uz 20. gadsimta darbiem gan vēl jārēķinās ar autortiesību ierobežojumiem, atzina Zariņš.
 
Bibliotēkas, muzejus un arhīvus digitalizācijas projektā atbalsta Kultūras informācijas sistēmu centrs. Šī valsts institūcija nodrošina ar nepieciešamajiem informācijas tehnoloģiju resursiem un lietotāju saskarnēm, kā arī veido un uztur dažādas datu bankas. Tādā veidā dažādās vietās Latvijā un vēstures līkloču rezultātā arī daļēji ārzemēs esošie resursi tiek apvienoti vienotā integrētā sistēmā.
 

Plaša digitāla ilgtermiņa saglabāšana

Līdzās Latvijas digitālajai kultūras kartei (kulturaskarte.lv), kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēmai centrs veido un uztur arī portālus ar digitalizētiem Latvijas radio video un audio ierakstiem (diva.lv) un Latvijas filmām (filmas.lv), nodrošinot to bezmaksas straumēšanu. Tiek iekļautas gan vecākas, gan jaunās produkcijas.
 
Pārrobežu projektu ietvaros tiek nodrošināta digitālā satura satīklošana ar citu valstu, piemēram, Igaunijas un Krievijas, arhīvu krājumiem. Tāpat centrs nodrošina digitālā satura pieejamību Eiropas digitālajā multivides tiešsaistes portālā Europeana (europeana.eu).
 
Dažādie pasākumi tiek īstenoti ar ES Eiropas reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. No 2014. līdz 2020. gadam digitālajā dārgumu krātuvē paredzēts investēt 12 miljonus eiro. Vairāk nekā puse no tā tiks dokumentu un materiālu digitalizācijai. Pārējais budžets atvēlēts strauji novecojošās tehniskās infrastruktūras uzlabošanai un nepārtrauktai atjaunošanai, lai nodrošinātu tās pielāgošanu digitālajam saturam un lielajiem datu apjomiem.
 

Jauni uzdevumi bibliotēkām

Vispirms visās Latvijas bibliotēkās ar Bila un Melindas Geitsu fonda un Microsoft finansiālu atbalstu tika nodrošināta datoru iegāde un interneta pieslēgums. Tas gādāja par lietotāju skaita pieaugumu bibliotēkās, kuru uzdevumi jau sen pārsniedz tikai grāmatu glabāšanu. Aizvien nozīmīgāka kļūst bibliotēku loma kā mācīšanās un tikšanās vieta. Līdz ar elektronisko mediju izplatību tās kļūst par publiskām vietām, kas apkopo visas mediju formas un nodrošina pieeju internetam, sociālajiem medijiem un digitālajām tehnoloģijām.
 
Īpaši uzskatāmi tas Latvijā redzams Latvijas Universitātes bibliotēkā. Vēsturiskajā ēkā, kas savulaik bija Rīgas pilsētas galvas Ludviga Vilhelma Kerkoviusa (1831-1904) ģimenes nams un šodien glabā grāmatas, digitālos medijus un e-resursus, 2017. gadā tika atvērts LU un Microsoft Inovāciju centrs. Tas ir pirmais šāda veida centrs Ziemeļeiropā, kura mērķis ir starpnozaru sadarbībā radītu inovatīvu IT projektu īstenošana un Latvijas digitālās transformācijas veicināšana.
 
Visā notiekošajā vērīgi noraugās Krišjānis Barons, kura krūšutēls uz postamenta novietots pie Inovāciju centra sienas. Jo arī digitalizācijas laikmetā tautasdziesmas savu nozīmi nav zaudējušas. „Latvietim dainas ir kas vairāk nekā tikai literāra tradīcija. Latvju dainās katram latvietim ir atrodams senču krāts mantojums,” savulaik rakstīja folkloriste un vēlākā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.