Dalīšanās ekonomika
Kopīgot lietotnē nevis glabāt īpašumā

Dalīšanās ir modē. Katrs piektais Vācijas iedzīvotājs izmanto koplietošanas lietotnes, no kurām daudzas tiek izstrādātas arī Vācijā. 

Johanness Cellers

“Patiešām, kam pieder maz, tas kļūst jo mazāk apsēsts: lai slavēta mazā nabadzība!” Savā laikā rakstījis filozofs Frīdrihs Vilhelms Nīče. Viņam bija skaidrs, ka statusa simboliem ir ne tikai monetārā vērtība, bet tie saista viņu īpašniekus arī psiholoģiski. Šī “apsēstība” ar vēlmi savā īpašumā iegūt dārgas lietas, lai tādējādi izceltos, iedzīvotāju vidū tomēr manāmi samazinās. Arvien vairāk cilvēku tā vietā, lai ko iegādātos īpašumā, dalās, un tas notiek arvien vairākās dzīves jomās. Dalīšanās ekonomika vēršas plašumā. 

Atbilstoši kādam PwC veiktam pētījumam jau 2018. gadā trešdaļa Vācijas iedzīvotāju izmantoja koplietošanas piedāvājumus, un šī tendence pieaug. Vairāk nekā divas trešdaļas no šiem lietotājiem izmantoja līdzbraukšanas iespējas, dalīšanos ar instrumentiem vai velosipēdiem. Modē ir arī automašīnu koplietošana, apģērbu apmaiņas biržas un neizmantotas privātās dzīvojamās telpas izīrēšana. Saskaņā ar ES un Patērētāju konsultāciju centra datiem Vācija šajā ziņā krietni pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. 

No demogrāfiskā viedokļa dalīšanās ekonomikā galvenokārt piedalās jauni cilvēki ar augstu izglītības līmeni. Viņi statusa simboliem piešķir mazāk nozīmes un īpašuma apjoma samazināšanos uzskata par dzīves kvalitātes uzlabošanos. Dalīšanās ir jēgpilna arī tautsaimnieciskā skatījumā. Daudzi objekti, kā, piemēram, instrumenti, lielu daļu laika paliek neizmantoti un lieki aizņem vietu. Koplietošanā pastāvīgi tiek izmantots mazāk objektu - tas ļauj ietaupīt izmaksas un resursus. Jāatzīmē arī sociālās priekšrocības: cilvēki iegūst piekļuvi lietām, kuras citādi nevarētu atļauties; mijiedarbojoties kopīgošanas kopienā tiek stiprināti vietējie sakaru tīkli. 

Automašīnu koplietošana vācu autorūpnieku uzmanības centrā 

Cilvēki Vācijā ne tikai izmanto dalīšanās piedāvājumus, bet arī aktīvi iesaistās to veidošanā. Gandrīz visās dzīves jomās ir pieejamas lietotnes „Made in Germany” (Ražots Vācijā). Koplietošanas tendence pieaug, jo īpaši mobilitātes jomā. Apmēram divpadsmit miljoni cilvēku Vācijā ir ieinteresēti dalīties ar automašīnu vai izmantot līdzbraukšanas iespējas. Šim nolūkam viņiem ir pieejama plaša lietotņu un piedāvājumu izvēle, īpaši pilsētu centros. Piemēram, firmas CleverShuttle e-automašīnas videi draudzīgi pārvietojas pa Berlīni, Minheni, Leipcigu, Hamburgu, Frankfurti, Štutgarti un Drēzdeni. Allygator pakalpojumi berlīniešiem ir lēta alternatīva - maršruta autobusi galvaspilsētā kursē tikai par pieciem centiem par kilometru. 

Berlīnes automašīnu koplietošanas firma Allygator izīrē maršruta autobusus.

BMW priekšgājējs DriveNow tagad nodrošina 6000 transportlīdzekļu visā Eiropā. Berlīnes kompānija Free2Move vēlas rūpēties, lai lietotāji milzīgajā piedāvājumu klāstā nezaudētu pārskatu. Šā uzņēmuma lietotne apvieno visus automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējus vienā kartē un palīdz salīdzināt cenas.  

Iespēju netrūkst arī pārreģionālos maršrutos: šeit pioniera darbu paveica jaunuzņēmums Mitfahrgelegenheit.de, kas izveidojās kādā Minhenes studentu projektā. Atšķirība: sākotnēji vietnē Mitfahrgelegenheit.de līdzbraukšanas iespēju savā automašīnā piedāvāja privātpersonas. Šādā veidā15 gadu garumā cilvēki Vācijā dalīja ceļa izmaksas lielākiem attālumiem. Tomēr pāreju uz nodokļu modeli lietotāji noraidīja, un 2016. gadā uzņēmums bankrotēja. Šobrīd pakalpojumu ir pārņēmis BlaBlaCar no Francijas. 

Velosipēdu koplietošana ir  kļuvusi tikpat populāra kā kopīga automašīnas lietošana. Piemēram, Vācijas Dzelzceļa - Deutsche Bahn, velosipēdu nomas pakalpojums Call a Bike pastāv jau aptuveni 15 gadus. Pašlaik nomas velosipēdi ir pieejamivairāk kā 50 pilsētās, un uzņēmumu skaits šajā jomā pastāvīgi aug. 

Vai īpašums kļūs par retumu? 

Pa šo laiku Vācijas koplietošanas ekonomika ir ievērojami izvērsusies ārpus automašīnu koplietošanas un līdzbraukšanas jomas. Pāri palikusi pārtika var atrast izsalkušos vēderus vietnē Foodsharing.de, savukārt grāmatu tārpiem vietne Leih-ein-Buch.de ir digitāla alternatīva klasiskajām bibliotēkām. Potsdamas jaunuzņēmums Komoot piedāvā platformu tiem, kas vēlas dalīties pārgājienu maršrutos un piedzīvojumos. Apģērbi un citas preces pie cilvēkiem nonāk, piemēram, no lietoto apģērbu interneta platfomas Kleiderkreisel, tiešsaistes krāmu tirdziņa Mädchenflohmarkt vai Austrijas jaunuzņēmuma Finderly izstrādātā tiešsaistes tirgus Shpock. 

Par galvenajiem virsrakstiem ziņu slejās parūpējies arī vācu jaunuzņēmums Slock.it, kas grib revolucionizēt visu koplietošanas ekonomikas infrastruktūru. Ar savām idejām tas vēlas radīt lietotājiem iespēju īrēt, pārdot un koplietot objektus, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju. Dibinātāji sola lielāku komfortu, izmantojot absolūtu automatizāciju un īpaši drošus darījumus. 

Berlīnes Četrjūga Augstskolas (Quadriga Hochschule) uzņēmējdarbības vadības profesors Nikolass Beutins koplietošanas ekonomikā saskata pārmaiņas, kas mainīs visu sabiedrību. „Tāpat, kā viedtālruņi pirms dažiem gadiem aizstāja klasiskās, privāti lietotās filmu un fotokameras, arī koplietošanas ekonomikai piemīt graujošs potenciāls īpašuma aizstāšanai ar produktu un pakalpojumu terminētu izmantošanu daudzās jomās. " 

Pie visas šīs lielās gatavības dalīties un apmainīties, tomēr jāatzīmē, ka Vācijas iedzīvotāji labprātāk aizdod produktus, nevis piešķir savu īpašumu. Tikai deviņi procenti dalās ar svešiniekiem, savukārt vienpadsmit procenti savu īpašumu neaizdotu pat pazīstamiem cilvēkiem.
Dalīšanās ekonomika