Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

WEconomy - MĒS ekonomika
Ekonomiskais brīnums lietu internetā

MĒSkonomika: kad patērētāji dalās ar objektiem, nevis tos pērk, un tos izmanto, nevis ir to īpašnieki.
Foto (pielāgots): © Adobe

Lietojot neoloģismu WEconomy (MĒSkonomika), "mēs" kļūstam par jaunas, ilgtspējīgas ekonomikas daļu. Tā arī ir šīs idejas būtība. 

ohanness Cellers

Ekonomiskā izaugsme un globalizācija ilgu laiku tika uzskatītas par ekonomikas panaceju. Bija paredzēts, ka augoša ekonomika un zemas ražošanas cenas nodrošinās labklājību visiem. Tomēr pašlaik mūsu globālās ekonomikas sistēmas trūkumi kļūst aizvien pamanāmāki. Darbaspēka un resursu ekspluatācija, vides degradēšana un ar to saistītais masīvais piesārņojums pēdējos gados vairojis to balsu skaitu, kas iestājas par ilgtspējīgu un atbildīgu ekonomikas sistēmu un aicina uz radikālām pārmaiņām. Tāda ir arī MĒSkonomikas atbalstītāju nostāja. Viņi nepaļaujas uz politiskiem risinājumiem un likumiem, bet ir pārliecināti, ka pārmaiņas radīs uzņēmumi. Ir pienācis laiks uzņēmējdarbības modeļiem, kas paredz sociālās atbildības uzņemšanos.  

Fokuss uz „Mēs“ 

Jēdziens WEconomy apzīmē ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu, kas balstīta uz tehnoloģisko progresu un radošu uzņēmējdarbības garu. Kā sava veida atbilde uz pēdējo desmitgažu laikā valdījušo izšķērdēšanas ekonomiku, MĒSkonomika ir ekonomika, kurā ražotāji un patērētāji saudzē resursus un kurā patērētāji lietas nevis pērk, bet gan dalās ar tām un izmanto šos objektus, nepaturot savā īpašumā.  

Teorijas piekritēji ir pārliecināti, ka šis pavērsiens jau ir sācies, - to aizsākuši inovatīvi jaunuzņēmumi, kas ar saviem uzņēmējdarbības modeļiem veicina sociālus uzlabojumus. Šādu attīstību nodrošina lietu internets (IoT - Internet of things), jo jaunuzņēmumi nereti paļaujas uz lietotnēm vai interaktīvām tiešsaistes kopienām.  

Eksperti ir vienisprātis, ka IoT radīs īstu apvērsumu mūsu ikdienas dzīvē. Silīcija ielejas investors Skots Veiss (Scott Weiss) pareģo nākotnes pasauli, „kurā durvis mums atvērsies tad, kad tās sajutīs tuvošanos“.  

Lai gan šāds nākotnes redzējums dažiem datu aizsardzības uzraugiem uzdzen šermuļus, MĒSkonomikas piekritēji tajā saskata lielākas efektivitātes un ilgtspējas iespējas. Pamatojoties uz pieaugošo ikdienas dzīves norišu integrāciju vienā tīklā, viņi apraksta sešas tendences, kas jau ir attīstījušās pēdējos gados un varētu būtiski mainīt rītdienas ekonomikas sistēmu.  

Seši soļi ceļā uz labāku ekonomiku 

Tā vietā, lai izveidotu ražošanas sistēmu, kas prasa arvien lielāku resursu pieplūdumu, MĒSkonomikas mērķis ir aprites ekonomika, kurā produktus var pārstrādāt bezgalīgi daudz reižu. Daudzi jaunuzņēmumi šo ideju jau ir iekļāvuši savā uzņēmējdarbības modelī, piemēram, Dānijas uzņēmuma 3Xn arhitekti, kuri ar robotu palīdzību izmanto vecus ķieģeļus jaunu būvprojektu īstenošanai. Tādējādi viņi ietaupa 95 % enerģijas. „No šūpuļa līdz šūpulim” princips ir vēl viena šīs pieejas variācija, saskaņā ar kuru otrreizējās pārstrādes materiāli tiek ekoloģiski efektīvi atkal pārvērsti izejvielās. 

Otrā tendence, kas apkopota ar atslēgvārdu „funkcionālā ekonomika”, parāda to, kā produktus aizvien vairāk aizstāj pakalpojumi. Patērētāji nemaksā par produktu, bet gan par tā funkciju vai devumu. Labākais piemērs ir automašīnu koplietošanas lietotņu popularitāte. Šajā gadījumā klienti maksā par atsevišķiem braucieniem, nevis par pašu automašīnu. Automašīnu koplietošana visā sabiedrībā samazina vajadzību pēc automašīnām, tiek samazināta arī automašīnu ražošanas un uzturēšanas ietekme uz vidi. 

MĒSkonomikas trešā tendence - bioekonomika - saskata potenciālu jaunākajos molekulārās zinātnes atklājumos. Pētnieki izstrādā arvien vairāk bioloģisku alternatīvu fosilajām degvielām un ķīmiskajiem materiāliem. Praktiski piemēri ir atrodami gandrīz visās nozarēs, sākot no bioloģiski noārdāmām krāsām uz mikroaļģu bāzes līdz automašīnu riepām, kas izgatavotas no pieneņu gumijas. Tie saudzē dabas resursus un ievērojami mazāk nekā parastie materiāli piesārņo vidi. 

Sadarbība jeb kopīga saimniekošana ir vēl viena MĒSkonomikas sastāvdaļa. Ja vairāki uzņēmumi apvieno spēkus, lai sasniegtu kopīgu mērķi, kas ir izdevīgs visiem, tie sadarbojas MĒSkonomikas garā. Veiksmīgs piemērs tam ir Vācijas jaunuzņēmums Too Good To Go. Izmantojot lietotni, restorāni neilgi pirms slēgšanas laika pārdod pārpalikušo ēdienu par pazeminātu cenu. Šī kopīgā pasākuma rezultātā ēdināšanas uzņēmumiem ir mazāk atkritumu un lielāki ieņēmumi. Uzņēmums apliecina, ka nepilnu trīs gadu laikā pēc tā dibināšanas 2015. gadā, tas jau ir „izglābis” 4 miljonus maltīšu. 

Iespējams, vispazīstamākā MĒSkonomikas joma ir „dalīšanās ekonomika“. Daloties ar sev piederošām lietām, cilvēki tās var izmantot efektīvāk. To ilustrē, piemēram, Airbnb mājokļu koplietošanas pakalpojums: izmantojot platformu, lietotāji var izīrēt savu dzīvokli ceļotājiem laikā, kad paši tur neuzturas. Tādējādi kopumā ir mazāk tukšu dzīvojamo platību. 

Pēdējais MĒSkonomikas pamatelements ir individualizētas ražošanas tendence. 3D printeru un atvērtā pirmkoda preču laikmetā arvien vairāk produktu ir iespējams radīt un ražot mājās bez investoriem vai rūpnieciskām ražošanas iekārtām. 3D ekonomika pārvērš patērētāju vienlaikus par ražotāju, tādējādi ļaujot ietaupīt CO2 emisijas, kas citos gadījumos rastos garo transportēšanas attālumu dēļ. 

Ceļā uz MĒSkonomiku 

Daudzējādā ziņā mēs jau esam ceļā uz MĒSkonomiku. Arvien vairāk jaunuzņēmumu izstrādā koplietošanas un sadarbības lietotnes, 3D tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas un bioekonomikā tiek atklāti jauni veidi, kā padarīt ražošanu videi draudzīgāku. Svarīgākais ir tas, ka saskaņā ar uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmuma PWC pētījumu arvien vairāk cilvēku un uzņēmumu izmanto jaunos piedāvājumus un to sniegtās iespējas. Tehnoloģiskais progress IoT veidā turpinās un veicinās šo attīstību. Minētajām tendencēm attīstoties un nostiprinoties, tās spēs veicināt videi draudzīgāku ekonomiku. Tomēr Airbnb piemērs liecina arī par to, ka jaunas idejas ar laiku rada jaunas grūtības: dažās pilsētās dzīvokļu koplietošana ir kļuvusi tik ienesīga, ka daudzi dzīvokļi ir pārvērsti par izīrējamiem brīvdienu mājokļiem, un faktiskā dzīvojamā platība samazinās. Tādējādi Airbnb rada jaunu sociālo problēmu: trūcīgākie pilsētas iedzīvotāji tiek izstumti uz nomalēm.