Laikmeta liecinieku portāli
Dzīvas atmiņas pret aizmiršanu

Laikmeta liecinieku portāliem vācu atmiņu kultūrā ir būtiska loma. Padzīto, apspiesto un brīvību zaudējušo personiskie atmiņu stāsti ir publiski pieejami, lai nākamās paaudzes no tiem varētu gūt mācību.

Zigrīda Oto labprāt dzīvoja Vācijas Demokrātiskajā Republikā. 1925. gadā dzimusī skolotāja nāk no Vidussaksijas un no 1949. līdz 1952. strādāja kā direktora vietniece kādā Luncenavas sākumskolā. Par spīti “lielajām atšķirībām starp Austrumvāciju un Rietumvāciju”, Zigrīdu Oto Rietumi nekad nav vilinājuši. “Mana dzīve un darbs sniedza man gandarījumu un piepildījumu.” Viņa labprāt būtu turpinājusi strādāt savā profesijā, taču, kad par jauno skolas direktoru tika iecelts kāds Vācijas Sociālistiskās vienības partijas (SED) biedrs, pēkšņi tika veiktas militāras reformas, piemēram, komunistiskās jaunatnes organizācijas “Brīvā vācu jaunatne” (FDJ) ierosinātie “šaušanas pulciņi”, kas bija daļa no tā dēvētās iepriekšējās militārās apmācības. Kad 1951./1952. mācību gadā kolēģiem bija jāparaksta, ka viņi ir gatavi “ar ieročiem rokā pret Rietumvāciju aizstāvēt VDR sasniegumus”, Zigrīda Oto, tāpat kā daži citi kolēģi, atteicās to darīt. Drīz viņai tika paziņots, ka viņas līgums ar skolu pēc mācību gada beigām netiks pagarināts.

LeMo – Dzīvais tiešsaistes muzejs

“Es nekavējoties sāku gatavoties bēgšanai uz Rietumvāciju,” raksta Zigrīda Oto vienā no pieciem aprakstiem, ko viņa nodevusi laikmeta liecinieku portāla Dzīvais tiešsaistes muzejs (LeMo) rīcībā. Vācijas Vēstures muzejs un fonds “Vācijas Federatīvās Republikas Vēstures nams” izveidojuši šo digitālo portālu, lai dokumentētu un uzskatāmā veidā padarītu pieejamu 19. un 20. gadsimta Vācijas vēsturi. Aplūkotais vēstures periods aptver Vācijas impēriju, abus pasaules karus, sadalīto Vāciju un globalizācijas laikmetu. Laikmeta liecinieki var pieteikties muzejā, lai sniegtu personiskas liecības vai iesniegtu rakstiskus dokumentus kā vēstules vai dienasgrāmatu ierakstus. Teksti portāla vajadzībām tiek redakcionāli apstrādāti un publicēti kopā ar citiem avotiem, piemēram, fotogrāfijām un informāciju par attiecīgo vēsturisko kontekstu.
 
Rūta Rozenberga ir Digitālo pakalpojumu nodaļas vadītāja fondā “Vācijas Federatīvās Republikas Vēstures nams”. Viņa skaidro: “Ar vairākiem projektiem par dažādiem vēstures periodiem mēs aktīvi iesaistāmies laikmeta liecinieku darbā.” Viņas funkcija ir “sniegt pakalpojumus un koordinēt visu laikmeta liecinieku fondu saglabāšanu, krājumu veidošanu un indeksēšanu tajās institūcijās, ko finansē federālā valdība“. Centrālā dokumentēšanas bāze ir vietne www.zeitzeugen-portal.de – laikmeta liecinieku interviju videoierakstu krājums, kas no 2017. gada jūlija pieejams tiešsaistē. Tās mērķis ir vienuviet apkopot un arhivēt vairāku valsts finansēto institūciju fondus. No aptuveni tūkstoš intervijām par Vācijas vēsturi vietnē ir izveidoti ap 8000 atsevišķu klipu. Portāls piedāvā arī materiālu no televīzijas kanāla ZDF arhīva, tostarp intervijas ar nozīmīgām vēsturiskām personībām. Nākotnē portālā www.zeitzeugen-portal.de paredzēts publicēt arī paša fonda intervijas ar laikmeta lieciniekiem. “Jau vairākus gadus fonds “Vācijas Federatīvās Republikas Vēstures nams” pats intervē laikmeta lieciniekus,“ stāsta Rūta Rozenberga. “Intervijas mēs izmantojam savās izstādēs, jo laikmeta liecinieku stāstītais ir ļoti labs veids, kā pavēstīt par vēstures notikumiem.“ Tādējādi “individuālā pieredze kalpo kā vēstures avots”. Šobrīd laikmeta liecinieku krājumu veido vairāk nekā simt intervijas.

Radio ieraksta vēsturi

Taču laikmeta liecības vāc ne tikai vēstures muzeji un fondi. Arī Bavārijas federālās zemes sabiedriskā raidorganizācija Bayrischer Rundfunk (Bavārijas Radio) veido dokumentālu raidījumu sēriju, tādējādi neļaujot aizmirst ciešanas un apspiestību. Vietnē www.die-quellen-sprechen.de un radio ēterā kanālā Bayern 2 iespēja runāt tiek dota nacisma upuriem. Interviju ierakstos, kas tiek pārraidīti radio un ir pieejami tiešsaistē, ebreji aizkustinošās sarunās stāsta par savu dzīvi un izdzīvošanu nacionālsociālisma laikā. Sadarbībā ar Mūsdienu vēstures institūtu no 2013. līdz 2019. gadam plānots izveidot 16 tematiskās sadaļas.
 
Fonds “Atmiņa, atbildība un nākotne” (EVZ) nevēlas koncentrēties tikai uz digitālu dokumentēšanu. Tas aktīvi iestājas par “samierināšanās žestiem”, galvenokārt rīkojot jaunu cilvēku tikšanās ar nacisma laikā izdzīvojušajiem. Saskaņā ar fonda sniegtajiem datiem vienīgā valsts mēroga programma, kas atbalsta tikšanās iespējas ar tā laika lieciniekiem, 2016. gadā devusi iespēju sarīkot 59 tikšanās ar 176 laikmeta lieciniekiem.
 
Zigrīdai Oto 1952. gadā izdevās aizbēgt uz Rietumvāciju. Ar baznīcas palīdzību viņai izdevās nokļūt Berlīnes Cēlendorfas rajonā, vēlāk – bēgļu nometnē Hamburgā, bet pēc tam – apmesties tēva vecākās māsas mājā, kas viņai ļāva uzsākt jaunu dzīvi brīvībā. Ne katram VDR pilsonim tolaik uzsmaidīja tāda veiksme.