© Suhrkamp Verlag, Berlin, 2020
Fabjans Hafners (1966-2016) mūsu atmiņās paliks pirmām kārtām kā nesavtīgs draugs, literatūrzinātnieks un prasmīgs tulkotājs no slovēņu uz vācu valodu (Zajcs, Zupans, Šalamuns, Krese, Vidmars utt. – kopš 2017. gada tiek pasniegta Ļubļanas Gētes institūta Fabjana-Hafnera-balva). Ar divām grāmatām vienlaicīgi, ko izdevuši slaveni izdevēji Ļubļanā un Berlīnē, tagad viņš priekšplānā izvirzās kā dzejnieks. Krājumus rūpīgi apkopojuši viņam tuvi cilvēki – kā Zdenka Hafners Čelans, Peters Handke un Dominiks Sriencs.
Izdevniecības Suhrkamp divvalodīgajā grāmatā ar vienkāršo nosaukumu „Pirmie un pēdējie dzejoļi“ var atrast tieši to: dzejoļus no Fabjana Hafnera jaunības un viņa pēdējiem dzīves gadiem. Runa ir par dzejoļiem, kurus Fabjans Hafners pats nav pārtulkojis vācu valodā, un kurus Peters Handke veiksmīgi atdzejojis bez aizspriedumiem, bet ar lielu pietāti. Aizkustinošajā grāmatas priekšvārdā viņš piebilst, ka pat jaunības laika dzejoļi ir pavisam nopietni, „bērnišķīgi nopietni – fabjanhafneriski nopietni”, un ka visos viņa pārāk agri no dzīves aizgājušā drauga dzejoļu dzīlēs esot jaušamas „maigas un klusas, tomēr nebūt ne mēmas bezvārdu bailes.“
Šie un visi slovēniski uzrakstītie dzejoļi ir tikko iznākušajā krājumā, ko izdevis Zdenka Hafners Čelans und Aljoša Harlamovs (Cankarjeva založba). Nosaukums Iz jezika, ki ga ni (No valodas, kura nepastāv) radies no svarīga dzejoļa: „Rakstīt dzejoļus: tulkot no valodas, kura nepastāv“ (tulk. Fabjans Hafners).
Suhrkamp Verlag