Kristina Sprindžūnaite iesaka
Kails virs Berlīnes

© Ullstein Verlag Radošais un izveicīgais Aksels Ranišs, kas pēc vispozitīvākajā ziņā satriecošās debijas filmas „Resnās meičas“ aizrautīgi labprāt režisē kā operas, tā Tatort filmas, mīļuprāt dažreiz pats uzkāpj uz skatuves un atzīst sevi par klasikas piekritēju, ar savu literāro debiju uzreiz “pievāca” festivāla Lit.Cologne debijas balvu. Stāsts ir daudzveidīgs: vienkāršs, dīvains, gleznains, plastisks, vētrains un tomēr arī gudrs. Sižeta vadlīnijā mēs satiekam Janiku un Taju, sauktiem par resnīti un fidžieti, divus 17 gadus vecus puišus, kas Berlīnē iet vienā klasē, viņi ir ļoti atšķirīgi (ne tikai tāpēc, ka viens ir ķerts uz klasiku, otrs uz datorspēlēm) un tomēr abi pieder pie atstumtajiem. Otrajā sižeta līnijā runa ir par skolas direktoru Jensu Lamprehtu, kuru abi jaunieši iespundē viņa jauno tehnoloģiju pilnajā dzīvoklī, par viņa ģimeni un pagātni. Tiek izmantotas visas klasiskās operas „sastāvdaļas“: sāncensība, atriebība, nožēla, draudi un bailes, ilgas un mīlestība. Tas viss tiek pastiprināts ar tādiem filmu palīglīdzekļiem kā pēkšņām pagātnes atmiņām un murgiem. Tomēr sižets paliek ļoti vienkāršs un reālistisks.

„Šis romāns esmu es, tomēr viss ir izdomāts,“ stāsta autors kādā intervijā. Tieši aizraujošā ideju bagātība izceļ šo grāmatu. Perfekti līdzsvarotais spriedzes un stāsta dziļuma sajaukums bagātināts ar nepieciešamo melanholisku izjūtu un aizkustinošas traģikomikas devu, šķiet tik ticams, ka pat visprasīgākais lasītājs, lasot šo filmu starp grāmatas vākiem, labprāt nepievērsīs uzmanību drīzāk vienkāršajiem literārās valodas līdzekļiem un vienkāršajai valodai.

Pilnvērtīga un veselīga lasāmviela ne tikai pusaudžiem, viņu vecākiem un audzinātājiem. Izbaudāms arī kā kino ausīm, klausāmgrāmata kopā ar Akselu Ranišu un Torstenu Mertenu.