Ārpads Bernāts iesaka
Tanks mērķēja uz Kafku

© Kiepenheuer & Witsch Bija pienācis jau vakars, kad Heinrihs Bells ar sievu un dēlu Renē 1968. gada 20. augustā ieradās Prāgā. Viņu bija uzaicinājusi Čehoslovākijas Rakstnieku savienība, lai “uz vietas pārliecinātu par reformas procesa godājamo norisi”. Bez ielūguma, bet reizē ar trīs viesiem no Ķelnes, ceļā devās trīssimt tūkstoši Varšavas pakta karavīri, lai nepielūdzami pārtrauktu jebkādus reformas procesus Čehoslovākijā, lai ar “necilvēcīgu seju” realizētu padomju sociālisma praksi brāļu zemē, turklāt ar ieročiem rokās. Bellu ģimene apmetās centrā esošās “Alcron” viesnīcas 315. numuriņā. Padomju karaspēks naktī uz 21. augustu ieņēma galvaspilsētas politiskos, militāros un garīgos centrus – sākot ar Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, beidzot ar Rakstnieku savienības biroju. Tā Bella labdarības tūre kļuva par atmiņām bagātu frontes apmeklējumu. Tā austrumos un rietumos augsti godātais rakstnieks piespiedu kārtā kļuva par kara korespondentu. 50 gadus pēc notikumiem, kas ietekmēja arī pasaules vēstures gaitu, Renē Bells no jauna izdod tēva ziņojumus un laikrakstu intervijas: “Tanks mērķēja uz Kafku. Heinrihs Bells un Prāgas pavasaris”. Tie tika papildināti ar paša piedzīvojumiem, fotogrāfijām un daudziem komentāriem. Pirmo reizi ir iespējams ieskatīties arī Bella dienasgrāmatas ierakstos, uz kuru pamata sarakstīti ziņojumi. Reizē tiek sniegts arī Martina Šulces Vesela, kurš sarakstījis šai grāmatai priekšvārdu, viedoklis par Prāgas pavasara cēloņiem un īpatnībām. Bells Prāgā piedzīvoja un pārdzīvoja retu vēsturisko mirkli, kurā visa valsts apvienoti – kā Ungārijā 1956. gadā – tiecās pēc pašnoteikšanās un brīvības.