Noēmi Kiša iesaka
Arhipelāgs

© Rowohlt Lasītājas un lasītāji pārsteidzoši bieži, paņemot rokās grāmatu, ilgojas pēc kādas noslēpumainas salas. Es tikpat kā nepazīstu nevienu rakstnieci vai rakstnieku, kuri dzīvē nebūtu sarakstījuši kaut vienu stāstu par salu. Lai arī cik izdevīgs varētu būt šāds uzdevums, tik sarežģīts tas ir no rakstnieka fantāzijas perspektīvas. Ko gan jaunu varētu pateikt par dzīvi uz vientuļas salas? Kāpēc pasaulei varētu šķist interesanta vācu tūristu pārņemta spāņu sala, šajā gadījumā Tenerife? Ingeras Marijas Mālkes ar Vācijas Grāmatu balvu pagodinātais romāns izmanto tūristu paradīzi tikai kā kulises. Problēmas atrodas dziļumā, skaisto pavasara puķu apklātajās un tirkīzzilā jūras ūdens appludinātajās, neredzamajās vietās, aiz tām esošo vietējo iedzīvotāju dzīvēs un šo ģimeņu locekļu pagātnē. Aiz fantastiskās un pievilcīgās ainavas paslēpušies īsi mirkļi un rūpīga, precīza cilvēku attiecību ilustrācija – no tā visa rodas izcils darbs, un tieši tas mani šajā grāmatā fascinē.

Ingera Marija Mālke ir dzimusi Hamburgā un ir juriste, bērnībā viņa atvaļinājumus pavadīja Tenerifē, no kurienes ir viņas māte. Tāpēc Mālke labi pazīst “kārtīgās” vācu buržuāzijas atvaļinājuma vietu, kas šeit sastopas ar spāņu koloniālo mentalitāti. “Arhipelāgs” izstāsta tieši simts gadus no trīs ģimeņu dzīvēm. Ar šo ģimeņu palīdzību būs iespējams gūt ieskatu trīs dažādu sabiedrības slāņu ikdienas dzīvē un traģēdijām pilnajā pagātnē. Kompozīcija ir patiešām meistarīga! Romāna gaita ir pilna aizraujošiem pavērsieniem. Jau pašā grāmatas sākumā uzzinām, ka Arhipelāgs ir nosaukums neesošai salai, kurai reiz jārodas. Vieta bez pagātnes un saknēm, kur laimīgs var būt ikviens. Tikai izrādās, ka šādas salas, ko visi kvēli vēlas, nekur nav, tāpat kā nepastāv cilvēku attiecības bez pagātnes un saknēm. Šis romāns ir ikdienas situāciju, dialogu un attiecību meistardarbs. Tā nodaļas atgādina filmu etīdes: daļas piedāvā ieskatu (mainīgā) tēla dzīvē, tad seko nepārprotama kadru maiņa, un nākamajā nodaļā atkal atrodamies pilnīgi citā situācijā. Nekad nav zināms, kurš kur iepīsies, un arī tēlu dialogi, līdzīgi kā franču literatūras virzienā – jaunajā romānā (fr. nouveau roman), sagādā nebeidzamus pavērsienus. Ne vienmēr spēju tā sajūsmināties par godalgotām grāmatām, taču Ingera Marija Mālke 2018. gada Vācijas Grāmatu balvu, manuprāt, ir godam pelnījusi.