© Hanser Verlag, Berlin, 2020
"Es esmu sieviete. Un man tas patīk. Es gribu par to stāstīt." Pārsteidzoša, ļoti maiga, poētiska un jūtīga grāmata par to, ko nozīmē būt sievietei. Būt sievietei mūsdienu Vācijā.
Žurnāliste un rakstniece Melija Kijaka ir kurdu ieceļotāju meita, un izteikti autobiogrāfiskās grāmatas platformu, protams, veido arī migrācijas tematika. Tā tomēr nav ne socioloģiska analīze, ne apsūdzība, ne feministisks sacerējums, ne stāsts par integrāciju, drīzāk tās ir ļoti intīmas atmiņas par atsevišķiem pārdzīvojumiem, tikšanās reizēm, cilvēkiem – jūtīgas un patiesas sievietes vienatne, kurai mēs sekojam, vērojot, kā meitene kļūst par sievieti un mākslinieci.
Kijakas uzmanības centrā ir eksistenciālas izjūtas un svešinieces pieredze – atsvešinātības izjūta sava izskata, izcelsmes, valodas un… dzimuma dēļ. Un tas ir galvenais, kas Kijaku interesē. Viņa nevēlas būt caurmēra sieviete, viņa noraida viduvējo. Tāpat kā nevēlas tikt “salikta pa plauktiņiem” kā “Ali dzejniece”. Rezultāts – rakstīšana, un arī vienatne/spēja būt vienai, jo nekas Meliju Kijaku nedara laimīgāku kā rakstīšana un pastaiga vienatnē gar jūru.
Hanser Verlag