© S. Fischer, Frankfurt am Main, 2020
“Ikvienam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas drošību” un “Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai dzimtbūtniecībā” ir Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3. un 4. pants, kuri kalpoja par iedvesmu virsrakstam Katjas Rīmanes aizkustinošā projekta ceļvedim “Ikvienam ir. Nevienu nedrīkst”. Kopš 2000. gada populārā vācu aktrise kā UNICEF vēstniece apceļo nomaļas vietas visā pasaulē un cenšas piesaistīt sabiedrības uzmanību tur dzīvojošo cilvēku nožēlojamajam stāvoklim un modināt šajos cilvēkos drosmi.
Viņa runā par jaunu meiteņu piespiedu prostitūciju Moldovas Republikā (vai jūs zinājāt, ka tur ir 300 bordeļu?), meiteņu apgraizīšanu Senegālā un nepietiekamu uzturu Burundi (vai jūs zinājāt, ka diviem no trim bērniem tur ir nepietiekams uzturs?), pamestiem, kopienās dzīvojošiem ar AIDS slimiem bērniem Rumānijā, izvarošanas upuriem Kongo austrumos un cilvēku tirdzniecību Nepālā. Viņas aizraujošais, personīgajā pieredzē balstītais, ar dzīvīgiem dialogiem, pārliecinoši analizētiem faktiem un vēsturiski - politisko kontekstu veiksmīgi veidotais stāstījums ir reizē autentisks un kompetents. Melanholijas vietā viņa rāda dzīvesprieku, patosa vietā izmanto humoru, žēlošanās vietā atmodina cerību, moralizēšanas vietā runā par entuziasmu. Rīmane rāda, ka izmaiņas ir iespējamas. Viņas grāmata ir dziļi satricinoša, bet tajā pašā laikā dzīvi apstiprinoša, ārkārtīgi silta un atvērta. Un šajā ceļojumā aizrauj līdzi savus lasītājus. Pēc izlasīšanas cilvēks ir citāds. Pieticīgāks. Apcerīgāks. Humānāks.
S. Fischer