Paula Bulling – vitalitāte, prieks, poēzija
© Paula Bulling
Paula Bullinga dzimusi 1986. gadā Berlīnē. Viņa studējusi Mākslas un dizaina augstskolā Hallē. Ilustratore un komiksu māksliniece, kas labprāt ceļo, jau skolas gados pabijusi Ekvadorā, vēlāk sekoja ceļojumi uz Argentīnu un ASV, Turciju, Sīriju, Libānu un Izraēlu. Bullinga dzīvo Berlīnē, taču vasaras regulāri pavada Francijā. 2012. gada vasarā viņa Gētes institūta programmas „Comic-Transfer“ ietvaros viesojās Parīzē. Savā pirmajā grafiskajā romānā Im Land der Frühaufsteher („Rīta putnu zemē“) Bullinga strādā ar otu un akvareļa krāsām, tādējādi notverot zīmēšanas procesa spontanitāti. Kas, autoresprāt, veido labu ilustrāciju? Vitalitāte, prieks, poēzija.
Hendrik Dorgathen – daudzslāņains plakātisms
Hendriks Dorgatens dzimis 1957. gadā. Viņš ir viens no patstāvīgākajiem un slavenākajiem komiksu autoriem Eiropā. Pēc vidusskolas beigšanas Dorgatens studēja mākslas pedagoģiju un evaņģēlisko teoloģiju Dīsburgā, no 1983. gada – komunikāciju dizainu Esenes Augstskolā. Viņš jau agri sāka zīmēt komiksus, taču iztiku pelnīja kā ilustrators. Dorgatens mīl popkultūru, viņš virtuozi spēlējas ar tās ikonu redzamajām un apslēptajām nozīmēm un žonglē ar citātiem un norādēm uz komiksiem, filmām, popmūziku un tēlotājmākslu. Viņa komiksi ir daudzslāņaināki, nekā ļauj nojaust to plakātisms, – un to krāsainība nespēj apslēpt pesimistisko pamattoni. 2012. gadā viņa mūža veikums tika prezentēts Mīlheimas pie Rūras Mākslas muzejā – gods, kāds līdz šim izrādīts tikai nedaudziem laikmetīgajiem komiksu māksliniekiem un ilustratoriem. Kopš 2003. gada viņš ir ilustrāciju un komiksu mākslas profesors Kaseles Mākslas augstskolā.
Anke Feuchtenberger – sirreālas attēlu pasaules
Foto: Julia Steinigeweg
1963. gadā Austrumberlīnē dzimusī Anke Feihtenbergere ir vācu neatkarīgā komiksa granddāma. Viņas daiļrade ir ārkārtīgi daudzšķautņaina, aptverot gleznas, zīmējumus, plakātus, iespiedgrafikas, kostīmus, marionetes, multiplikācijas filmas un, protams, arī komiksus. Viņas agrīnajos komiksu zīmējumos dominē stūrainas kontūras, kuru dizains atgādina ksilogrāfijas un linogriezumus. Vēlāk māksliniece zīmēšanai izmantoja ogli vai zīmuli. Feihtenbergeres stāstos bieži sastopami sirreāli motīvi un noslēpumaini vārdu savienojumi. Seksualitāte un jutekliskums ir viņas darbu centrālās tēmas. Būdama pasniedzēja Hamburgas Lietišķo zinātņu augstskolā, kur kopš 1997. gada ieņem ilustrāciju mākslas profesores amatu, Anke Feihtenbergere veidojusi un sniegusi atbalstu jaunai vācu ilustratoru un komiksu mākslinieku paaudzei, pie kuras pieskaitāmi tādi mākslinieki kā Saša Hommers, Arne Bellstorfs un Birgita Vaije. Kopā ar Stefano Riči viņa nodibinājusi izdevniecību „Mami Verlag“, kas publicē gados jaunu mākslinieku stāstus.
Flix – humoristiski zīmējumi, komiksi, ilustrācijas
„Ar ko tad Jūsu dzīve ir interesantāka par citu cilvēku dzīvi?“ tā komunikācijas studentam Fēliksam Gērmanim, kurš pazīstams arī kā Flikss, jautāja eksaminācijas biroja darbiniece, kad viņš reģistrēja sava diplomdarba tēmu „Autobiogrāfija“. Viņa noslēguma darbs „Held“ („Varonis“) guva lielus panākumus un 2004. gadā Erlangenes komiksu salonā pat tika apbalvots ar „Maksa un Morica balvu“. Flikss dzimis 1976. gadā, viņš dzīvo Berlīnē, kur darbojas kā neatkarīgs ilustrators un komiksu mākslinieks. Viņa pamatnodarbošanās ir regulāra humoristisku zīmējumu veidošana avīzēm, tostarp sērijas „Faust“ („Fausts“) un „Don Quijote“ („Dons Kihots“) laikrakstam „Frankfurter Allgemeine Zeitung“, kas nu jau izdotas arī grāmatas formātā. Daudz pozitīvu atsauksmju ilustrators, karikatūrists un komiksu mākslinieks saņēmis arī par savu grafisko romānu „Da war mal was…“ („Tur kaut kas bija…“), kas stāsta par kādreiz sadalītās Vācijas vēsturi un kas sākotnēji arī tika publicēts kā humoristiski zīmējumi laikrakstā „Der Tagesspiegel“.
Aisha Franz – jaunības stāsti
© Aisha Franz
Aiša Franca dzimusi 1984. gadā. Viņa studējusi Kaseles Mākslas augstskolā pie Hendrika Dorgatena, bet tagad kā komiksu māksliniece dzīvo Berlīnē. Viņas debijas albums „Alien“ („Svešais“) iznāca 2011. gadā un stāsta par desmitgadīgu meiteni, kura pie sevis uzņem būtni no citas planētas. Pēc Francas domām, komikss ir „interesantākā iespēja stāstīt stāstus“. Ar komiksu zīmēšanu vien viņa pagaidām vēl nespēj sevi uzturēt, iztiku viņa pelna ar ilustrācijām, lasījumiem un piestrādājot papildu darbā. Kopā ar sešiem citiem Berlīnes māksliniekiem Franca nodibinājusi izdevniecību un kolektīvu „The Treasure Fleet“.
Jens Harder – iespaidīgi komiksi-eposi
Par savu tēlaino un iespaidīgo komiksu-eposu Leviathan („Leviatāns“), kurā stāstīts par valzivi, Jenss Harders 2004. gada Erlangenes komiksu salonā saņēma „Maksa un Morica balvu“ par labāko komiksu vācu valodā. Pie triloģijas formā veidotā evolūcijas stāsta otrās daļas Beta... Civilisations, Part 1 („Beta… civilizācijas, 1. daļa“) Harders strādāja četrus gadus. Tajā viņš stāsta par cilvēku darbiem, pēc tam, kad pirmajā daļā 352 lappusēs un 2000 kadros vizuāli iespaidīgā veidā apcerējis Zemes tapšanu četrpadsmit miljardu gadu laikā. 1970. gadā dzimušā mākslinieka daiļradē atrodamas arī daudzas ar mīlestību veidotas, kvalitatīvi iespiestas burtnīcas formāta publikācijas, kas apliecina viņa talantu līdzsvarotu formu un krāsu izvēlē. Jenss Harders studējis grafiku Berlīnes Veisenzē Mākslas augstskolā un strādā kā neatkarīgs grafiķis un ilustrators Berlīnē.
Isabel Kreitz – piesātināta atmosfēra, vēsturiska precizitāte
1967. gadā dzimusī hamburgiete Izabela Kreica ir viena no Vācijas ambiciozākajām komiksu māksliniecēm. Savos komiksos viņa pievēršas gan jauniešu kultūras fenomenam, gan vēsturiskiem un politiskiem notikumiem Vācijā. Savus stāstu varoņus viņa vienmēr iesaista vēsturiskā kontekstā, kam parasti ir lokāla saikne ar Hamburgu. Saviem komiksiem viņa skrupulozi izpēta vēsturiskās norises vietas un ar reālistisko zīmēšanas stilu rada iespaidīgus un vienlaicīgi atmosfēriski piesātinātus scenārijus. Komiksu formā adaptējot tādus Ēriha Kestnera klasiskos darbus kā „Pünktchen und Anton“ („Punktiņa un Antons“, 2009) vai „Emil und die Detektive“ („Emīls un detektīvi“, 2008), viņa uzrunā arī bērnus un jauniešus. 2002. gadā Erlangenes 15. komiksu festivālā Izabela Kreica ar „Maksa un Morica balvu“ tika godināta kā labākā vācu komiksu māksliniece.
Ulli Lust – stāstošā zīmējuma māksla
© Ulli Lust
Nesaudzīgais skatījums uz sevi un apkārtējo sabiedrību ir viena no Ullijas Lustas raksturīgākajām iezīmēm. 1967. gadā Vīnē dzimusī un dziļi katoļticīgā vidē augusī māksliniece 15 gadu vecumā pameta skolu un devās uz dizaina un modes ilustrācijas skolu Vīnē. Pilsētā viņa iepazina panku aprindas un nolēma stopojot doties uz Itāliju. Par piedzīvojumiem Itālijā stāsta arī viņas godalgotais grafiskais romāns Heute ist der letzte Tag vom Rest deines Lebens („Šodien ir tavas atlikušās dzīves pēdējā diena“), pie kura viņa strādāja četrus gadus. Kopš 1995. gada Ullija Lusta dzīvo Berlīnē, pilsētā, „kur viņa mākslinieciski var attīstīties vislabāk“. Berlīnes Veisenzē mākslas augstskolā viņa apguvusi „stāstošā zīmējuma mākslu“. 2014. gada Erlangenes komiksu salonā Ullija Lusta tika godināta kā „Labākā vācvalodīgā māksliniece“. Viņas jaunākā grāmata ir komiksa formā iznākusī adaptācija Marsela Baiersa romānam Flughunde („Lidojošie suņi“). Turklāt viņa vada interneta komiksu izdevniecību „Electrocomics“.
Mawil – ārkārtīgi personiski stāsti
© Mawill
1976. gadā dzimušais Berlīnes komiksu mākslinieks Mavils – īstajā vārdā Markuss Vicels – paveicis to, kas līdz šim izdevies tikai retajam. Īsā laikā un jau ar pirmajiem darbiem viņš vēja ātrumā iekaroja komiksu lasītāju sirdis un pilnībā pārliecināja kritiķus. Viens no iemesliem tam noteikti ir šarmantais un godīgais veids, kādā viņš stāsta savus autobiogrāfiskos piedzīvojumus. Savus ārkārtīgi personiskos stāstus viņš meistarīgi un plūstoši inscenē virtuozos lappuses izkārtojumos, kurus viņš veikli sakārto, liekot lietā atšķirīgas perspektīvas. Mavila ikdienišķie jaunības stāsti portretē divdesmitgadnieku paaudzi, kuri meklē savu identitāti. Viņa jaunākā grāmata „Kinderland“ („Bērnu zeme“) 2014. gada Erlangenes komiksu salonā godalgota kā labākais izdevums vācu valodā.
Birgit Weyhe – ekspresīvi stāsti
© Birgit Weyhe
1969. gadā dzimušās Birgitas Vaijes stāstu un zīmējumu spēks slēpjas reducētajos stila līdzekļos un ļoti blīvajā stāstījumā. „Ikviens stāsts man sākas ar vārdu,“ tā Vaije skaidro savu metodi. Pirms ķerties pie zīmēšanas, visam esot jābūt uzrakstītam. Tam seko vairāku pakāpju radīšanas process: „Pirmās zīmuļu skices katram kadram ir vispārīgas, tās kalpo tikai orientācijai. Īstais darbs notiek ar tušu un otu,“ stāsta Vaije. Šāda darba stila rezultātā stāsti laika gaitā vēl stipri mainās. Stāstā Im Himmel ist Jahrmarkt („Debesīs ir gadatirgus“) atkrita vairāk nekā trešdaļa zīmējumu. Zīmēšanas studijām Vaije nodevās tikai 33 gadu vecumā un studēja Hamburgas Lietišķo zinātņu augstskolā, tostarp pie Ankes Feihtenbergeres. Pašlaik viņa strādā kā docente un žurnālu un laikrakstu ilustratore. Reizi divos līdz trijos gados tiek radīts kāds jauns grafiskais romāns.