Vācu komiksi
CEĻĀ UZ SIEVIŠĶO UN DIGITĀLO LAIKMETU

Katharina Greve’s Web comic “Das Hochhaus”
Katarīnas Greves tiešsaistes komikss „Das Hochhaus“ | Ilustrācija (fragments): © Katharina Greve/www.das-hochhaus.de

Vācu komiksi bauda gan kritiķu, gan lasītāju labvēlību. Modē ir galvenokārt jaunāko laiku vēstures temati, jaunas stāstījuma formas un mākslinieču radīti komiksi.
 

2016. gadam vācu komiksu vēsturē kādudien noteikti tiks piedēvēta pavisam īpaša nozīme. Jo nozīmīgās Maksa un Morica balvas pasniegšanas laikā Starptautiskajā Erlangenes komiksu salonā vienlaikus notika vairākas neparastas lietas. Jau 24 nominēto nosaukumu saraksts liecināja par to, ka laiki ir mainījušies. Vairāk nekā trīs gadu desmitus balvas kandidātes lielākoties bija no ASV vai franciski runājošajām valstīm importētās komiksu grāmatas. Taču 2016. gadā pirmo reizi lielākā daļa balvai nominēto komiksu bija oriģināldarbi vācu valodā. Tādējādi arī komiksu cienītāju aprindās tik labprāt kultivētajam Vācijas kā “komiksu jaunattīstības valsts” vērtējumam varētu būt pienācis gals.   

Komiksi ir sieviešu lieta

Barbara Jelina kļuvusi par „Labāko vācvalodīgo komiksu mākslinieci 2016“ Barbara Jelina kļuvusi par „Labāko vācvalodīgo komiksu mākslinieci 2016“ | Foto (fragments): © Internationaler Comic-Salon Erlangen/Erich Malter Tikpat pamanāms ir fakts, ka gandrīz trešdaļas nomināciju sarakstā iekļauto darbu tapšanā līdzdarbojušās mākslinieces. Arī tas ir rekordliels skaits, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita neiedomājams. Visās kategorijās, kurās laurus plūca vācu komiksu mākslinieki, balvu tikai ar vienu izņēmumu ieguva sievietes. Par “Labāko vācvalodīgo komiksu mākslinieku” jau trešo reizi pēc kārtas tika atzīta sieviete. Pēc tam, kad 2012. gadā tika apbalvota Izabela Kreica un 2014. gadā – Ullija Lusta, 2016. gadā iekārojamāko vācu komiksu balvu saņēma Barbara Jelina.

Minhenē dzīvojošā māksliniece lasītājus pārliecināja ar savu darbu Irmina – stāstu par neizmantotām iespējām nacionālsociālisma laikā. Iedvesmu Jelina smēlusies savas vecmāmiņas pieredzē. Turklāt Irmina nav nekāda dižā varone, bet galu galā samierinās ar dzīvi nacionālsociālisma apstākļos, turklāt rīkojas (briesmīgi) normāli.
Barbaras Jelinas „Irmina“ ir stāsts par neizmantotām iespējām nacionālsociālisma laikā Barbaras Jelinas „Irmina“ ir stāsts par neizmantotām iespējām nacionālsociālisma laikā | Ilustrācija (fragments): © Barbara Yelin/Reprodukt

Jaunāko laiku vēsture dominē

Kritiķi Irminu uzņēma ar sajūsmu, un arī lasītāju vidū tā iemantoja bestsellera slavu. Šis grafiskais romāns reprezentēja virkni jaunu komiksu grāmatu, kurās atspoguļoti Vācijas vēstures notikumi 20. gadsimtā. Piemēram, Berlīnes mākslinieks Mavils grāmatā Kinderland (Bērnu zeme) apraksta savu bērnības ikdienu Austrumvācijā. Šajā darbā lasītājam spilgti atklājas Berlīnes mūra krišanas gadā valdošie apstākļi.

Komiksu māksliniece Birgita Vaije uzaugusi Āfrikā Komiksu māksliniece Birgita Vaije uzaugusi Āfrikā | Foto (fragments): © Avant-Verlag Vēl vairāk nezināmu faktu par Vācijas Demokrātiskās Republikas laiku iespējams uzzināt Birgitas Vaijes darbā Madgermanes. Par “Madgermanes” sevi dēvē Mozambikā nolīgtie strādnieki, kas 20. gadsimta 70. gados ieradās VDR, bet pēc 1990. gada vairs nedrīkstēja palikt apvienotajā Vācijā. Atgriezušies Āfrikā, daudzi no šiem vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku jutās apkrāpti par savu nākotni un lielu daļu VDR laikā neizmaksātās algas. Netaisnība, uz kuru tagad norāda māksliniece, kas pati uzaugusi Āfrikā.

Tiešsaistes publikācijas

Birgita Vaije par darbu Madgermanes saņēma Maksa un Morica balvu 2016 kategorijā “Labākais komikss vācu valodā“. Balvu par “Labāko komiksu sēriju” ieguva Katarīna Greve. Tā tradicionāli bijusi avīžu komiksu kategorija, taču 2016. gadā žūrija tajā iekļāva arī publikācijas internetā. Daudzi internetā publicētie darbi pēc satura un mākslinieciskās formas līdzinās klasiskajām komiksu sērijām. Arī internetā daudzi komiksi tiek publicēti nelielās epizodēs.

Birgita Vaije par darbu „Madgermanes“ saņēmusi Maksa un Morica balvu 2016 kategorijā „Labākais komikss vācu valodā” Birgita Vaije par darbu „Madgermanes“ saņēmusi Maksa un Morica balvu 2016 kategorijā „Labākais komikss vācu valodā” | Ilustrācija: © Birgit Weyhe/Avant-Verlag
Tieši tā dara Katarīna Greve, kuras ik nedēļu publicētās “sērijas” ir kā veseli “stāvi“, no kuriem viņa digitālā veidā būvē visu namu. Tādēļ viņas tīmekļa komiksam dots nosaukums Das Hochhaus – 102 Etagen Leben (Augstceltne – 102 stāvi dzīves). Epizodiskā pieeja ļauj viņai attīstīt gan lielo stāstījuma ietvaru, gan reaģēt uz aktualitātēm sabiedrībā, piemēram, bēgļu krīzi. Greve paziņojusi, ka 2017. gadā augstceltne būšot gatava.

Prezentācija internetā

Darbu izplatīšana internetā paver iespējas sevi prezentēt tieši mazāk zināmiem komiksu māksliniekiem. Piemēram, Zārlandes mākslinieks Ēriks internetā publicēja darbu deae ex machina, kurā viņš mistiskus elementus konfrontē ar 20. gadsimta pirmās puses apvērsumu tehnikā un sabiedrībā. Tikai pēc tam, kad interneta publikācija bija piesaistījusi plašu uzmanību, formas ziņā klasiski veidotā sērija tika nopublicēta drukātā žurnālā un izdota kā albumu sērija vienā no izdevniecībām. Arī tādi darbi kā Ullijas Lustas Heute ist der letzte Tag vom Rest deines Lebens (Šodien ir tavas atlikušās dzīves pēdējā diena) vai Tobija Dāmena Fahrradmod (Velosipēdu mods), kas vēlāk kā iecienīti grafiskie romāni nonāca grāmatnīcu plauktos, sākotnēji tika publicēti internetā. Šādiem vairākus simtus lappušu apjomīgiem darbiem, kuru pabeigšana prasa vairākus gadus, ir grūti jau iepriekš atrast izdevniecību. Prezentācija internetā ilgajā darba tapšanas laikā ļauj uzzināt pirmās atsauksmes no lasītājiem.

Tobija Dāmena „Fahrradmod“ sākotnēji tika publicēts internetā Tobija Dāmena „Fahrradmod“ sākotnēji tika publicēts internetā | Ilustrācija: © Tobi Dahmen/Carlsen-Verlag

Eksperimentālas stāstījuma tehnikas

Turklāt digitālā pasaule paver iespēju jaunām stāstījuma tehnikām. To spilgti apliecina Daniela Līskes Wormworld Saga (Tārpzemes sāga). Digitālais komikss izmanto “bezgalīgo ekrānu”. Tā vietā, lai klikšķinātu no lappuses uz lappusi, lasītājs te ritinot pārvietojas stāstā. Savukārt Arnes Šulenberga Union der Helden (Varoņu savienība) ir fotokomikss par supervaroņiem no Vācijas, ko dzīvīgāku padara virkne flash animāciju. Darbs Zuhause während der digitalen Revolution (Mājās digitālās revolūcijas laikā) izceļas ar to, ka mākslinieks Digirevs alias Volfgangs Bihss savu tiešsaistes sēriju gan veido tā, ka to var lasīt attēlu pēc attēla, taču bultiņas ar norādi “tālāk” visās lappuses malās vienmēr ļauj izlauzties no lineārās lasīšanas un vienkārši nogriezties pa citu ceļu.

Cik paliekošas būs šīs jaunās pārmaiņas, rādīs laiks. Taču aizvien spēcīgākā sieviešu un digitālās pasaules ietekme uz vācu komiksu varētu būt neatgriezeniska attīstības tendence. Tā ienesīs būtiskas pārvērtības joprojām ļoti vīrišķajā un analogajā vācu komiksu vidē. Pat ja digitālo komiksu pārdošanas apjomu procentuālais īpatsvars stagnē mazo viencipara skaitļu robežās, zīmīgi ir tas, ka gandrīz ceturtdaļa Maksa un Morica balvai nominēto komiksu sākotnēji tikuši publicēti internetā. Kā māksliniecisko eksperimentu vide tīmeklis tieši vācvalodīgajam komiksam izrādījies īsts atradums.