Mūzika
Westbam un brīvības skaņas
Grupa “Scorpions” nebūt nebija pirmā, kas mūzikā ienesa “Pārmaiņu vēju”. Latvijā jau 1980. gadu beigās uzstājās tehno mūzikas dīdžejs Westbam, tādējādi paverot spraugu dzelzs priekškarā.
Aleksandrs Velšers
Maksimiliāns Lencs jeb Westbam tiek uzskatīts par vienu no elektroniskās deju mūzikas pionieriem Vācijā un reiva festivālu “Mayday” un “Loveparade” aizsācējiem. Taču vācu dīdžejs sagatavoja deju grīdu tehno kustībai arī Austrumeiropā. Astoņdesmito gadu beigās viņš sakravāja savus plašu atskaņotājus un dažādas vinila plates un pēc Kultūras sakaru komitejas uzaicinājuma devās uz toreizējo Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku.
“Glasnostj” un “perestroikas” laikos jaunais Westbam atved pirmo dīdžeja pulti dzelzs priekškara austrumu pusē un 1987. gadā uzstājas Poligrāfiķu klubā Rīgā – sociālismā augusī jaunatne ir pārsteigta. Ar savu skanējumu un “skreča” tehniku Westbam dod būtiskus impulsus citiem mūzikas pionieriem, kas vēlāk seko viņa piemēram un palīdz elektroniskajai mūzikai iekarot savu vietu Padomju Savienībā.
"Mūsu viesošanās bija viens no daudziem nelieliem testiem, kā pārbaudīt, cik tālu sniedzas jaunā brīvība,” savā autobiogrāfijā raksta Westbam. Viņa uzstāšanos organizēja Vācijā dzīvojošais latviešu multimediju mākslinieks Indulis Bilzēns, kuram slavenais dīdžejs var pateikties par savu skatuves vārdu. "Tolaik mums bija politiska apziņa. Mūsu platēm bija jāuzkurina disko dumpis,” uzsver Westbam.
Latvijā tolaik jau bija daži mūziķi, piemēram, Roberts Gobziņš, pazīstams kā Eastbam, kas ar kasešu atskaņotājiem un lenšu magnetofoniem miksēja līdzīgas skaņas kā viņu rietumu kolēģi ar vinila platēm. Taču dīdžeju aprīkojuma visā Padomju Savienībā nebija. Tādēļ savus plašu atskaņotājus Westbam atstāja Rīgā. "Tie kļuva par klinti, uz kuras tika uzbūvēta padomju hausmūzikas nācija,” uzskata vācu tehnomūzikas revolucionārs.
Par spīti tehniskām nepilnībām un kontrolei no valsts puses, avangardiskās skaņas pārsviedās arī uz citām Padomju Savienības daļām. Tehno kļuva par jaunās brīvības skaņu celiņu – un Rīga par sākumpunktu dīdžeju kultūrai visā PSRS, kas atspoguļots arī dokumentālajā filmā “Deju laikmets”.