Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Enerģijas patēriņš
Internets kā enerģijas rijējs

Visā pasaulē datu centri ir atbildīgi par trešdaļu interneta patērētās enerģijas.
Visā pasaulē datu centri ir atbildīgi par trešdaļu interneta patērētās enerģijas. | Foto (fragments): © Adobe

Līdzpaņemta sava kafijas krūze ceļā vai arī atsacīšanās no plastmasas maisiņa lielveikalā: izteiktāka vides apziņa un personiskā atbildība daudziem vāciešiem mūsdienās ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu. Tomēr ļoti maz cilvēku (pagaidām) apdomā, cik patiešām nepieciešams ir katrs meklēšanas vaicājums, katra fotoattēla nosūtīšana internetā, jo arī tie var būt videi kaitīgi.

Arne Cipionka

Vai interneta lietošana ir kaitīga videi? Enerģijas patēriņš katrā ziņā ir intensīvs, aptverot daudz vairāk nekā tikai lietotāju klēpjdatora vai viedtālruņa enerģijas patēriņu. Lai arī mēs par to tikpat kā neiedomājamies, straumējot sērijveidā vai sērfojot, datu pārraide ir iespējama vienīgi ar sarežģītu raidītāju mastu, interneta centrmezglu un datu centru infrastruktūras palīdzību. Tie salīdzinoši patērē lielu enerģijas daudzumu, un, tā kā internetā pārsūtīto datu apjoms nepārtraukti aug – katru gadu par aptuveni 30 procentiem –, pieaug arī pieprasījums pēc interneta lietošanai nepieciešamās enerģijas.

Piemērs: atbilstoši uzņēmuma Google 2009. gadā sniegtajai informācijai, viens vienīgs tā meklēšanas vaicājums patērējot 0,3 vatstundas. Tas atbilst 60 vatu spuldzītei, kas uzmirgo 18 sekundes. Atbilstoši aprēķiniem 2018. gadā Google tīklā īstenoti aptuveni 50 000 meklējumi sekundē. Pieskaitot citus šā uzņēmuma piedāvājumu patēriņa produktus, piemēram, 400 stundas video materiāla, kas katru minūti tiek augšupielādēts vietnē YouTube, aprēķināms, ka 2018. gadā patēriņš ir bijis 10,6 teravatstundas. Jau šobrīd tas atbilst tādas miljonu pilsētas elektroenerģijas patēriņam kā, piemēram, Hamburga (11,9 TWh 2018. gadā).

Lai arī Google ir viens no lielākajiem IT uzņēmumiem pasaulē, tas ne tuvu neaptver visu internetu. Atbilstoši dažādiem aprēķiniem šim uzņēmumam var pierakstīt tikai vienu līdz piecus procentus no visa interneta strāvas patēriņa. Kādas iespējas ir padarīt internetu energoefektīvāku?

Zaļāki datu centri

Zinātnieki pārsvarā identificē trīs interneta izmantošanas jomas, kas visas patērē aptuveni vienādu enerģijas daudzumu. Papildus tīkla infrastruktūrai un tādām gala ierīcēm kā klēpjdatoriem un viedtālruņiem, ar kuriem mēs piekļūstam internetam, visbūtiskākā loma ir datu centru darbībai. Lielās zālēs rindās izvietoti serveri piepilda tīklu ar saturu. Tie nodrošina meklēšanu internetā, dublēšanu mākoņos, sociālo mediju darbību, mūzikas straumēšanu un daudz ko citu. Līdzās enerģijas piegādei pašiem datoriem, arī telpu dzesēšanai nepieciešams daudz strāvas, jo sistēmas rada lielu siltuma noplūdi.

Tieši šeit ienāk tehnoloģijas, kas datu centrus vēlas padarīt ekoloģiskākus. Izmantojot tā dēvēto atlikumsiltuma reģenerāciju, tiek mēģināts radīt jaunu enerģiju no datoru radītā siltuma. Piemēram, datorus atdzesē ar ūdeni, kas tādejādi uzsilst un kļūst par enerģijas avotu. Šādā veidā datu centrs var sev patstāvīgi nodrošināt nepieciešamo karsto ūdeni vai pat ieekonomēt daļu dzesēšanas jaudas. Šādā gadījumā karstā ūdens enerģiju izmanto ar adsorbcijas dzesētāju, lai radītu dzesēšanas jaudu. Zviedrijā atlikumsiltums no datu centriem daļēji tiek ievadīts tieši centralizētās siltumapgādes tīklā un izmantots dzīvojamo ēku apsildīšanai. Arī peldbaseinos vai siltumnīcās tiek izmantota centralizētā siltumapgāde.

Vācijā potenciāli ietaupāmās elektroenerģijas daudzums ir milzīgs: 13 teravatstundas Vācijas datu centros tiek pārveidotas par siltumu un gandrīz pilnībā neizmantotas nonāk vidē. Tas atbilst Berlīnes gada elektroenerģijas patēriņam. Taču paradoksālā kārtā datu centru izlietotā siltuma izmantošana tieši mūsu valstī izplatās lēnām, lai gan vācu uzņēmumi tehnoloģiju jomā ir pasaules līderi. Pētījumi liecina, ka tas galvenokārt pamatojams ar pieredzes, visaptverošu koncepciju un finansēšanas programmu trūkumu. Tomēr lielākā daļa Vācijas datu centru operatoru šīs tehnoloģijas izmantošanā saskata lielu potenciālu, un vismaz ceturtā daļa operatoru plāno iebūvēt atlikumsiltuma sistēmu nākamās modernizācijas laikā. Līdzās šim efektivitātes pieaugumam svarīgs jautājums ir atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana datu centros. Tas Vācijā jau izskatās daudz labāk: gandrīz 30 procenti datu centru operatoru apgalvo, ka pilnībā orientēsies uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Videi draudzīgāka datu centru politika ir ļoti vēlama. Kopš 2015. gada darbojas federālās valdības vides marķējums “Zilais eņģelis”, uz ko var pretendēt arī datu centri. To piešķir datu centriem, kas strādā energoefektīvi, izmanto atjaunojamos enerģijas avotus un nodrošina augstu noslodzi. Tomēr līdz šim sertifikātu ir saņēmuši tikai daži atsevišķi centri.

Energoefektivitāte nekompensē pieaugošo patēriņu

Interneta izmantošanas pieaugums ir izraisījis arī daudzu jaunu datu centru izveidi Vācijā. Šī tendence, visticamāk, tuvākajā nākotnē nemainīsies: palielinoties tīklošanai un jaunām, datus pieprasošām lietojumprogrammām, kā, piemēram, bezpilota automašīnām, datu apjoms un enerģijas pieprasījums turpinās pieaugt.

Neskatoties uz visiem centieniem pēc videi draudzīgiem risinājumiem, pētījumi IT nozarē līdz šim galvenokārt konstatējuši vienu tendenci – lai gan datu centri, datori un viedtālruņi kļūst arvien energoefektīvāki, šie ietaupījumi līdz šim vēl nav spējuši kompensēt ar interneta pieaugumu saistīto papildu patēriņu. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, lai digitalizācijas ietekme uz vidi kļūtu par sabiedrības uzmanību piesaistošu tēmu. Jau tāds iespējamais datu centru efektivitātes kāpinājums, kā, piemēram, konsekventa atlikumsiltuma izmantošana varētu radīt būtiskas izmaiņas. Un, iespējams, tas vienam otram drīzāk palīdzēs atturēties no kārdinājuma nosūtīt kārtējo vakariņu fotoattēlu visiem saviem draugiem.