Sargu mājas Leipcigā
„Savest kopā īstos cilvēkus“

Īstenojot telpu pagaidu izmantošanas modeļus, Leipcigas biedrība “HausHalten e.V.” sekmīgi paglābusi neapdzīvotas 19. gadsimta ēkas no nojaukšanas. No šī modeļa aizvien biežāk attīstās arī ilgtermiņa projekti, saka biedrības valdes loceklis Hanness Lindemanis.
 

Lindemaņa kungs, Jūsu biedrība “HausHalten e.V.” Leipcigā pārvalda tā dēvētās “Wächterhäuser” jeb sargu mājas. Kas ir sargu mājas?

Sargu mājas ir modelis tukšu ēku pagaidu izmantošanai. Mēs darbojamies kā starpnieks starp īpašniekiem un potenciālajiem lietotājiem un izstrādājam pagaidu izmantošanas plānu, kas darbojas vismaz piecus gadus. Galvenokārt runa ir par Leipcigas ēku, jo īpaši lielā 19. gadsimta otrajā pusē būvēto ēku fonda, substances saglabāšanu un pasargāšanu no sabrukuma un nojaukšanas. Mēs uzskatām, ka efektīvākā ēkas saglabāšanas metode ir veicināt pašu lietotāju un īpašnieku aktivitāti.

Cik Leipcigā ir šādu apdraudētu ēku?

Ap 2000. gadu neapdzīvotas bija 60000 vienību, medijos Leipciga tika nodēvēta par “tukšuma galvaspilsētu”. Turklāt pilsētai ilgi nācās cīnīties ar iedzīvotāju skaita sarukumu – tā ir nāvējoša kombinācija. Šobrīd, par spīti ievērojamam iedzīvotāju pieplūdumam un tukšo ēku skaita samazinājumam, lēšam, ka Leipcigā joprojām ir ap 100 akūti apdraudētu ēku.

Vācijas Federālā valdība šo tendenci centās apkarot ar īpaši Austrumvācijas pilsētām un ciematiem paredzēto atbalsta programmu “Stadtumbau Ost” (“Pilsētu pārbūve austrumos”).

Hanness Lindemanis, biedrības “HausHalten e.V.” valdes loceklis | HausHalten e.V. Jā, ideja bija saglabāt kompaktu pilsētu un savā ziņā samazināt to no ārpuses uz iekšpusi. Taču tas izdevās tikai daļēji. Rezultātā izveidojās īsta pilsētas perforācija. Ja objekti bija grūti izmantojami, piemēram, ja tie atradās tieši līdzās galvenajiem satiksmes ceļiem, tie tika nojaukti, – īpaši dramatiski tas bija stūra ēku gadījumā. Tas bija brīdis, kad izlēmām rīkoties.

Detektīvu pieeja

Jūsu pirmā sargu māja 2005. gadā ir šāda 19. gadsimtā būvēta stūra ēka.

Taisnība, mūsu pirmais objekts atrodas Licnera ielā, kas ir noslogota maģistrāle un ved no pilsētas nomales uz centru. Tolaik mēs rīkojāmies kā tādi detektīvi, izķemmējām veselus pilsētas rajonus, uzrunājām kaimiņus, allaž meklējot iespējas noskaidrot tukšo ēku īpašniekus un sazināties ar viņiem. Licnera ielā tas pirmo reizi izdevās.

Kas ar šo ēku notika pēc tam?

Šajā gadījumā pagaidu lietotāji pēc piecu gadu ilgā pārejas posma izlēma ēku no īpašnieka atpirkt. Lai gan daudzi lietotāji nāk no radošo cilvēku aprindām un parasti viņiem ir grūtības ar kredītu saņemšanu, šajā gadījumā viņiem tomēr izdevās savākt ievērojamu summu. Nedrīkst aizmirst, ka radošās aprindas parasti ir ļoti labi satīklotas.

Vai tā notiek bieži? Kādas ir tendences attiecībā uz citām ēkām?

Attiecībā uz tām 13 sargu mājām, kuras vairs nepārvaldām, attīstības tendences bijušas dažādas. Dažas ēkas lietotāji nopirkuši, citās lietotāju grupas noslēgušas individuālus īres vai izmantošanas līgumus ar īpašniekiem. Vēl citas ēkas pēc pagaidu izmantošanas termiņa beigām tikuša izīrētas, kā ierasts.  Parasti pagaidu izmantotājiem tiek piemēroti izdevīgāki nosacījumi. Protams, ir arī gadījumi, kad objekti, beidzoties pagaidu izmatošanas termiņam, piedzīvojuši klasisku sanāciju.

Neviens netiek izstumts

Vai tas joprojām atbilst jūsu uzstādījumam?

Mūsu biedrības galvenais mērķis ir saglabāt aizsargājamās vēsturiskās būves. Visi mūsu projekti šo mērķi vienmēr sasnieguši. Vienlaikus “HausHalten e.V.” modeļi ir radījuši alternatīvu ēku neapdzīvotībai un klasiskajai sanācijai.

Tas nozīmē, ka ar modernizāciju saistītā ģentrifikācija ir nepieciešamais ļaunums, ar kuru nākas sadzīvot?

Nē. Pat augstā kvalitātē sanētie objekti vismaz piecus gadus ir bijuši platforma, kas cilvēkiem ļāvusi eksperimentēt, izspēlēt biznesa modeļus. Es domāju, ka ir būtiski pret pagaidu izmantošanas īslaicīgumu izturēties nopietni. Līdzko pagaidu lietotāju grupa ir izstrādājusi idejas, kas sniedzas tālāk par pagaidu izmantošanu, tai ātri būtu jārod konstruktīvi risinājumi, kas ir ilglaicīgi, un ēka kā grupai jānopērk vai jāvienojas par ilgtermiņa nomu. Mēs varam sniegt atbalstu sarunās ar īpašniekiem.

Vai tomēr nepastāv centieni izstrādāt ilglaicīgas alternatīvās izmantošanas koncepcijas, lai novērstu iespējamos ģentrifikācijas procesus?

“Apdares māja” Leipcigas austrumos | © HausHalten e.V. Mēs vienmēr darbojamies ar tukšām ēkām. No tām neviens netiek izstumts, gluži pretēji, – ēkas beidzot atkal tiek izmantotas. Un kādreizējo “sargu” dažādās saiknes ar ēkām, tās nopērkot, nomājot vai īrējot, parāda, ka pagaidu izmantošanas piedzīvojums var izvērsties par pastāvīgu izmantošanu ārpus tradicionālā dzīvokļu tirgus. Mēs aizvien esam pārsteigti par to, kā sākotnēji nereti nezinošie lietotāji pēc dažiem gadiem pieņem pašapzinīgus un drosmīgus lēmumus attiecība uz sevi un “savu” māju.

Investīcija ar pretpakalpojumu

Neraugoties uz to, vai pašlaik nepiedāvājat arī tādas koncepcijas, kas ietver vairāk nekā klasisko pagaidu izmantošanu?

Tieši tāda ir tā dēvēto “apdares māju” ideja. Mēs sameklējam īrniekus, kas ir gatavi objektā veikt ilgtermiņa ieguldījumus – ne finansiāli, bet paši veicot remontdarbus. Kā pretpakalpojumu īpašnieki viņiem piedāvā ievērojami zemāku īres maksu.

Vai īpašnieki ir gatavi piekrist šādam darījumam? Jo daudzi namīpašnieki baidās, ka viņu nekustamais īpašums pagaidu izmantošanas rezultātā varētu zaudēt vērtību.

Apdares māju modeļa gadījumā runa ir pa klasiskiem beztermiņa īres līgumiem. Taču arī visu terminēto līgumu gadījumā šīs bažas vairumā gadījumu ir pilnīgi nepamatotas. Gluži otrādi, ir fascinējoši noraudzīties, cik godprātīgi cilvēki izturas pret ēkām, līdzko viņiem tiek uzticēta atbildība. Protams, izšķirošais moments ir savest kopā īstos cilvēkus – bet tieši tas ir mūsu darbs.