Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Pētniecība
Īsi par ES finansējuma vēsturi

Jau Sīvens Hokings zināja: līdz ar Brexit slikti klāsies arī britu pētniekiem. Kas notiktu, ja nākotnē būtu jāatsakās no ES finansējuma?

Ēriks Bonse

Illustration: © Ella Frances Sanders Viņš bija pazīstamākais savas paaudzes pētnieks – Stīvens Hokings. Viņa grāmata “Īsi par laika vēsturi” bija bestsellers, viņa melno caurumu teorija ir pasaulslavena. Mazāk zināms ir, ka arī Hokinga darbība profitēja no ES pētniecības programmas “Horizont” finansējuma – un ka brits brīdināja no savas valsts izstāšanās no ES.

Hokings baidījās, ka “Brexit” apgrūtinās piekļuvi ES atbalsta finansējumam un izraisīs intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Kopā ar citiem 150 zinātniekiem viņš īsi pirms savas nāves parakstīja atklātu vēstuli, kurā norādīja, ka Lielbritānija no ES pētniecības budžeta saņem ievērojami vairāk naudas, nekā tajā iemaksā. Gadā ES atbalsta finansējuma veidā pētniecībā ieplūst 930 miljoni eiro.

No šīs naudas labumu gūst ne tikai vadoši vietējie pētnieki kā Hokings. No šīs programmas tiek finansēti arī vieszinātnieki no citām ES valstīm un transnacionāli pētniecības projekti. Bez atbalsta finansējuma, kas no 2014. līdz 2020. gadam kopumā sasniedz nepilnus 80 miljardus eiro, būtu jāpārtrauc tūkstošiem projektu. ES atpaliktu pētniecības un inovāciju sfērā.

Neizbrīna, ka vairākums britu pētnieku ir pret “Brexit”


Proti, pretēji iepriekšējām pamatprogrammām “Horizont 2020” nav “tikai” pētniecības pamatprogramma. Līdzās pētniecībai tās fokuss ir vērsts arī uz inovācijām. Tādā veidā tiek atbalstīti projekti, kas nosedz visu inovācijas ķēdi – no fundamentāliem pētījumiem līdz tirgspējīgu produktu un pakalpojumu izstrādei.

Taču kas notiktu, ja pētniekiem nāktos iztikt bez ES atbalsta finansējuma? Lielbritānijas Lordu palāta to ir aprēķinājusi – un izklāstījusi “sliktākā gadījuma” jeb haotiskas bezvienošanās izstāšanās sekas. Šādā gadījumā tiktu zaudēti 44% līdz šim no programmas “Horizont” maksātā atbalsta, jo tas nav paredzēts trešajām valstīm ārpus ES.

Turklāt ciestu pārrobežu pētniecības sadarbība. Lielbritānijai tas būtu sūrs zaudējums. Valsts varētu zaudēt savu vadošo pozīciju. Tāpēc neizbrīna, ka vairākums britu pētnieku ir pret “Brexit” – tāpat kā Hokings.