Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Erasmus
Skaistāka studēšana

ES programma Erasmus atvieglo studējošajiem viena studiju semestra pavadīšanu ārzemēs. Ieguvējas ir arī daudzas pilsētas. Kas notiktu, ja Erasmus programma tiktu saīsināta vai pilnībā pārtraukta?

Ēriks Bonse

Kas kopīgs Markam Ritem, Šarlam Mišelam un Ksavjē Betelam? Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas premjerministri pieder Erasmus paaudzei – tātad tai eiropiešu grupai, kas piedalījušies studentu apmaiņas programmā Erasmus. Šādā veidā daudzi jauni studējošie labāk iepazīst un novērtē Eiropas Savienību.

Pat Briseles augstākais un ietekmīgākais ierēdnis – Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs Martins Zelmairs – Erasmus ietvaros ir absolvējis ārvalstu studiju semestri King’s College Londonā. Tāpēc nepārsteidz, ka ES Komisija vēlreiz vēlas jūtami paplašināt šo iecienīto atbalsta programmu.

ES budžeta komisārs Ginters Etingers atbalsta periodam 2021-2027 apsolījis līdzekļu dubultojumu – no šobrīd diviem uz turpmāk četriem miljardiem eiro gadā. Eiropas Parlaments vēlas pat līdzekļu trīskāršojumu. No tā labumu gūtu ne tikai studenti, bet arī viņu apmeklētās augstskolas – un pilsētas un reģioni, kas, pateicoties Erasmus programmai, attīstās par starptautiskiem magnētiem.
 

Bez ES un Erasmus programmas ārzemju studijas ātri vien kļūs par riskantu piedzīvojumu

Pēdējos gados Nīderlande pierādījusi savu īpašo pievilcību. 2016. gadā tā atkārtoti bija otrā nozīmīgākā apmaiņas programmas izvēles valsts. To bija izvēlējušies 21956 apmaiņas studenti no Vācijas Federatīvās Republikas. Tas atbilst 15,2% no visiem vācu ārvalstīs studējošajiem 2016. gadā.

Kas notiktu, ja Erasmus programma tiktu saīsināta vai pārtraukta pavisam? Šis jautājums pirmo reizi tika uzdots 2017. gadā, kad Lielbritānija pieteica savu izstāšanos no ES. Pēkšņi briti atskārta, cik būtiska viņu slavenajai augstskolu videi ir Briseles atbalstītā izglītības apmaiņa.

Laika posmā no 1987. līdz 2017. gadam Erasmus programma atbalstījusi kopā ap 4400000 studentu – daudzi ieradās arī Lielbritānijā. Taču nu arvien vairāk jauniešu izvēlas citas valstis. Vispirms jau franči un spāņi novēršas no sava kādreiz visiecienītākā galamērķa. Viņi bažījas, ka pēc “Brexit” tos sagaida problēmas ar vīzām vai studiju maksu. Bez ES un Erasmus programmas ārzemju studijas ātri vien kļūs par riskantu piedzīvojumu.