ES fondi
Mazā valsts un jūra
Latvija no ES saimnieciskā atbalsta guvusi tik lielu labumu kā neviena cita ES dalībvalsts. Kas būtu, ja Baltijas valsts šo atbalstu nebūtu saņēmusi?
Tas ir viens no lielākajiem Eiropas Komisijas sasniegumiem Žana Kloda Junkera vadībā: Kopš Komisijas vadības pārņemšanas Briselē 2014. gadā Eiropā noticis jūtams investīciju un izaugsmes kāpums. Savu ieguldījumu tajā devušas jaunas programmas – kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), ko ierosināja Junkers. Bet būtisku atbalstu sniedza arī vecie labie struktūrfondi.
Kas būtu noticis, ja šī atbalsta nebūtu bijis – vai ja ES vispār nepastāvētu? Vācija gan jau būtu tikusi galā, jo vācu konjunktūra jau tā vairākus gadus “gāja kā smērēta”. Taču mazākām ES valstīm kā Latvija tā būtu liela problēma. Tās ir atkarīgas no impulsiem no ārpuses, finanšu injekcijas no Briseles nāca kā sauktas.
ES atbalsta efekts Latvijā bija redzams jau pirms Junkera stāšanās amatā. No 2007. līdz 2013. gadam ar Briseles atbalstu tika izstrādāti 123 jauni pētniecības projekti. 160 uzņēmumi ieviesa ražošanā jaunus produktus vai tehnoloģijas. 146 daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām tika paaugstināta energoefektivitāte. Turklāt Latvijā tika atjaunoti transporta tīkli un ceļi 389,1 km garumā.
ESIF palīdzēja Latvijas uzņēmējiem saglabāt konkurētspēju, kā arī kļūt konkurētspējīgiem un rentabli ieviest jaunās tehnoloģijas.
Arī lauku attīstība saņem ES atbalstu. Rezultāti ir ievērības cienīgi: 2018. gada pirmajā kvartālā Latvijā tika fiksēts lielākais ekonomikas pieaugums ES. Ar pieaugumu 5,1% apmērā Latvija apsteidza pat Vāciju. Bez ES Latvijai to būtu bijis iespējams sasniegt tikai ar ļoti lielām grūtībām.