Futur_LV
Pēc atmiņas – ceļi uz kopīgu nākotni

Logo: FuturLV © Goethe-Institut Riga / Artis Tauriņš

Nākotne top šodien. Bet cik daudz pagātnes nepieciešams, drīkst būt nākotnē? Kuras atmiņas par 20. gadsimtu sabiedrību šķir, kuras vieno? Kādas ir vīzijas par kopīgu Latvijas nākotni?

Projektā “FuturLV” jauni cilvēki ar dažādu etnisko izcelsmi, atšķirīgām profesijām un dzīves mērķiem strādās pie kopīgas nākotnes. Projekts ietver ekskursiju uz Latvijas atceres vietām, vairāku dienu starpdisciplināru darbsemināru par atmiņu un nākotni, kā arī dalībnieku patstāvīgo projektu izstrādes un īstenošanas posmu. Daļa no projekta ir pastāvīgs tā atspoguļojums medijos.  

20. gadsimta vēsture un atmiņas par to ir atstājušas dziļus nospiedumus arī Latvijas sabiedrībā. Kaut arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir kopīga vēstures pieredze, tiek uzturētas nošķirtas atmiņu telpas. Tas ietekmē šodienas sabiedrības dzīvi un apgrūtina kopīgas nākotnes veidošanos. Tas atspoguļojas, piemēram, vēlēšanās, savstarpēji nodalītajā publiskajā telpā, kā arī atšķirīgajā mediju vidē.

Līdzdalīga atmiņas kultūra rada platformu, lai veidotu kopīgu politisko, kultūras un valodas telpu, kuras pamats ir iekļaušana un kultūras daudzveidība.
“FuturLV“ ir mūsu ieguldījums vienotas, starpetniski saliedētas un plurālistiskas sabiedrības veidošanā. Radot intensīvu starpdisciplināru refleksiju un aktīvas rīcības platformu, projekts ļaus gados jauniem labas pieredzes tālākdevējiem jeb tālākizglītotājiem attīstīt un izmēģināt savas vīzijas par kopīgu nākotni. 

Ko tev piedāvā projekts “FuturLV“?
  • Divu dienu ekskursija aizvedīs tevi uz atceres vietām, kas raisa dažādu attieksmi Latvijas sabiedrībā un vienlaikus rosina diskusiju par kopīgu nākotni. (2017. gada 9. – 10. septembris)
  • Trīs dienu darbseminārā par atmiņu/atceri un nākotni tu analizēsi un pārrunāsi jautājumus, kas skar atmiņas kultūru, mediju saturu, izglītību un iekļaujošu nākotni. Tu satiksi žurnālistus, akadēmiķus, pilsoniskās sabiedrības un izglītības jomas aktīvistus. Kopā ar viņiem piedzīvosi atklātu un kritisku diskusiju par pagātni, šodienas sabiedrību un nākotni. Jūs kopā izstrādāsiet konkrētas projekta idejas, kuras īstenosiet kopā ar pārējiem dalībniekiem. (2017. gada 5. – 7. oktobris)
  • Treniņš projektu vadībā palīdzēs tev bez lieka stresa pārvarēt iespējamos projektu vadības sarežģījumus un sasniegt veiksmīgu rezultātu. (2017. gada 10. novembris)
  • 2018. gada sākumā tiks dota iespēja kopā ar citiem projekta dalībniekiem realizēt piecus darbseminārā izstrādātos projektus kopīgai, starpetniski saliedētai nākotnei. Katru no šiem pieciem projektiem atbalstīsim EUR 1200 apmērā. (2018. gada sākums)
  • Publiski pasākumi un debates medijos sekmēs projekta tēmu, ierosmju un rezultātu iekļaušanos sabiedriskajā diskusijā.
Piedalīties projektā aicinām dažādas profesijas pārstāvošus gados jaunus cilvēkus, kuri kā labas pieredzes tālākdevēji vēlas līdzdarboties kopīgas, etniski iekļaujošas nākotnes veidošanā. Jo īpaši:
  • studentus,
  • akadēmiķus,
  • žurnālistus,
  • skolotājus,
  • aktīvu starpetnisku valstisku un nevalstisku organizāciju pārstāvjus.
Danute GrīnfeldeDanute Grīnfelde, vēsturniece, eksperte izglītības jomā, strādā ar jauniešiem.






Igors GubenkoIgors Gubenko, filozofs, Latvijas Universitātes lektors un pētnieks, interneta žurnāla "Punctum" viesredaktors, komunikācijas aģentūras "COPYWRITER" partneris. Patīk jaukt kārtis.




Deniss HanovsDeniss Hanovs, kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, publicists.
Pētnieciskās intereses: mazākumtautību integrācijas politika, 18. gs. operas un teātra vēsture.




Anita ĪvāneAnita Īvāne, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” biroja vadītāja, sniedz konsultācijas  un vada apmācības par nevalstisko organizāciju jautājumiem, aktīvi seko līdzi iniciatīvām un jaunumiem Latvijas un pasaules pilsoniskās sabiedrības jomā.




Mārtiņš KaprānsMārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, eksperts atmiņas politikas jomā.





Liesma OseLiesma Ose, eksperte izglītības politikas, pedagoģijas, sabiedrības integrācijas un starpkultūru komunikācijas, sociālās politikas, cilvēktiesību jomās. Doktora studiju programmas “Pedagoģija” vadītāja un vadošā pētniece Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā.



Dāvis PumpurņšDāvis Pumpuriņš, vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses: 20. gadsimta vēsture, muzeoloģija, preses izdevumu vēsture un karikatūras.



Anda RožukalneAnda Rožukalne, žurnāliste, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Komunikācijas studiju katedras un studiju programmas "Žurnālistika" vadītāja.




Lolita TomsoneLolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore, publiciste, sabiedriskā aktīviste.






Kaspars ZellisKaspars Zellis, vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, eksperts atmiņas politikas jomā.




 

Esi ieinteresēts? Tad piesakies un iesūti savu ideju līdz 2017. gada 25. jūlijam!

Dod savu ieguldījumu iekļaujošas un plurālistiskas sabiedrības stiprināšanā. 
 

"Taņas dzimšanas diena"

2016. gadā mēs iestudējām teātra izrādi, kas stāsta atmiņas un runā par nākotni. 

Dosjē

Šeit atradīsi informāciju par atmiņas kultūru Vācijā un Latvijā.

Partneri


Projektu “FuturLV. Pēc atmiņas – ceļi uz kopīgu nākotni” īsteno Gētes institūts un atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija.