Futur_LV
Pēc atmiņas – ceļi uz kopīgu nākotni

Logo: FuturLV © Goethe-Institut Riga / Artis Tauriņš

Nākotne top šodien. Bet cik daudz pagātnes nepieciešams, drīkst būt nākotnē? Kuras atmiņas par 20. gadsimtu sabiedrību šķir, kuras vieno? Kādas ir vīzijas par kopīgu Latvijas nākotni?

Projekta “FuturLV” dalībnieki ar dažādu etnisko izcelsmi, atšķirīgām profesijām un dzīves mērķiem strādās pie kopīgas nākotnes. Projekts ietver ekskursiju uz Latvijas atceres vietām, vairāku dienu starpdisciplināru darbsemināru par atmiņu un nākotni, kā arī dalībnieku patstāvīgo projektu izstrādes un īstenošanas posmu. Daļa no projekta ir pastāvīgs tā atspoguļojums medijos.  

20. gadsimta vēsture un atmiņas par to ir atstājušas dziļus nospiedumus arī Latvijas sabiedrībā. Kaut arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir kopīga vēstures pieredze, tiek uzturētas nošķirtas atmiņu telpas. Tas ietekmē šodienas sabiedrības dzīvi un apgrūtina kopīgas nākotnes veidošanos. Tas atspoguļojas, piemēram, vēlēšanās, savstarpēji nodalītajā publiskajā telpā, kā arī atšķirīgajā mediju vidē.

Līdzdalīga atmiņas kultūra rada platformu, lai veidotu kopīgu politisko, kultūras un valodas telpu, kuras pamats ir iekļaušana un kultūras daudzveidība.
“FuturLV“ ir mūsu ieguldījums vienotas, starpetniski saliedētas un plurālistiskas sabiedrības veidošanā. Radot intensīvu starpdisciplināru refleksiju un aktīvas rīcības platformu, projekts ļaus labas pieredzes tālākdevējiem jeb tālākizglītotājiem attīstīt un izmēģināt savas vīzijas par kopīgu nākotni. 

Ko piedāvā projekts “FuturLV“?
  • Divu dienu ekskursija aizvedīs projekta dalībniekus uz atceres vietām, kas raisa dažādu attieksmi Latvijas sabiedrībā un vienlaikus rosina diskusiju par kopīgu nākotni. (2017. gada 9. – 10. septembris)
  • Trīs dienu darbseminārā par atmiņu/atceri un nākotni dalībnieki analizēs un pārrunās jautājumus, kas skar atmiņas kultūru, mediju saturu, izglītību un iekļaujošu nākotni. Viņi satiks žurnālistus, akadēmiķus, pilsoniskās sabiedrības un izglītības jomas aktīvistus un iesaistīsies atklātā un kritiskā diskusijā par pagātni, šodienas sabiedrību un nākotni. Projekta dalībnieki izstrādās konkrētas projekta idejas, kuras tiks kopīgi īstenotas. (2017. gada 5. – 7. oktobris)
  • Treniņš projektu vadībā palīdzēs projekta dalībniekiem bez lieka stresa pārvarēt iespējamos projektu vadības sarežģījumus un sasniegt veiksmīgu rezultātu. (2017. gada 10. novembris)
  • 2018. gada sākumā projekta dalībniekiem tiks dota iespēja realizēt piecus darbseminārā izstrādātos projektus kopīgai, starpetniski saliedētai nākotnei. Katru no šiem pieciem projektiem atbalstīsim EUR 1200 apmērā. (2018. gada sākums)
  • Publiski pasākumi un debates medijos sekmēs projekta tēmu, ierosmju un rezultātu iekļaušanos sabiedriskajā diskusijā.
Projektā piedalās labas pieredzes tālākdevēji, kuri pārstāv dažādas profesijas un vēlas līdzdarboties kopīgas, etniski iekļaujošas nākotnes veidošanā.

Ņikita Andrejevs, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze
Diāna Dorofejeva, Novaya Gazeta - Baltics
Jeļena Paršutina, Rīgas Klasiskā ģimnāzija
Janīna Ivanova, Daugavpils teātris
Normunds Kozlovs, Rīgas Stradiņa universitāte
Dace Krejere, Latvijas Radio
Nataļja Mihailova, Radio Baltkom
Imelde Podiņa, pašnodarbināta amatniece
Vladislavs Podvinskis, RSU Studentu medijs “Skaļāk”
Maruta Pranka, Rīgas Stradiņa universitāte
Oskars Redbergs, The Hilbig Institute/Megaphone Publishers
Kārlis Sils, Radio NABA
Ieva Valeine, Latvijas Radio
Kārlis Vērpe, resursu centrs sievietēm MARTA
Marija Vlasenko, biedrība “Jaunatnes Attīstības un Sadarbības Multikulturālā apvienība”
Dāvids Zalāns, LU Sociālo zinātņu fakultāte
Jeļena Žukova, Daugavpils novada kultūras pārvalde
Danute Grīnfelde Foto: Didzis Grodzs Danute Grīnfelde, vēsturniece, eksperte izglītības jomā, strādā ar jauniešiem.






Igors Gubenko Foto: privat Igors Gubenko, filozofs, Latvijas Universitātes lektors un pētnieks, interneta žurnāla "Punctum" viesredaktors, komunikācijas aģentūras "COPYWRITER" partneris. Patīk jaukt kārtis.




Deniss Hanovs Foto: privat Deniss Hanovs, kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, publicists.
Pētnieciskās intereses: mazākumtautību integrācijas politika, 18. gs. operas un teātra vēsture.




Anita Īvāne Foto: privat Anita Īvāne, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” biroja vadītāja, sniedz konsultācijas  un vada apmācības par nevalstisko organizāciju jautājumiem, aktīvi seko līdzi iniciatīvām un jaunumiem Latvijas un pasaules pilsoniskās sabiedrības jomā.




Mārtiņš Kaprāns Foto: privat Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, eksperts atmiņas politikas jomā.





Liesma Ose Foto: privat Liesma Ose, eksperte izglītības politikas, pedagoģijas, sabiedrības integrācijas un starpkultūru komunikācijas, sociālās politikas, cilvēktiesību jomās. Transporta un sakaru institūta mācību prorektore.



Dāvis Pumpurņš Foto: privat Dāvis Pumpuriņš, vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses: 20. gadsimta vēsture, muzeoloģija, preses izdevumu vēsture un karikatūras.



Anda Rožukalne Foto: Jānis Rožukalns Anda Rožukalne, žurnāliste, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Komunikācijas studiju katedras un studiju programmas "Žurnālistika" vadītāja.




Lolita Tomsone Foto: privat Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore, publiciste, sabiedriskā aktīviste.






Kaspars Zellis Foto: privat Kaspars Zellis, vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, eksperts atmiņas politikas jomā.




 

Futur_LV – sākas projekta īstenošana!

Esam saņēmuši daudzus pieteikumus un aizraujošas idejas projektiem. Tādējādi projekts “FuturLV” var sākties! Šajā vietnē informēsim jūs par jaunākajām norisēm mūsu projekta ietvaros.
 

"Taņas dzimšanas diena"

2016. gadā mēs iestudējām teātra izrādi, kas stāsta atmiņas un runā par nākotni. 

Dosjē

Šeit atradīsi informāciju par atmiņas kultūru Vācijā un Latvijā.

Partneri


Projektu “FuturLV. Pēc atmiņas – ceļi uz kopīgu nākotni” īsteno Gētes institūts un atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija.