Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Demokratizēsim demokrātiju

  • Let's Democratise Democracy (Daniel G. Andújar) Photographs by Anatole Serexhe, 2018
  • Demokratie demokratisieren, arabisch © ZKM | Zentrum für Kunst und Medien Karlsruhe Foto: Anatole Serexhe
  • Demokratie demokratisieren, englisch © ZKM | Zentrum für Kunst und Medien Karlsruhe Foto: Anatole Serexhe
  • Demokratie demokratisieren © ZKM | Zentrum für Kunst und Medien Karlsruhe Foto: Anatole Serexhe

Demokratizēsim demokrātiju

Daniels G. Anduhars
*1966., ES, dzīvo un strādā Barselonā, ES

Demokratizēsim demokrātiju
Kopš 2011.

“Demokratizēsim demokrātiju” ir projekts, kas aizvien turpinās, un izstādē tiek reprezentēts ar plakātiem. Tas atbalsta pamatprasības attiecībā uz veselīgu pieeju kontrolei un uzraudzībai, ko veic valsts, iestādes un cilvēki varas pozīcijās: patiesi demokrātisku demokrātiju. Projekts ir tulkots daudzās valodās, un ticis izstādīts dažādās vietās Eiropā. Tas sludina saukli “Demokratizēsim demokrātiju” dažādos vietējos kontekstos, un tādējādi darbs katrā atrašanās vietā nedaudz maina nozīmi.

Anduhara mākslinieciskā prakse ietver digitālo plašsaziņas līdzekļu kritisku izmantošanu, reaģējot uz sociāliem jautājumiem, vai iejaukšanos publiskā telpā ar politisku konotāciju, piemēram, “Demokratizēsim demokrātiju”.

Nesen intervijā mākslinieks apgalvoja, ka „[m]ākslai ir jābūt pretestības pazīmei pret politisko modeli, kas arvien lielākā mērā ir hierarhisks, izkliedēts, globāls un standartizēts. Publiskā skatuve ir kļuvusi par orķestrētu videospēli – nenozīmīgu, smieklīgu opereti ar dažām deklamējamām daļām, kas ik dienas tiek izpildītas cilvēku, kurus pārņemušas krīzes sekas, priekšā. Publiku nekavējoties nosoda masu mediji un tādā veidā tā tiek izkliedēta pirms līdzpilsoņi uzdrīkstas paust nopēlumu no tribīnēm. Tā ir protesta kriminalizācija, kas noved pie publikas brutalizācijas, ko īsteno smalki politiskie paņēmieni – īsāk sakot, publikas, kas uzdrošinās piekopt nepaklausību pret iestādes uzspiestajiem noteikumiem, piemēram, likumpārkāpumus, nepakļaušanos, jaunu politisko pieredžu radīšanu vai jaunu uzskatu izmēģināšanu. Demokrātija ir kļuvusi par estētisku jautājumu. Es vēlos attālināties no vienpusējiem, slēgtiem diskursiem, kas nedod iespēju reaģēt, piedalīties vai sadarboties. Mums māksliniekiem ir politiska funkcija, kas prasa skaidras ētiskās pozīcijas. Valoda var – vai tai vajadzētu – mainīt pasauli. Šis ir viens no mākslinieka efektīvākajiem instrumentiem. [1] (Līvija Nolasko-Rožāsa)

[1] Cik svarīga ir māksla kā protesta forma? Vairāk nekā 50 respondentu aptauja no vairāk nekā 30 valstīm. Atrodama: Frieze.com, tiešsaistē: https://frieze.com/article/how-important-art-form-protest#Daniel%20G.%20A