Industrija 4.0.
Vai cilvēka darbam ir pienākušas beigas?

Pie durvīm klauvē jauna industriālā revolūcija. Ar terminu “Industrija 4.0” tiek apzīmēts pieaugošs automatizācijas process produkcijas ražošanā un loģistikas nozarē. Mūsdienās nelieli datori ir spējīgi vadīt milzu mašīnas un iekārtas un arvien vairāk aizvieto cilvēka darbu. 

Johanness Cellers

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma (PEF) pētījumu šobrīd visā pasaulē cilvēki veic 71% globālā darba. Taču tas mainīsies, un pavisam drīz. PEF prognozē, ka jau 2025. gadā mašīnas paveiks vairāk darba nekā cilvēki visā pasaulē. Iemesls tam ir industriālās produkcijas digitalizācija, īsi izsakoties “Industrija 4.0”.

“Konkrēti tas nozīmē to, ka mašīnās un iekārtās, kā arī to sastāvdaļās tiek iebūvēti nelieli datori, kas savā starpā savienojas tīklā ar interneta tehnoloģiju palīdzību”, skaidro Frauenhoferes Optronikas, sistēmu tehnoloģiju un attēla novērtēšanas institūta automatizācijas eksperts Olafs Zauers. Šie datori pārņem to darbu, ko pašreiz vēl dara cilvēki – viņi vada mašīnas un iekārtas. Dažos uzņēmumos mašīnas un cilvēki papildinās viens otru. Piemēram, Lejassaksijas būvniecības uzņēmuma “BaugruppenmonteurWS Systemin Niedersachsen” darbinieki nēsā datu brilles, ar kuru palīdzību dators var pārbaudīt un paaugstināt ražošanas procesa precizitāti un ātrumu.

Spektrs sniedzas no 3D printeriem un autonomiem transporta robotiem līdz pat viedām elektroenerģijas sadales sistēmām, kiberfiziskai ražošanai, individualizētai izgatavošanai un automatizētai uzturēšanai. Saskaņā ar Vācijas Digitālās ekonomikas asociācijas (Bitkom) pētījuma datiem, 2016. gadā jau gandrīz katrs otrais rūpniecības uzņēmums Vācijā izmantoja Industrija 4.0 lietotnes, aptuveni 20% plānoja Industrija 4.0 integrēšanu produkcijas ražošanā. Vācijas Rūpniecības asociācija saskata 425 miljardu eiro lielu pievienotās vērtības potenciālu līdz 2025. gadam.

Datošanas jauda no Alpiem 

Robotu izaugsme nozīmē pilnīgu apvērsumu darba pasaulē, kādu mēs to pazīstam mūsdienās. Saskaņā ar PEF datiem šī procesa rezultātā izzudīs apmēram 70 miljoni darbavietu, bet vienlaikus radīsies daudz vairāk jaunu – tie būšot 133 miljoni jaunu darbavietu. Jo Industrija 4.0 ne tikai automatizē pazīstamus ražošanas procesus, bet daļēji rada pavisam jaunas nozares.

Piemērs tam ir uzņēmums “Hydrominer”, ko 2017. gadā dibināja māsas Nadīne un Nikola Damblonas. Tā kā līdz ar digitalizāciju pieaug pieprasījums pēc datošanas jaudas, uzņēmums “Hydrominer” sadarbībā ar hidroelektrostacijām videi draudzīgā veidā divās vietās Austrijas Alpu kalnos nodrošina datošanas jaudu blokķēdes algoritmiem. Gadu pēc uzņēmuma “Hydrominer” dibināšanas tajā jau strādāja 16 darbinieki un gandrīz tikpat daudz ārštata konsultanti.

“Šobrīd cilvēki nāk no dažādām jomām un darbā stāšanās barjeras ir samērā nelielas”, stāsta uzņēmuma vadītāja Nadīna Damblona. Olafa Zauera uzsvērto nepieciešamību pēc apjomīgas tālākizglītošanās, lai darbinieki spētu tikt līdzi izmaiņām, abas uzņēmuma vadītājas līdz šim nav īpaši piedzīvojušas. Konkrēti viņu pārstāvētajā nozarē esot labas iespējas izglītotiem loģistikas un noliktavu darbiniekiem ar tehnikas izpratni, lai izveidotu un uzturētu šādas iekārtas.

Industrijas noslēpumi mākonī 

Olafs Zauers Industrijā 4.0 Vācijas rūpniecībai saskata lielas iespējas. “Ja mēs vācu mašīnbūves kompetenci un pieredzi bagātināsim ar informācijas tehnoloģijām, mēs varam noturēt savu konkurētspējas pozīciju pasaules tirgū vai to vēl vairāk paplašināt.” Kā lielāko izaicinājumu viņš tomēr min IT drošību un jauno darbinieku paaudzi. Savstarpēji tīklā savienotu uzņēmumu vidū īpaši kritisks uzdevums ir pienācīga sensitīvo datu un industrijas noslēpumu aizsardzība. Turklāt, pēc Zauera ieskatiem, būtiski ir arvien vairāk mudināt jauniešus izvēlēties tehnisko izglītību. Industrijai 4.0 ir nepieciešams nepārtraukts absolventu pieplūdums no matemātikas, informātikas, dabaszinātņu un tehnikas nozarēm, kas trenēs robotus un baros algoritmus.

Pēc Vācijas Arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Rainera Hofmaņa domām, īpaši svarīgi visā šajā attīstībā ir nepazaudēt no redzesloka to, ka robotiem ir jāstrādā cilvēku labā, nevis cilvēku vietā. Kā viņš nesen komentēja Vācijas laikrakstā “Welt” – Industriju 4.0 “cilvēki, vai tie būtu nodarbinātie vai patērētāji, akceptēs un pacietīs tikai tad, ja tehnoloģijas kalpos viņiem un nevis viņi tehnoloģijām”.