Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Neapšaubāmi … posthumāni
Kā ar mums manipulē roboti

Robots
Vai viņš nav mīlīgs? Robots! | Foto (fragments): Unsplash © Alex Knight

Vai esat izlasījuši līguma tipveida noteikumus? Nē? Slejā “Ausgesprochen ... posthuman” Livena Kvina parāda, kā mūsu uzvedība pielāgojas kādas tehniskas iekārtas uzvedībai.
 

Livena Kvina

Reiz es viena pati stāvēju liftā vienā no Ķīnas Silīcija ielejas viesnīcām “JW Marriot Hotel” Šenženā. Pēkšņi atvērās durvis. Iekšā ieripoja balts, vertikāls cilindrs, kas izskatījās līdzīgs robotam R2-D2 no filmas “Zvaigžņu kari”, tikai bez rokām un kājām. Tas mani sveicināja bērnišķīgā, bet pašapzinīgā balsī: “Sveiki, es braucu uz 38. stāvu.” Es biju pilnīgi pārsteigta, bet pilna prieka un ziņkāres. Es gribēju sekot šim cilindram un kļūt viņa draugs, varbūt pat iegūt to sev. Un man bija pilnīgi skaidrs, ka ar mani manipulē.

Satraukums par mākslīgā intelekta attīstību ir pārspīlēts. Bijušais Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Datorzinātnes un mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Rodnijs Brukss kādā no saviem rakstiem uzskaita “septiņus nāves grēkus”, ko iemieso pareģojumi par mākslīgo intelektu, un skaidro, ka attiecībā uz mākslīgo intelektu vēl joprojām pastāv liela aiza starp īstenību un to, kam tic sabiedrība. 

Bez izredzēm pateikt “Nē!” 

Datorprogrammas kā “AlphaDo” un “Deep Blue” gan spēj uzveikt (cilvēku) pasaules čempionus šaha spēlē, tomēr tehnisko iekārtu spēja mācīties nebūt nav tik efektīva kā cilvēkiem un ne tuvu nav tik sarežģīta un visaptveroša kā cilvēka smadzenēm, kas informāciju uzsūc kā sūklis. Tas, par ko mums šobrīd būtu jāsatraucas, ir nevis tas, ka mākslīgais intelekts valdīs pār pasauli, bet gan tas, ka mēs, cilvēki, pielāgojamies tehnisko iekārtu, no kurām dažas izskatās tik skaistas un mīlīgas kā R2-D2, zemākajam intelektam. 

Pirmais no šiem pielāgošanās veidiem ir uzvedības modelis, kas līdzinās tehniskas iekārtas uzvedībai – mēs noklikšķinām uz “Jā, es piekrītu Līguma tipveida nosacījumiem”, tos vispār nekad neizlasot. Mēs “laikojam” internetā videoierakstus un līdz ar to barojam datoru ar to, kas mums ļoti patīk: ar kaut ko sirsnīgu vai jautru. Tā mēs kļūstam par datus iebarojošām iekārtām, un mums bieži pat nav iespēju pateikt “Nē!”. 

Verga un kunga attiecības 

Otrs pielāgošanās veids ir domāšana pretenziju kategorijās, kas ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības. Ja cilvēki izvirza sava veida īpašumtiesību prasības pret kādu citu intelektuālu būtni, un šo varu izmanto ļaunprātīgi, piemēram, uzkliedzot Aleksai, tas ietekmē arī cilvēku savstarpējās attiecības, jo parādās uzvedības modeļi, kas līdzinās kunga un verga attiecībām. 

Un, visbeidzot – ja mēs pārāk daudz laika pavadām ar kādu “padevīgu” mākslīgo intelektu, tas negatīvi ietekmē mūsu spējas veidot attiecības ar saviem līdzcilvēkiem. Šeit slēpjas trešais pielāgošanās veids. Šobrīd vairāk nekā pusmiljons japāņu vīriešu virtuāli tiekas ar digitālu figūru vārdā “Rinko”. Šie “digiseksuāļi” labāk izvēlas patīkamas un kontrolējamas attiecības ar mākslīgo intelektu, nevis veido sarežģītas attiecības ar kādu cilvēku – attiecības, kur reizēm mēdz būt arī saspīlējumi. 

Protams, tie esam mēs, kas programmē mākslīgo intelektu. Bet ne jau kurš katrs var izlemt, kā tieši tas ir veidojams. To izlemj tikai tie, kas nosaka spēles noteikumus starp mums un mākslīgo intelektu – uzņēmumi un valdības. 

Morāles un sociālie jautājumi 

Līdz šim Vācijā ikdienas digitālā uzraudzība un manipulācija vēl ne tuvu nav tik izteikta kā dažās citās pasaules daļās, jo Vācijas sabiedrība vēl joprojām ļoti lielu uzsvaru liek uz pilsoņu datu aizsardzību. Tomēr tas ir saistīts arī ar to, ka Vācijas IT infrastruktūra, salīdzinot ar tādām valstīm kā Ķīna un ASV, vēl ir ievērojami atpalikusi. Bet tas noteikti drīz mainīsies. 

Es neticu, ka esam zaudējuši cīņu pret tehniskām iekārtām, ja katrs lietotājs apzināsies savu attieksmi pret mākslīgo intelektu, un ja izstrādātāji vienmēr paturēs prātā, ka mākslīgā intelekta funkcijas, pirms tās nokļūst cilvēku rokās, vispirms ir jāpārbauda morāles, sociālo un vēstures jautājumu kontekstā. Galu galā veids, kā mākslīgais intelekts attīstīsies nākotnē, izšķirošā mērā ir atkarīgs no tā, kā mēs uztveram paši sevi – un kādas cerības sev izvirzām. 

Mani sauc Livena Kvina. Ik pa laikam es sadarbojos ar IT uzņēmumiem un šajā slejā atklāšu, ko jaunu esmu atklājusi.
 

„Ausgesprochen …“

Mūsu iknedēļas slejas „Ausgesprochen …“ autori ir Livena Kvina, Maksimilians Budenboms, Dominiks Otiang’a un Gerasimoss Bekass. Slejā „Ausgesprochen … posthuman“ Livena Kvina vēro tehnisko progresu un to, kā tas ietekmē mūsu dzīvi un sabiedrību kopumā: automašīnā, birojā un pie lielveikala kases.