Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Interneta troļļi
Tikai naidam ir nozīme

Jūlija Ēbnere iefiltrējās starp organizētajiem interneta troļļiem un pētīja viņu stratēģijas. Tās ir vienkāršas – un fatālas.
 

Marlēne Halzere: Troļļu fabrikas – izklausās pēc fantastikas spēles un „Gredzenu pavēlnieka“. Kas vispār ir interneta trollis?

Jūlija Ēbnere: Tas ir lietotājs, kas ar savu komunikāciju internetā apzināti cenšas radīt problēmas. Miera traucētājs, bieži uz citu rēķina. Lielākoties viņš vēlas kūdīt uz konfliktiem un ietekmēt viedokļus.

2016. gada ASV pirmsvēlēšanu kampaņās bija vērojam, ka troļļi arvien vairāk tiecas uz politiskiem mērķiem.

Pirms tam troļļi patiešām bieži vien “tikai” jokojās. Trampa vēlēšanas ir pagrieziena punkts. Kopš tā laika troļļi pastiprināti cenšas vērst sociālo tīklu viedokļus kādā noteiktā virzienā. Reconquista Germanica, proti, lielākā Vācijas troļļu fabrika, un arī daudzas citas, pārsvarā labēji ekstrēmas Eiropas troļļu kopienas, to noskatījās no ASV troļļiem 2015./2016. gada Trampa kampaņas laikā. Tagad viņi šīs zināšanas izmanto Eiropas valstīs.

50 procenti nospiesto „patīk“ pie naidīgajiem komentāriem nāk tikai no 5 procentiem lietotāju.


Kā darbojas Reconquista Germanica troļļu fabrika?

Tā ir labēji ekstrēma troļļu armija, kas cenšas ietekmēt politisko diskursu Vācijā. Šim nolūkam viņi uzsāk mērķtiecīgas iebiedēšanas un dezinformācijas kampaņas, lai panāktu pēc iespējas lielāku efektu Facebook un Twitter vietnēs. Īsi pirms 2017. gada bundestāga vēlēšanām Reconquista Germanica bija 7000 dalībnieku, pēc pēdējās servera slēgšanas 2018. gada jūnijā to bija jau vairāk nekā 10000. Grupējums ir strikti hierarhisks un iedalīts pēc militārajām dienesta pakāpēm, kas daļēji atsaucas uz nacionālsociālismu. Taču tas nav vienīgais pastāvošais grupējums. #Infokrieg ir ievērojami mazāks un pieder pie tā sauktā Identitäre Bewegung (Identitārās kustības) tīkla, kas ir labēji ekstrēms grupējums, kas uzskata, ka musulmaņi un imigranti apdraud Eiropas identitāti. Abu grupējumu dalībnieki sazinās, izmantojot tiešsaistes tērzēšanas lietotnes Discord serveri.

Pirms 2017. gada bundestāga vēlēšanām Jūs analizējāt un izvērtējāt abu šo apšaubāmo grupējumu izturēšanos. Lai to izdarītu, Jūs vairākas nedēļas bijāt iefiltrējusies viņu tīklos. Ko noskaidrojāt?

Mani visvairāk pārsteidza un satrauca tas, cik ļoti koordinēta ir šo troļļu armiju rīcība un cik milzīgs efekts ir šai darbībai sociālajos tīklos. To es nebiju gaidījusi.

Kāds ir šo darbību radītais rezultāts?

Tas, ko viņi plāno slepenās platformās, patiešām īstenojas populārākajos kanālos. Viņi panāk iepriekš norunātu tēmturu iekļūšanu starp tendencēm vai – kā viņi paši to dēvētu – noteiktu politiķu, žurnālistu un aktīvistu “aizvēršanu” ar precīzi mērķētiem naidīgiem komentāriem un iebiedējošām ziņām. Izvērtēšanas beigās mēs nonācām pie rezultāta, ka 50 procenti naidīgo komentāru “patīk” nāk tikai no 5 procentiem lietotāju. Tas diemžēl ir diezgan iedarbīgi un tādēļ arī visai biedējoši.

Lai uzbruktu pretinieka burbulim, tiek veidoti lietotāju konti, kas vairāk orientēti uz kreiso nometni.

Vispār, lai to paveiktu, jāapmuļķo sociālo tīklu algoritms. Kā tas izdarāms?

Ir dažādas iespējas, viss atkarīgs no tā, kāds ir mērķis. Viena no tām ir tiešsaistes manipulācijas kampaņas vai, kā troļļi teiktu, reidi.

‘Uzbrukumi’ – tas izklausās visai militāri.

Jā, troļļu valoda, no vienas puses, ir aizgūta no armijas. No otras puses, orientējas uz tiešsaistes datorspēlēm. Reidi ir lieli, negaidīti uzbrukumi. To mērķis ir vai nu panākt, lai pašu tēmturis nonāk starp tendencēm, vai arī piesavināties tēmturi, ko izmanto drīzāk kreisi noskaņotie un kas jau atrodas Twitter tendenču saraksta augšgalā. Lai tas izdotos, troļļi savos grupējumos vienojas par konkrētu pulksteņa laiku un vienā un tajā pašā brīdī publicē ļoti daudz ierakstu ar vienādu tēmturi.

Vai tas nav uzkrītoši, ja vienmēr vieni un tie paši daži lietotāju konti internetā izplata naidu?

Viņi bieži izmanto viltus profilus – tos izveido vairāku mēnešu laikā ar Twitter ierakstu un sekotāju palīdzību. Rodas iespaids, ka ļoti daudz cilvēku veiktu ierakstus ar šo tēmturi, kaut gan īstenībā runa ir tikai par dažiem tehniski lietpratīgiem cilvēkiem. Dažkārt tiek arī mērķtiecīgi izveidoti lietotāju konti, kas orientēti uz otru, proti, drīzāk kreisi noskaņoto, nometni. Iesākumā persona, kas lieto kontu, veic ar politiku nesaistītus ierakstus, lai vēlāk ar norunātajiem tēmturiem uzbruktu pretiniekam. To dēvē par red pilling.

Atsauce uz filmu “Matrikss”?

Tieši tā. Tas, kurš norij sarkano tableti, spēj ieraudzīt patieso pasauli. Tas, kurš apēd zilo, turpina gulēt. Red pilling ir eifēmisms radikalizācijas procesam, ko troļļi grib raisīt citos cilvēkos. Runa ir arī par cilvēku iedalīšanu divās nometnēs: savējie un pretinieki. Neviens nedrīkst politiski palikt pa vidu.

Forumos iesaka pēc diviem līdz trim Twitter ierakstiem nomainīt kontu, lai netiktu bloķēts.

Un kā ar pašām platformām?
Vai tās neko nepasāk?


Šobrīd jau Facebook un Twitter bieži atpazīst, kad viens lietotājs izmanto pārāk daudzus kontus vienlaikus vai kad īsā laika sprīdī tiek veikti pārāk daudzi ieraksti. Troļļu žargonā konts tiek slēpti bloķēts, tas ir, it kā slēgts. Tāpēc forumos vienmēr iesaka pēc diviem līdz trim ierakstiem nomainīt kontus, lai no tā izvairītos.

2018. gada janvārī Vācijā taču stājās spēkā Sociālo tīklu likums (Netzwerkdurchsetzungsgesetz jeb NetzDG), kas sociālajiem tīkliem uzliek par pienākumu konsekventi dzēst naida runu. Vai tas kaut ko dod?

Sociālo tīklu likums novērš uzmanību no īstās problemātikas. Tā, pašsaprotami, ir arī daļa risinājuma – izdzēst nepārprotami vardarbīgus uzsaukumus, bīstamu vai kriminālu saturu un viennozīmīgu naida runu. Taču pats jēdziens ‘naida runa’ diemžēl nav visai labi definēts. Un tad tas ir sociālo tīklu un to darbinieku ziņā – izlemt, kas tajā ietilpst un kas ne. Iepriekšējie mēneši ir parādījuši, ka Sociālo tīklu likums sagādā arī apjukumu un ka tā dēļ ticis dzēsts arī vienkārši satīrisks saturs. Šis likums ir politisks risinājums, kas gan nedrīkst novest pie tā, ka atviegloti uzelpojam – tā, tas tad nu arī ir mūsu ieguldījums naida un ekstrēmisma apkarošanai internetā. Tas būtu patiešām fatāli.