Ātrā piekļuve:
Pāriet tieši uz saturu (Alt 1)Pāriet tieši uz apakšizvēlni (Alt 3)Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Mediji Latvijā
Žurnālistikas kvalitāte vs. dezinformācija

Ilustrācija: Žurnālistikas kvalitāte vs. dezinformācija Latvijā
© Goethe-Institut Riga / Sonja Hanbuch

Vai Latvijā žurnālisti liekami dezinformācijas veicinātāju melnajā sarakstā? Arvien retāk. Pētnieciskās žurnālistikas spēks un medijpratības formāti ietekmē arī auditorijas mediju lietojumu.
 

Anda Rožukalne

Komercializēta, bet spītīga

Lavijas žurnālistikas un mediju vides problēmu saraksts ir garš. Latvijas mediju sistēma tā īsti nav atguvusies no 2009.gada ekonomiskās recesijas laikā piedzīvotā kolapsa – reklāmas ienākumi gada laika saruka par gandrīz 50%. Nelielais mediju tirgus, pēc valodas sadalītā auditorija (atšķirīgi mediji latviski un krieviski runājošajiem iedzīvotājiem) iedragājusi žurnālistikas kvalitāti. Latvijas žurnālistika raksturota kā klientelistiska un bezatbildīga, jo priekšplānā liek mediju īpašnieku, nevis sabiedrības intereses. Mediju saturu ietekmē politiskās sabiedriskās attiecības.

Analizējot žurnālistu attieksmi pret profesionālo atbildīgumu, Latvijā konstatētas trīs konkurējošas žurnālistikas kultūras. Krievu valodā rakstošo mediju pārstāvētā tradicionālā Krievijas žurnālistikas kultūra neatbilst Rietumeiropas žurnālistikas principiem, piemēram, ziņas netiek nošķirtas no komentāriem. Otrkārt, identificējama instrumentāla un autoritāra (postpadomju) žurnālistikas kultūra. Tā raksturīga medijiem, kas nav neatkarīgi no politikas un ekonomikas apakšsistēmām. Treškārt, pastāv profesionāla žurnālistikas kultūra, kuras pārstāvji ievēro augstus profesionālās darbības standartus.

Pētījuma Worlds of Journalism Study (WJS) dati rāda, ka Latvijā žurnālisti sevi uzskata par neitrāliem notikumu vērotājiem. Būtiskas ir arī citas pofesionālās lomas: notikumu analīze, atbalsts viedokļu apmaiņai, līdzdalība sociālo pārmaiņu veicināšanā. Tomēr WJS dati liecina par dubultu standartu līdzāspastāvēšanu profesionālās ētikas izpratnē. Puse aptaujāto uzskata, ka ētikas standartus nosaka indivīda pašvērtējums, trešdaļa domā, ka neparasti apstākļi attaisno profesionālās ētikas pārkāpumus.

Eiropas Mediju plurālisma monitora (MPM) indikatori norāda uz augstu politiskās vides spēlētāju ietekmi medijos. Vienlaikus mediji sarežģītā tirgus situācijā atraduši jaunus biznesa modeļus. Tas veicinājis kvalitatīvas žurnālistikas attīstītību.

Pētnieciskā žurnālistika plaukst

Latvija ar inovatīviem pētnieciskās žurnālistikas projektiem izceļas gan Baltijas, gan Skandināvijas mērogā. Visskaļākais vārds pieder pētnieciskās žurnālistikas centram Re:Baltica, kas izmainījis pētnieciskās žurnālistikas praksi. Re: Baltica darbība tiek finansēta no kvalitatīvas žurnālistikas atbalstītāju līdzekļiem (startautiski fondi, individuāli ziedotāji u.c.), bet pētījumi tiek bez maksas piedāvāti publicēšanai mediju partneriem. Re:Baltica spēj reaģēt gan uz aktuāliem notikumiem, piemēram, atmaskojot maldinošu informāciju pirms vēlēšanām, gan piedāvāt laikietpilpīgus pētījumus par sociāliem jautājumiem, piemēram, onkoloģisko slimību ārstēšanu vai izglītības kvalitāti. Nesen Re:Baltika uzsākusi projektu Re:Check, kurā jau pārbaudīts vairāku publiskās viedokļa līderu teiktais un atklāti avoti, kas veicinājuši baumas par  5G tehnoloģiju kaitīgumu.

Pētnieciskā žurnālistika tiek attīstīta arī sabiedriskajos medijos. Politisko korupciju un citus nozīmīgus notikumus ik nedēļas analizē Latvijas Televīzijas (LTV) programma “de facto”. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”[11] kopš 2013.gada izkopis unikālu formātu – raidījuma pamatā ir žurnālistu eksperimenti. Žurnālistiem kļūstot par trauku mazgātājiem, jaunajiem uzņēmējiem, raidījumā atklātas dažādu procesu aizkulises, atmaskojot gan nodokļu nemaksātājus un korupcijas veicinātājus, gan Instagram influencerus.
Savukārt Latvijas Radio (LR) pētnieciskās žurnālistikas projektu vidū jāmin “Sistēmas bērni”[12], kura mērķis atklāt problēmas bez vecākiem palikušu bērnu aprūpē. Vairāku gadu laikā LR žurnālistu komandai izdevies ietekmēt šīs jomas politiku un normatīvo regulējumu.

Mediju atbalsta fonda ietekme

Nozīmīgi pētnieciskās žurnālistikas darbi regulāri lasāmi arī citos medijos, piemēram, nedēļas žurnālā “Ir” un ziņu portālā “Delfi”. Daļa no šī satura nebūtu iespējama bez Latvijas Mediju Atbalsta fonda (MAF) finansējuma.

Apzinoties, ka mazā un fragmentētā mediju vidē tirgus faktori drīzāk kavē, nevis palīdz attīstīties kvalitatīvajai žurnālistikai, Latvijas mediju politikas pamatnostādnesparedzēja MAF izveidošanu nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšanai medijos. Fonds tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, ar tā programmu palīdzību tiek sniegts atbalsts kvalitatīvai žurnālistikai nacionālajos un reģionālajos medijos. Kopš 2017.gada katru gadu vairāk nekā 1 milj. eiro tiek sadīti medijiem, kas plāno veidot pētnieciskās žurnālistikas, ziņu dekonstrukcijas, mediju pratības formātus. TV3 analītiskais raidījums “Melu teorija” ir viens no tiem, kas ar MAF atbalstu analizē starptautiskās un nacionālās dezinformācijas piemērus.

Dezinformācijas blaknes

Lai gan politikā vislielākās bažas saistītas ar Krievijas propagandas ietekmi uz informācijas vidi, arī Latvijā atrodami vietējie komunikācijas kanāli, kas izplata dezinformāciju. Skaļāk zināmās ir viltus ziņu vietnes un klikšķu biznesmeņi, ko atmaskojusi Re:Baltica. Kad šajā vietnē publicēja nepatiesu “ziņu” par it kā sabrukušu lielveikalu, tika meklēti ceļi, kā ar regulācijas palīdzību ierobežot šādas darbības. Sabiedrībai, kura nav aizmirsusi sabrukušā lieveikala Maxima traģēdiju, šis piemērs atklāja tīmekļa “klikšķu” biznesmeņu cinismu. Pirms gada policija aizturēja viltus ziņu portālu uzturētājus, bet 2019.gada vasarā sākta kriminālvajāšana par sabiedrības drošību ietekmējošām ziņām, kuru rezultātā “traucēta vairāku uzņēmumu un valsts iestāžu, kas atbild par rīcību neatliekamos gadījumos, darbība”.

Informācijas traucējumus rada arī vietnes, kas pēc stuktūras līdzīgas medijiem, bet publicē, iespējams, slēptām politiskām vai biznesa interesēm būtisku informāciju. Akadēmiskā valodā šo vietņu saturu sauc par instrumentālai mediju kultūrai piederīgu, bet lasītāji to var atpazīt pēc nikniem uzbrukumiem personībām un privātas informācijas nopludināšanas, kuras publiskošana nereti sakrīt ar politiskā vidē aktuāliem konfliktiem.

Aizsargājot dažādas izteiksmes brīvības formas, šādu vietņu pastāvēšana ir leģitīma. Problēmas rada to darbības caurskatāmība un ētika. Tāpēc auditorijas izpratne par profesionālas žurnālistikas nozīmi ir būtiska. Kopš gadsimtu mijas Latvijas auditorijas mediju lietojums liecinājis, ka svarīgākā ir izklaide, samazinājās nopietnas informācijas patēriņš. Augošs kultūras un sabiedriski politiskā satura apjoms, pētnieciskā žurnālistika un stabila profesionālā kvalitāte izmanījusi šo situāciju. Lai gan tikai 51% iedzīvotāju uzticas medijiem, pēdējā laikā pieaudzis sabiedrisko mediju lietojums. 2019.gadā LTV pēc daudzu gadu pārtraukuma kļuva par skatītāko kanālu, strauji aug sabiedrisko mediju tīmekļa portāla LSM auditorija.