Ātrā piekļuve:
Pāriet tieši uz saturu (Alt 1)Pāriet tieši uz apakšizvēlni (Alt 3)Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Latvijas perspektīva
Cīņa ar interneta troļļiem

Ilustrācija: Cīņa ar interneta troļļiem - Latvijas perspektīva
Ilustrācija: Cīņa ar interneta troļļiem - Latvijas perspektīva | © Colourbox

Nepatiesa informācija sociālajos tīklos izplatās ātrāk nekā patiesa informācija, un tam palīdz interneta troļļi un boti. Latvijā tie ir visnotaļ aktīvi un ar konkrētiem mērķiem. Kādi ir to mērķi, kā tos atklāt un ar tiem cīnīties?

 

Anna Ūdre

Demokrātiskās un brīvās sabiedrībās ikvienam sabiedrības loceklim ir tiesības izteikt savu viedokli, un interneta vide šajā ziņā ir īpaši labvēlīga. Teorētiski, ņemot vērā apjomīgo interneta lietotāju skaitu, aptuveni 3,2 miljardi cilvēku, tieši interneta vidē vajadzētu veidoties visaptverošām diskusijām ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvniecību.
 
Patiesībā ir pavisam citādi, jo platformu izmanto ne tikai reāli cilvēki, bet arī dažādas ieinteresētas grupas, kuru mērķis nav uzturēt konstruktīvu diskusiju, bet gan izkropļot to. Lai to paveiktu, kā viens no rīkiem tiek izmantoti boti - robotizēti interneta profili, kas uzdodas par reālām personām ar mērķi ievirzīt diskusiju sev interesējošā virzienā - un troļļi - personas, kuras ar nolūku uzsāk tiešsaistes konfliktu vai aizskar citus lietotājus, lai novirzītu diskusiju sev interesējošā virzienā.

Cīņa bez panākumiem

Izplatītākie boti un troļļi ir tie, kas algoti, lai atbalstītu un popularizētu kādu komerciālu produktu, tomēr pēdējos arvien vairāk robotizētie tīkli tiek izmantoti politiskiem mērķiem. Viens no pagrieziena punktiem šajā ziņā bija 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas, kurās ar dažādiem paņēmieniem, izmantojot botus un troļļus, kas veido saturu sociālajos medijos, notika mēģinājumi iespaidot amerikāņu vēlētājus. Virkne valstu, mācoties no ASV gadījuma, ir izdarījušas spiedienu uz tehnoloģiju uzņēmumiem, lai tie rastu risinājumus viltus informācijas izplatībai un cīnītos pret viltus profiliem sociālajos tīklos. Šogad laikā no janvāra līdz martam vien Facebook likvidēja 2,19 miljardus viltotu kontu. Tomēr, kā izpētījis ziņu medijs BuzzFeed, viltus kontu likvidēšana neko diži nav mainījusi, jo tajā pašā laikā tikuši ģenerēti miljoniem jauni. Arī Eiropas Komisija (EK) šogad secinājusi, ka Google, kā arī sociālie tīkli Facebook un Twitter nepilda solījumus, ko tie apņēmušies cīņā pret viltus ziņām un interneta troļļiem. Vērtīgu apkopojumu par to, kādas darbības veikušas dažādas pasaules valstis, lai cīnītos pret nepatiesu informāciju un izglītotu savus iedzīvotājus par tās sekām, izveidojusi bezpeļņas organizācija Poynter.
 
Gan boti, gan troļļi var būt arī nekaitīgi, tomēr, ņemot vērā viltus informācijas draudus demokrātijai, šie instrumenti drīzāk tiek uztverti negatīvi. Troļļošanu var raksturot kā ļaunprātīgu uzvedību ar negatīvām sekām uz tiešsaistes kopienām. Tajā pašā laikā nepastāv vienas, visaptverošas definīcijas, jo troļļi ir visnotaļ atšķirīgi. To darbības atšķiras no konteksta, taktikām, motivācijas, kā arī ietekmes. Daži troļļi ir ideoloģiski vadīti un to mērķis ir pievērst uzmanību sociālām problēmām un atbalstīt sociāli vai politiski aktīvas grupas. Citu troļļu uzvedības var tikt raksturotas pat kā komiskas un tajās šķietami var nebūt nekāda ļaunuma. Skaidrs ir, ka organizēta sociālo mediju manipulācija notiek daudzās pasaules valstīs - autoritāros režīmos tā parasti ir valsts, kas finansē un koordinē propagandas kampaņas, bet demokrātijās tās parasti ir politiskās partijas, kas ir galvenie sociālo mediju manipulāciju organizētāji.

Troļļi no Maskavas

Latvijā teju 80% iedzīvotāju internetu izmanto ikdienā, bet tikai nedaudz vairāk kā 10% iedzīvotāju iesaistās mediju satura radīšanā, piemēram, raksta blogu vai citādi publicē saturu. Tajā pašā laikā arī Latvijā diskusijas internetā, ar vai bez reālu cilvēku iesaistes, ir visnotaļ aktīvas.
 
Līdz šim nav veiktas visaptverošas pētniecības par to, cik un kādi troļļi darbojas Latvijā, tomēr Krievijas ietekme Latvijas informācijas telpā nav noliedzama. Valsts drošības dienests (VDD) pierādījis, ka Krievijas varas iestādes pastarpināti vai tieši algo apmaksātus komentatorus, kuri piedalās diskusijās sociālajos tīklos, dažādu portālu komentāru sadaļās un blogos. Ar interneta troļļu palīdzību dažādos sociālajos tīklos tiek regulāri izplatīta Krievijas ģeopolitisko interešu sekmējoša informācija (piemēram, tādu Krievijas informācijas resursu kā ria.ru, ru.sputniknewslv.com, russian.rt.com, baltnews.lv, rubaltic.ru un riafan.ru gatavotā informācija). Dažādas viltus interneta vietnes un profilus sociālajos tīklos pētījuši arī Re:Baltica žurnālisti, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, IT speciālists Jānis Polis un citi. Secinājums ir viens - liela daļa troļļu darbojas konkrētu sabiedrisko organizāciju paspārnē un ir ar tiešām vai netiešām saitēm Krievijā.
 
Kā secinājis pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Krievija kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem ir izplatījusi trīs lielus naratīvus pret Latviju, proti, ka valsts diskriminē etniskos krievus, ka Latvijā pieaug fašisms un ka Latvija ir neizdevusies valsts bez nākotnes. Līdz ar to troļļu, kas darbojas Krievijas interešu labā, mērķi ir aktualizēt minētos naratīvus un ietekmēt sabiedrisko domu par labu Krievijas ģeopolitiskajām ambīcijām. Ņemot vērā, ka liela sabiedrības daļa ir pakļauta Krievijas mediju informācijai, boti un troļļi mijas ar reāliem cilvēkiem, kas aktīvi iesaistās diskusijās dažādās interneta platformās un arī izplata Kremlim labvēlīgus vēstījumus. Tie kas patērē Krievijas medijus, bieži gūst apliecinājumu iegūtajiem iespaidiem tieši caur botiem un troļļiem, domājot, ka tie ir reāli cilvēki.

Nebaro troļļus!

Kad 2017. gadā Lietuvā pilsonis Ričards Savukins izveidoja elfu armiju, kuras mērķis ir cīnīties pret interneta troļļiem, tos atmaskojot un tā vietā izplatot patiesu informāciju, šim piemēram sekoja arī bijušais Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) biedrs un agrākais diplomāts Ingmārs Bisenieks, kurš Latvijā ar domubiedriem izveidoja interneta elfu kustību. Kustība aizsākās 2017. gadā, tomēr I. Bisenieks skaidro, ka dažādi troļļi interneta vidē darbojušies jau kopš 2000. gadu sākuma. Kustības pamatā ir cīņa pret “provocējošajiem, maldinošajiem un apmelojošajiem komentāriem” ar “patiesas informācijas izplatīšanu un sociālo tīklu auditorijas izglītošanu”.
 
“Nav viegli atšķirt, vai cilvēks, kas raksta, ir reāls komentētājs vai trollis. Mēs par trolli uzskatām kādu, kurš ir angažēts, algots un nolīgts cilvēks ar konkrētu uzdevumu, kurš to paveic, izmantojot viltotu identitāti vai vairākas,” skaidro elfu kustības dibinātājs I. Bisenieks. Bieži troļļus var atklāt pēc to fotogrāfijas - tā bieži ir zagta vai tajā nevar redzēt cilvēka seju. Ar botiem ir daudz vieglāk - ir skaidras robotizācijas pazīmes.
 
Tomēr svarīgākais ir nevis profils, kas izplata to informāciju, bet gan pats vēstījums. “Tas var tikt izplatīts caur dažādiem kanāliem un dažādos veidos, izmantojot gan troļļus, gan botus. Ir arī reāli cilvēki, kas tam vēstījumam tic,” skaidro elfu vienības dibinātājs. Viņaprāt, kustības mērķis ir atspēkot to vēstījumu, kas nav labvēlīgs Latvijas valstij un degradē pilsonisko sabiedrību. I.Bisenieks uzskata, ka mūsdienās Latvijas sabiedrība ir daudz informētāka nekā pirms pāris gadiem par viltus informāciju un veidiem, kā tā tiek izplatīta, tomēr vēl joprojām iespējams darīt vairāk, piemēram, iekļaut apmācības Latvijas izglītības sistēmā, kas izglītotu jauniešus jau agrā vecumā.
 
Sākumā kustībai pievienojās vairāk nekā simts brīvprātīgo, taču šobrīd, kā apgalvo I. Bisenieks, aktīvi ir mazāk. Elfu vienība ikdienā ar informāciju apmainās privātā Facebook grupā, tomēr ikviens, kurš vēlas iesaistīties, tai var pieteikties, vai arī rakstīt uz  elfuvieniba@gmail.com.
 
Ir arī citas iniciatīvas, kas veidotas ar mērķi cīnīties pret viltus informāciju Latvijā. Viltus informāciju krieviski rakstošos medijos atmasko ASV domnīca Centre for European Policy Analysis (CEPA), ar viltus ziņu atmaskošanu nodarbojas arī APPC pētnieks Arnis Latišenko un citi.
 
Bieži izmantots izteiciens ir Don't feed the troll jeb Nebaro trolli. Proti, lietotājiem jābūt vērīgiem, lai neiesaistītos diskusijās ar interneta troļļiem, jo reālu kontu uzmanība tiem iedod leģitimitāti. Svarīgi tos profilus, kas atbilst viltus pazīmēm, bloķēt un par tiem ziņot. Ikviens var veikt pārbaudi, izpētot interneta profila fotogrāfiju, lietotājvārdu, publicēšanas manieri un citus rādītājus, kas var liecināt par viltojuma pazīmēm. Piemēram, lai noteiktu, vai fotogrāfija ir viltota, var izmantot programmu TinEye vai Fake Image Detector Tomēr ne visos gadījumos patiešām iizdosies noteikt, kas ir viltus profili, kā arī tas prasa laiku, ko ne visi ir gatavi veltīt.
 
Lai arī Latvijas interneta vidē darbojas dažādi troļļi, kas kalpo privātiem vai citu valstu mērķiem, un Latvija turpina būt interesants mērķis uzbrucējiem ar NATO un Eiropas Savienībai (ES) pretēju ideoloģiju, tomēr nav iemesla krist panikā, jo, kā izpētījusi Prāgā bāzēta domnīca The European Values, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā sabiedrība ir visnotaļ izglītota par viltus informāciju un tās izplatīšanas veidiem.