Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Komiksu tulkojumi
Par valodas spēlēm runas burbuļos

Komiksu tulkošana prasa no tulkotājiem īpašas prasmes
Comicübersetzungen Komiksu tulkošana prasa no tulkotājiem īpašas prasmes | Foto (Detail): © Adobe

Kas ir īpašs, tulkojot komiksu? Kur beidzas tulkošanas iespējas? Pieci tulkotāji stāsta par savu ikdienas darbu.
 

Ralfs Trommers

Komiksu tirgus pieder pie tās nelielās grāmatu tirgus daļas, kurā pastāvīgi pieaug pārdoto grāmatu skaits. Katru mēnesi iznāk neskaitāmas jaunas grāmatas, daudzas no tām ir sarakstītas svešvalodās un pārtulkotas vāciski. Pārtulkot svešas valodas vārdu spēles un dialektus savā valodā tā, lai tie skanētu dabiski, un tulkojumu pielāgot ierobežotajai runas burbuļa vietai – tie tulkotājiem ir izaicinājumi, ar kuriem, strādājot pie romāna tulkojuma, parasti nav jāsastopas. Pieci tulkotāji stāsta, kāpēc komiksu tulkošana ir kaut kas īpašs.

Ierobežota vieta runas burbuļos: „Adiós“ nevar kļūt par
„Uz redzēšanos“

Andrē Hēhemers dzīvo un strādā Spānijā. Pēdējos gados viņš no spāņu valodas vācu valodā pārtulkojis daudzus spāņu komiksus („Clever & Smart“) un grafiskos romānus (“Die Heimatlosen” (Dzimteni zaudējušie), “Der Riss” (Plaisa), „La Casa“).

„Tulkojumam – vai nu tas ir komikss, populārzinātniska grāmata vai lietošanas pamācība – vienmēr ir jāatbilst oriģinālam, un tulkotāja uzdevums ir mērķa valodas lasītājiem sniegt tikpat saprotamu tekstu, kāds ir oriģināls. Komiksu īpatnība ir attēli un to ciešā saikne ar tekstiem. Tekstus brīvajos lappušu laukumos, runas burbuļos un domu burbuļos ierobežo pieejamā vieta, kurā jāievieto arī tulkojums. Ja kādā mazā runas burbulī ir rakstīts ‚Adiós‘, to nav iespējams pārtulkot ‚Uz redzēšanos‘, jo vienkārši nav tik daudz vietas.“
„La Casa“ © Paco Roca/Reprodukt 2018

Dialekti un slengs: spicēt ausis, lai dzirdētu, ko runā tauta

Franks B. Neibauers tulko tekstus no angļu valodas vācu valodā (citu vidū arī „Sandman“, „Geschichten aus dem Hellboy Universum“).

„Tulkotāja valoda ir dzīvāka, ja viņš visu laiku spicē ausis, lai dzirdētu, ko runā tauta. Komiksos ir vairāk vārdu spēļu, sarunvalodas vārdu un slenga. Mangās bieži vien ir atsevišķu reģionu dialekti. Vispār ņemot, es cenšos uzmanīgi ieklausīties, kā runā mans vienpadsmit gadu vecais dēls, un bieži braukt ar autobusu un vilcienu. Tur gadās saklausīt ko interesantu.“

Vārdu krājums: vācu valodā ir lielāka dažādība

Berlīnē dzīvojošā tulkotāja Katarīna Erbena tulko arī zviedru komiksu zīmētājas Līvas Stremkvistas tekstus (“Der Ursprung der Welt” (Pasaules izcelšanās), “Ich fühl’s nicht” (Es to nejūtu)) vācu valodā.

„Tulkojot grūtības sagādā atšķirības abu valodu vārdu krājumā. Vācu valodā ir ierasts izvēlēties vārdus tā, lai būtu lielāka dažādība: lai aprakstītu kādu darbību, zviedru valodā jāizvēlas viens no, piemēram, trim darbības vārdiem, taču vācu valodā šajā pašā gadījumā jāizvēlas viens īstais no pieciem iespējamiem.“

Kultūru atšķirības: tēlu attiecības ir svarīgākas

Japanoloģe Verēna Māzere, kas dzīvo Nirnbergā, ir specializējusies mangu (citu starpā “Das Land der Juwelen” (Dārgakmeņu zeme), “Café Liebe” (Kafejnīca `Mīlestība`)) un Japānas animāciju tulkošanā.

„Dažus japāņu jēdzienus vispār nav iespējams jēdzīgi pārtulkot vācu valodā. Tāpat saturiski liela nozīme ir ļoti specifiskajai skolu kultūrai, jo daudzu mangu darbība norisinās skolā. Tāpēc mani nebeidz pārsteigt, cik labi dažas mangas uzņem šejienes publika. Acīmredzot saprast kultūras fonu nemaz nav obligāti nepieciešams, lasītāji gūst prieku no paša stāsta – vai arī tēlu attiecības ir svarīgākas par vidi, kurā dzīvo tēli.“

Atšķirīgā humora izjūta: obligātās vārdu spēles

Freiburgietis Ulrihs Prefroks (citu darbu vidū “Donjon”(Donžons), “Herr Hase”(Zaķa kungs)) ir franču komiksu tulkošanas profesionālis.

„Bieži vien tulkošanu padara grūtāku francūžu un vāciešu atšķirīgā humora izjūta. Francijā vārdu spēles un mājieni ir gandrīz vai obligāti. Piemēra, Katerinas Merisas “Olympia in Love”: te atrodami mājieni uz franču kino klasiku, mākslu un literatūru. Merisa liek atcerēties arī to, ko franču bērni reiz mācījušies skolā, piemēram, populāro Viktora Igo dzejoli par Napoleonu, taču Vācijā šo dzejoli tikpat kā neviens nezina. Savukārt Riada Satūfa “Esteres dienasgrāmatās” (“Esthers Tagebücher”) tiek lietots franču valodas slengs, verlāns, kurā tiek pārstatītas vārdu zilbes, – to tiešā veidā nav iespējams pārtulkot.“