Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Nīkolauss Heidelbahs
Nīkolauss Heidelbahs. Jautrais un briesmīgais bērnu pasaulēs

Nīkolauss Heidelbahs atskatās uz vairāk nekā četrdesmit gadu ilgu autora un zīmētāja karjeru.
Nīkolauss Heidelbahs atskatās uz vairāk nekā četrdesmit gadu ilgu autora un zīmētāja karjeru. | Foto (fragments):© Max Groenert/Beltz&Gelberg

Nīkolausa Heidelbaha bilžu grāmatu varoņi nedzīvo krāsainā bērnu paradīzē, un arī viņi paši nav nevainīgi eņģelīši. Tāds ir Ķelnes autora stāstīšanas stils – attēlot gaišo un tumšo, gan tekstā, gan attēlos. Bērni ar to tiek galā, saka autors.

Romija Kēniga

Nīkolauss Heidelbahs atskatās uz vairāk nekā četrdesmit gadu ilgu autora un zīmētāja karjeru. Viņš ir ilustrējis ievērojamu mūsdienu bērnu grāmatu autoru, piemēram, Kristīnes Nestlingeres, darbus, kā arī brāļu Grimmu un H.K. Andersena pasakas un ir izdevis daudzas bilžu grāmatas ar saviem tekstiem, kas lielākoties ir adresētas bērnu publikai.

Nekratot pirkstu skolmeistara stilā

Heidelbaha firmas zīme ir sensibla iedziļināšanās „bērnu jūtās, uztverē un piedzīvojumos“, kā to formulēja Vācijas Jaunatnes literatūras balvas žūrija, kad 2000. gadā piešķīra autoram īpašu balvu par viņa līdzšinējo veikumu. Heidelbaham izdodoties ne tikai ietvert vārdos un attēlos bērnu izturēšanās veidus un viņu vajadzības, autors arī esot pilnīgi brīvs no “jebkādām pedagoģiskām dziņām”, pat tad, ja runa ir par āķīgām tēmām, kā seksualitāte, nāve, greizsirdība un agresija.

  • “Alma un oma muzejā” Foto (fragments): © Nikolaus Heidelbach/Beltz&Gelberg
    “Alma un oma muzejā”
  • “Rozele no Melaten kapsētas” Foto (fragments): © Nikolaus Heidelbach/Hoffmann&Campe
    “Rozele no Melaten kapsētas”
  • “Skursteņslauķītis” Foto (fragments): © Nikolaus Heidelbach/Beltz&Gelberg
    “Skursteņslauķītis”
  • “Kad izaugšu, es būšu ronis” Foto (fragments): © Nikolaus Heidelbach/Beltz&Gelberg
    “Kad izaugšu, es būšu ronis”
  • “Arno un svētku sabiedrība ar ierobežotu atbildību” Foto (fragments): © Nikolaus Heidelbach/Beltz&Gelberg
    “Arno un svētku sabiedrība ar ierobežotu atbildību”
  • “Pasaules tautu pasakas” Foto (fragments): © Nikolaus Heidelbach/Beltz&Gelberg
    “Pasaules tautu pasakas”

Šausmas un humors iet roku rokā

Viņa grāmatu mazie varoņi piedzīvo ne tikai labo – arī viņiem pašiem ne vienmēr ir labi, nevainīgi nolūki. Piemēram, grāmatā “Karaliene Gīzela” (“Königin Gisela”), kas 2007. gadā tika apbalvota ar Jaunatnes literatūras balvu. Stāstā kāda meitene pēc kuģa avārijas paglābjas uz kādas salas un tur dzīvojošos rūķīšus padara par saviem pavalstniekiem – līdz viņi sadumpojas. Arī 2015. gadā iznākušajā grāmatā “Rozele no Melaten kapsētas” (“Rosel von Melaten”), kas pasakas formā runā par vardarbību pret bērniem, aizkustinošais un nežēlīgais ir cieši blakus. Heidelbahs šo stāstīšanas principu izvēlas apzināti: arī bērnu grāmatās vajagot un arī esot iespējams runāt par šausmām, viņš reiz sacīja “Deutschlandfunk” žurnālistam, bet ar satraucošiem tematiem, protams, esot “jāapietas uzmanīgi”.

Sirreālisms un klusinātas krāsas

Heidelbaha attēlu valoda ir savdabīga: mākslinieks izmanto dažādu mākslas laikmetu elementus, piemēram sirreālisma elementus, tad tos sasaista ar saviem oriģināliem zīmējumiem. Un viņam ir ļoti svarīgi bērnu pasauli nezīmēt rozīgi sarkanu: viņa bilžu stāstu krāsas bieži esot tik pieklusinātas, ka spējot atainot arī bērnu ikdienas dzīves ēnas puses, vērtē kritiķi. „Manuprāt, bērnos var novērot un atklāt daudz aizraujoša,” reiz sacīja Heidelbahs, “arī valdzinošas nelietības.”