Grāmatu tirgus
Ar zīmuli un krāsām pa Vācijas vēstures notikumu pēdām
Svarīgākie komiksi un grafiskie romāni vācu valodā 2024. gadā
Pagājušais gads bijis bagāts ar jauniem augsta ranga darbiem, ko radījuši vācu komiksu zīmētāji. Grafiskie romāni laika gaitā ir ieņēmuši svarīgu vietu Vācijas grāmatu tirgū. Arī lasītāju interese pastāvīgi pieaug, jo labā komiksā ir atrodama gan lieliska izklaide, gan jaunas zināšanas, gan kvalitatīvs stāstījums. Piedāvāto grafisko romānu spektrs ir plašs: kriminālromāni, literāru darbu adaptācijas, autobiogrāfiski darbi, vēstures notikumu aculiecinieku piedzīvotā atstāsti un vēl citi.
1971. gadā dzimušais zīmētājs Tobijs Dāmens (Tobi Dahmen) ar savu grāmatu „Columbusstraße“ (Kolumba iela) (izdevniecība Carlsen) ir īstenojis personīgu un reizē ambiciozu projektu – izstāstīt savas ģimenes piedzīvoto nacistu diktatūras un Otrā pasaules kara laikā grafiskā romāna formā. Centrālā notikumu norises vieta ir ģimenes dzimtās mājas Kolumba ielā Diseldorfas buržuāziskajā daļā Oberkaselē, kurā uzauga Karls Leo Dāmens (zīmētāja tēvs) kā jaunākais no trim katoļu tradīcijās dzīvojoša laulātā pāra dēliem. Tobijs Dāmens pārliecinoši stāsta, kā pārmainījās viņu dzīve nacistu varas un Otrā pasaules kara laikā un kā arī viņa ģimenei, kas bija kritiski noskaņota pret valdošo režīmu, vajadzēja pielāgoties, lai izdzīvotu. Paralēli šai sižeta līnijai autors pievēršas arī Funkes ģimenes liktenim Breslavā, no šīs ģimenes cēlusies māte. Tobijs Dāmens zīmē savas ģimenes stāstu pelēkos toņos un piešķir tam episku telpu, lai šos drūmos laikus uzskatāmi parādītu mūsdienu lasītājiem.
Savā grafiskajā romānā „Emmie Arbel. Die Farbe der Erinnerung“ (Emmija Arbele. Atmiņu krāsa) (izdevniecība Reprodukt) zīmētāja Barbara Jelina (Barbara Yelin) portretē kādu šoa (holokaustā) izdzīvojušu sievieti. Lai varētu attēlot visu savas varones mūžu, zīmētāja trīs gadu garumā periodiski ar viņu tikās Vācijā un Izraēlā. Ebrejiete Emmija Arbele piedzima 1937. gadā Hāgā, un 1942. gadā nacisti viņu deportēja, vispirms uz Rāvensbriku, tad uz Bergeni-Belzeni. Viņas vecāki un vecvecāki nometnēs mira, turpretim viņa un abi viņas brāļi izdzīvoja. Pēc kara viņa uzaug pie audžuvecākiem Nīderlandē, tur no jauna piedzīvo vardarbību. Vēlāk dzīvi palikušie ģimenes locekļi izceļo uz Izraēlu, taču arī kibucā Emmija nejūtas kā mājās. Vienīgi tad, kad Emmija kļuvusi par pieaugušu cilvēku, viņai izdodas sākt neatkarīga cilvēka dzīvi. Sasniegusi četrdesmit gadu vecumu, viņa ļaujas pagātnes atmiņām, ilgus gadus viņa bija sev aizliegusi atcerēties traumatiskos notikumus. Nu jau vairākus gadu desmitus viņa kā vēstures lieciniece runā par pašas piedzīvoto. Barbara Jelina zīmē savu stāstu brīvi, it kā skicē. Emmija Arbeles stāstījumā autore gandrīz vai nemanāmi savij tagadni ar pagātni, radot klātbūtnes efektu, un panāk, ka viņas varones liktenis aizkustina lasītājus. Grafiskais romāns jau saņēmis vairākas balvas (Gustava Heinemaņa miera balvu bērnu un jauniešu literatūrā 2024. gadā, Makša un Morica balvu 2024. gadā (žūrijas īpašo balvu)).
Aizraujoši atšķirīgu kultūru lasītājs iepazīst Marenas Amini (Maren Amini) pirmajā grafiskajā romānā „Ahmadjan und der Wiedehopf“ (Ahmadžans un pupuķis) (izdevniecība Carlsen). Romāns ir viņas Afganistānā dzimušā tēva Ahmadžana dzīvesstāsts. Tēvs ir mākslinieks, un grāmatā parādās arī viņa gleznojumi. Vieglām līnijām un bagātīgi izvēlētām akvareļa krāsām Marena Amini attēlo tēva bērnību Afganistānā, viņa ierašanos Vācijas Federatīvajā Republikā 1972. gadā, viņa mākslinieka ceļu, laulības ar vācieti un viņa dalīto eksistenci starp divām kultūrām. Zīmētājai 800 gadu senais Faridodina Attara persiešu dzejojums “Putnu konference” kalpo par saturisku atbalstu un reizē piešķir grafiskajam romānam pasakaini poētisku noskaņu.
Mazāku piepūli no lasītājiem prasa Olīvijas Fīvegas (Olivia Vieweg) darbi. Savā jaunākajā grafiskajā romānā „Fangirl Fantasy“ (Faņu fantāzija) (izdevniecība Carlsen) viņa ar humoru paskatās uz sieviešu kārtas fanu kultūru. Viņa stāsta par fiktīvu britu kinoaktieri Alanu Deilu, ko kādu dienu nolaupa trīs fanes un aizved uz Tīringenes mežu. Trīs fanes tur grib aktieri piespiest viņu priekšā spēlēt tālāk tās dažādu žanru lomas, kuras fanes ir iemīļojušas, kaut aktieris jau sen tās vairs netēlo. Olīvijai Fīvegai, kas pati cēlusies no Tīringenes, grafiskajā romānā, kas ieturēts pārsvarā violetos toņos, izdodas radīt amizantu satīru par starptautisko kino un televīzijas darbību. Autore savā grāmatā miksē Eiropas komiksu un Japānas mangas stila paņēmienus.
Savā jaunākajā grafiskajā romānā „Der verkehrte Himmel“ (Ačgārnās debesis) (izdevniecība Avant) arī Mikaels Ross (Mikael Ross) atgriežas pie mangas elementiem, piemēram, zīmējot savu tēlu mīmiku un apzināti izmantojot melnbalto. Šoreiz viņam ir izdevies spriedzes pilns kriminālromāns ar spilgtu noskaņu, un tas stāsta par trim jauniešiem, kuri Berlīnē Lihtenbergas rajonā tiek iesaistīti noziegumā. Cilvēku tirgotāji ir nogalinājuši kādu vjetnamiešu meiteni. Spraigā stāsta pamatā ir reāli notikumi. Vienlaikus šis romāns ir labi izdevies vides pētījums, kas rāda pusaudžus Lihtenbergas skolās, ieceļotājus no Vjetnamas un savstarpējās attiecības.
Sašas Hommera (Sascha Hommer) darbs „Das kalte Herz“ (Aukstā sirds) (izdevniecība Reprodukt) koncentrētā veidā atstāsta Vilhelma Haufa (Wilhelm Hauff) romantisko pasaku par naivo ogļdeģi Pēteri Munku, kas pārdod savu sirdi, lai izkļūtu no nabadzības. Zīmētājs ar smalki saliktu akcentu palīdzību modernizē senvācu vielu, piemēram, stikla vīriņa vietā te sastopam stikla sieviņu. Autora noskaņām bagātā grafika ir pārliecinoša – viņš atdzīvina aizgājušos laikus, un lasītājs tos redz pavisam reālus un reizē it kā noburtus. Hommera adaptētā Haufa pasaka arī šodien ir uztverama kā gudra parabola, kas liek padomāt par alkatību agrīnā kapitālismā.
Reinhards Kleists (Reinhard Kleist) Vācijā jau sen tiek uzskatīts par izcilu grafisko romānu autoru. Viņu interesē mūziķu biogrāfijas, kā liecina viņa iepriekšējās grāmatas par Niku Keivu (Nick Cave) un Džoniju Kešu (Johnny Cash). Ar grāmatu „Low – David Bowie´s Berlin Years“ (Low – Deivida Bovija Berlīnes gadi) (izdevniecība Carlsen) viņš turpina savu 2021. gadā izdoto grafisko romānu „Starman“ (Zvaigžņu vīrs), kura centrā ir Bovija agrīnie – „Ziggy Stardust“ (Zigijs Stārdasts) – gadi. Jaunākais romāns stāsta par laiku, kad Deivids Bovijs pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū dzīvoja mūra sadalītajā Berlīnē, par laiku, ko viņš pavadīja kopā Igiju Popu (Iggy Pop) un Romiju Hāgu (Romy Haag) un kopā ar Braienu Īno (Brian Eno) ierakstīja dažus no saviem spēcīgākajiem albumiem. Romāns ir daudzslāņains raksturu pētījums, kas izpaužas košās krāsās, un Kleists te lieliski nodemonstrē gan savu zīmētāja, gan stāstnieka meistarību. Grāmata liekt sajust Bovija mūzikas burvību arī tiem cilvēkiem, kuri viņa mūziku vēl nav iepazinuši.
Ralfs Trommers (Ralph Trommer), diplomēts animators, pašnodarbināts autors un mākslinieks, regulāri raksta dažādiem medijiem recenzijas un profesionālus rakstus par komiksiem, grafiskajiem romāniem un filmām.
Copyright: © 2025 Litrix.de