Sekstings
Privātās saziņas mīnu lauks

Emīls Rotgalvis

Mēs dzīvojam ne vien tehnoloģiju, bet arī komunikācijas laikmetā. Iespējas uzsākt sarunu gan ar paziņām, gan svešiniekiem ir plašākas nekā jebkad agrāk un komunikāciju īpaši ērtu padara daudzās izvēles iespējas saziņas kanāliem – teju katrā sociālajā tīklā ir iebūvēta arī privātas sarakstes funkcija, nemaz nerunājot par speciālām sarakstei domātām lietotnēm. Tomēr jebkurā saziņas formā nozīmīgi atcerēties arī par riskiem un robežām, kuras esam vai neesam gatavi pārkāpt. Viena no šādām robežām ir sekstings.

Termina “sekstings” vēsturē ļauj ieskatīties amerikāņu žurnāls “The Atlantic”, informējot, ka šis vārds pirmoreiz izskanējis 2004. gadā, kad dzeltenajā presē tika apspriestas ziņas, ar kurām savulaik apmainījies slavenais futbolists Deivids Bekhems un viņa asistente. Savienojot vārdus “sex” (sekss) un “text [message]” (īsziņa) radījies privātas seksuāla rakstura ziņas apzīmējums “sext”, bet piedalīšanās šādā sarakstē nosaukta par “sekstingu”. 2004. gadā, kad mobilie tālruņi vēl nebija ne tuvu tik izplatīta parādība kā šodien, termins šķietami parādījās un pazuda, bet tas atgriezās uz palikšanu četrus gadus vēlāk. 2008. gadā, kad Amerikas Savienotajās valstīs tika aktualizēts pusaudžu grūtniecības jautājums, sarunās par pusaudžu fiziskajām attiecībām parādījās arī sekstinga augošā problēma. Kā parādīja tobrīd veikti ASV valsts mēroga pētījumi, teju katrs piektais tīnis ir privātās sarakstēs apmainījies ar seksuāla rakstura fotogrāfijām.

Tavu foto var pārsūtīt

Taču kāpēc ar sekstingu kā problēmu teju vienmēr tiek saistīti tieši pusaudži? Kā skaidro “The New York Times” aptaujāti psihologi, sekstinga popularitāte jauniešu vidū saistāma ar pieaugšanu un interesi par attiecībām, pat ja viņi paši nav gatavi fiziskai tuvībai. Tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot jauniešus par šāda veida privātu saziņu un tās draudiem. Kā intervijā ar pusaudžu un skolas vecuma bērnu veselības eksperti Šari Keselu Šnaideri (Shari Kessel Schneider) raksta starptautiskā bezpeļņas organizācija “Education Development Center”, sekstings pusaudžu vidū var norādīt uz neveselīgām savstarpējām attiecībām. Tas savukārt var atsaukties uz jauniešu mentālo veselību vai pat būt kā rādītājs problēmām.

Tomēr mentālās veselības aspekts ir tikai viena, iespējams, pat mazākā daļa, no sekstinga riskiem. Daudz lielāka uzmanība tiek vērsta uz drošības un personas datu aizsardzības riskiem, kurus sekstings rada – īpaši saziņā ar mazpazīstamu vai pat nepazīstamu sarunas partneri. Šos riskus uzskaita Latvijas drošāka interneta centrs Drossinternets.lv: foto vai video var tikt pārsūtīts tālāk bez sūtītāja piekrišanas, tas var tikt ievietots internetā, tostarp intīmpakalpojumu vietnēs bez iespējas to izņemt, šādu attēlu noplūšana nereti provocē aizvainojošus vai pazemojošus komentārus, kā arī nosūtot seksuāla rakstura foto vai video, tiek zaudēta kontrole pār to, kas to ieraudzīs.

Sekstings aktuāls arī Latvijā

Latvijā jauniešu privātās saziņas, tostarp sekstinga jautājumiem, uzmanība tiek pievērsta periodiski. Skolās sekstings tiek pārrunāts sociālo zinību stundās, kā arī tematiskajās nedēļās, kas veltītas drošībai internetā. Veikti arī pētījumi. Jaunākais no tiem ir 2016. gadā veiktā organizācijas “Centrs Dardedze” aptauja projektā “Es tikai pārsūtīju”. Aptaujā, kurā piedalījušies 684 jaunieši vecumā no 12 līdz 17 gadiem, noskaidrots, ka 9 procenti aptaujāto kailfoto kādam nosūtījuši paši un 64 procenti pazīst vismaz vienu pusaudzi, kurš nosūtījis savu kailfoto citam. Vienlaikus attēli jauniešu vidū tiek arī regulāri izplatīti: 9 procenti pusaudžu atzīst, ka paši ir pārsūtījuši tālāk cita jaunieša kailfoto, bet savā tālrunī cita pusaudža kailfoto saņēmuši 42 procenti aptaujāto. Uz jautājumu, vai kāds jaunietim ir pārsūtījis vai parādījis cita pusaudža kailfoto, apstiprinoši atbildēja 49 procenti pusaudžu.

Kā rīkoties?

Kā rīkoties, ja privāta sarakste ievirzās intīmā virzienā un partneris aicina uz sekstingu? Lai pasargātu jaunākus pusaudžus vai pat bērnus no šādām sarunām, ļoti būtiska ir vecāku uzraudzība un sekošana līdzi atvašu interneta lietošanas pardumiem. Lai to darītu, ieteicams lietot dažādus ekrāna laika ierobežošanas rīkus, kā arī sarunāties par šo tēmu ģimenes lokā. Laikus un pilnvērtīgi pārrunāti, šie jautājumi bērniem noderēs arī pusaudža vecumā, kad intīma rakstura sarakstes kļūst arvien biežākas.

Vecākam jaunietim, sastopoties ar aicinājumu uz sekstingu, svarīgi ir pirmām kārtām apzināties, kas ir sarunas partneris un vai tam var uzticēties. Attiecībās, kuras balstītas savstarpējā uzticībā un tuvībā, sekstings var netikt uzskatīts par robežas pārkāpšanu. Tomēr ir svarīgi atcerēties dažus zelta likumus, lai nodrošinātu sūtītā satura neaizplūšanu pa nevēlamiem ceļiem. Komunikācijas un droša interneta eksperti iesaka sekstingu veikt tikai drošās vietnēs, piemēram, “Whatsapp” vai “Viber”, ne sociālajos tīklos kā “Instagram” vai “Snapchat”.

Tāpat īpaši jāpievērš uzmanība tam, kas foto parādās. Tiek stingri ieteikts sekstinga ziņās nerādīt seju vai kādas citas identificējamas detaļas, piemēram, tetovējumus vai dzimumzīmes. Tāpat jāizvairās no identificējāmām detaļām, kas parādās fonā, lai pēc foto nebūtu iespējams noteikt tā sūtītāja atrašanās vietu vai kādus personas datus. Pēc sūtīšanas gan ziņas, gan foto ieteicams izdzēst, lai tie nevarētu tikt kopēti.

Riski pastāv vienmēr

Eksperti iesaka ar sarunas partneri vienoties par virkni noteikumu pirms uzsākt sekstinga saraksti. Piemēram, ka abi sarunas partneri neatrodas publiskā vietā, pēc sarakstes ziņas tiek izdzēstas, netiek veikti ekrānuzņēmumi, saņemtie attēli netiek rādīti nevienam citam. Taču, protams, arī vienojoties par abpusējiem noteikumiem, nekad nebūs simtprocentīgas garantijas, ka tie tiks ievēroti. Tāpēc drošākais veids, kā izvairīties no sekstinga riskiem, ir nepiedalīties sekstingā. Šo īpaši der atcerēties, kad uz šādu saraksti aicina nepazīstama vai mazpazīstama persona.

Ja tomēr foto vai video ir nonācis internetā, ieteicams sekot droša interneta ekspertu padomiem. Kā raksta Drossinternets.lv, vispirms ir svarīgi saglabāt mieru un raudzīties uz situāciju – kādā veidā attēls nonācis internetā un kam tas ticis sūtīts. Personas, kuru rokās nonācis foto vai video jālūdz to nekavējoties izdzēst – jo ātrāk situācija tiks risināta, jo lielāka iespēja, ka pārsūtītais saturs tālāk neizplatīsies. Ja foto vai video izplatās sociālajā tīklā, par to jāziņo tā administrācijai, kas palīdzēs situācijas risināšanā. Par notikušo jārunā ar uzticības personām – ģimeni, tuviem draugiem vai organizācijām, kas piedalās šādu jautājumu risināšanā. Savukārt personai, kas bez piekrišanas izplata kāda cita seksuāla rakstura foto vai video var draudēt sods. Pārkāpumu kopumu uzskaitījuši Drošāka interneta centra pārstāvji. Nopietnākie no nodarījumiem saistīti ar seksuāla rakstura darbībām vai satura izplatīšanu, ja darbībās iesaistīta pilngadīga un nepilngadīga persona. Pārkāpumu apkopojums uzskaitīts ŠEIT.

Palīdzības organizācijas un resursi

Biedrība “Papardes zieds”
sos@papardeszieds.lv

Bērnu Uzticības tālrunis
Tel. +71 116111

Drossinternets.lv Ziņojumu līnija
zinojumi@drossinternets.lv

Krīzes centrs „Skalbes”
Tel. +371 67 222 922

„Centrs Dardedze”
Tel. +371 67 600 686

Informācijas avoti

>> “The Atlantic”: In Weiner's Wake, a Brief History of the Word 'Sexting'
>> “The New York Times”: Teenagers Are Sexting — Now What?
>> Education Development Center: Sexting: A Cause for Concern
>> Drossinternets.lv: Sekstings
>> “Centrs Dardedze” jauniešu aptaujas par sekstingu rezultāti
>> “The Insider”: How to sext as safely as possible, according to experts