Virtuālā realitāte
Jauno tehnoloģiju izmēģinājumu laboratorijas
Berlīnes muzejā “Game Science Center” apmeklētāji var ieskatīties nākotnē – un izmēģināt, kas nākotnē ietekmēs mūsu ikdienu. Piemēram, tādas jaunās tehnoloģijas kā Virtual Reality – virtuālo realitāti. Tās var būt interesantas arī bibliotēkām.
Šajā izstādē klusums nevalda. Gluži pretēji – te dzirdamas visdažādākās skaņas: pīkstieni, elektroniskā mūzika un instalācijas izmēģinājušo apmeklētāju smiekli. Kāda jauna sieviete, dejojot infrasarkanās kameras priekšā, rada melodijas. Bērni virs smilšu kastes sakļauj plaukstas kā mākoņus un liek nolīt virtuālam lietum. Pie ieejas sēž apmeklētāji ar masīvām virtuālās realitātes brillēm un izbauda piedzīvojumus virtuālajā pasaulē.
Ieskats nākotnes tehnoloģijās
“Game Science Center” (GSC) Berlīnē nav parasts muzejs. Pilnīgi visi eksponāti ir interaktīvi un ir izpētāmi rotaļīgā veidā. “Nākotnes muzejs” sniedz ieskatu tehnoloģijās, kas jau pavisam drīz ietekmēs mūsu ikdienu – vai tā būtu virtuālā realitāte (VR) vai acu un žestu vadība. „Daudzi cilvēki uz jaunajām tehnoloģijām sākumā raugās skeptiski,“ saka viens no GSC dibinātājiem Sirils Eters. „Mēs vēlamies, lai pirmā saskarsme viņos atstātu pozitīvu iespaidu.“ Īpaša piekrišana ir virtuālās realitātes brillēm, kas “Nākotnes muzejā” tiek izmantotas jau kopš ekspozīcijas atklāšanas. Piecu minūšu ilgas sesijas ļauj muzeja apmeklētājiem iegremdēties virtuālajās pasaulēs. Virtuālās realitātes brilles acu priekšā rada divus atsevišķus stereoskopiskus attēlus, ko smadzenes savieno vienā attēlā ar spēcīgu dziļuma efektu. Sajūta, ka lietotāji atrodas notikumu “viducī”, viņiem rodas arī tādēļ, ka sistēma, kas sastāv no kameras un brillēm, reģistrē viņu galvas kustības. Apmeklētāji var izvēlēties starp reālām filmām, animācijas īsfilmām un mūzikas videoklipiem, sākot no virtuāla brauciena ar zemūdeni līdz Sent Ekziperī “Mazā prinča” poētiskai interpretācijai.
Arī bibliotēkas var izmantot virtuālo realitāti
Sirils Eters ik dienu redz, kādu sajūsmu virtuālā realitāte raisa muzeja apmeklētājos, – un uzskata šo tehnoloģiju par absolūti revolucionāru. „Es to teju pielīdzinu televizora izgudrošanai.“ Jau tagad virtuālā realitāte tiek izmantota dažādās dzīves jomās: kino un datorspēlēs, žurnālistikā, tūrismā, arhitektūrā un medicīnā. Eters ir pārliecināts, ka no virtuālās realitātes ieguvējas var būt arī bibliotēkas, piemēram, stāstot par vēsturi: „Ja kāds vēlas zināt, kāda bija dzīve senajā Romā, virtuālā realitāte var viņu uz turieni pārcelt.“ Pateicoties imersijai, arī aktuālus sabiedriski politiskos tematus būtu iespējams skaidrot daudz tiešāk, nekā izmantojot klasiskos medijus.Mācīties izmēģinot
Ķelnes pilsētas bibliotēka kā viena no pirmajām iestādēm Vācijā piedāvā regulāras programmas, kurās apmeklētāji, izmantojot virtuālās realitātes brilles, var iepazīt tās piedāvātās iespējas. „Mēs uzskatām, ka virtuālajai realitātei būs liela ietekme uz mūsdienu mediju kultūru, piemēram, spēļu sektoru, arhitektūru, medicīnu vai komunikāciju sociālajos tīklos,“ teikts mājaslapā. „Iedzīvotājiem pašiem jāgūst priekšstats par jaunajām tehnoloģijām,“ saka bibliotēkas vadītāja Hannelore Fogta. „Runa ir par mācīšanos, pašiem aktīvi izmēģinot jaunās tehnoloģijas.“ Virtuālās realitātes darbnīcā interesenti izmēģina dažādas lietotnes un spēles, piemēram, programmu “Tilt Brush”, ar kuras palīdzību virtuālajā telpā iespējams veidot trīsdimensionālus zīmējumus. Iecienīta esot arī jūras simulācija “TheBlu” un darba simulators, stāsta darbnīcas vadītājs Filips Biltmanis. „Tas ļoti skaidri parāda, kā darbojas virtuālās realitātes vadība.“ Dalībnieki lielā ekrānā var sekot līdzi tam, ko attiecīgajā brīdī redz tas, kurš uzlicis virtuālās realitātes brilles.
Liels potenciāls
Ķelnes pilsētas bibliotēkas programmas apliecina, ka tieši digitālajā laikmetā, kad lielu daļu informācijas iespējams iegūt internetā, bibliotēka kļūst aizvien svarīgāka kā vieta, kur cilvēki var apmainīties ar pieredzi un kopā mācīties, gūt iedvesmu un izmēģināt dažādas lietas. Tāda jaunā tehnoloģija kā virtuālā realitāte spēlē divējādu lomu: no vienas puses, tas ir veids, kā nodot zināšanas un apmainīties pieredzē, no otras puses, virtuālā realitāte pati ir lieta, kas jāapgūst.Taču pastāvīga virtuālās realitātes briļļu izmantošana ir organizatorisks izaicinājums. Šajā ziņā “Game Science Center” Berlīnē ir guvis vērtīgu pieredzi. Katram jaunam lietotājam brilles ir jādezinficē un jānoregulē no jauna. “Game Science Center” pa šo laiku ir izstrādājis ne tikai procedūru, kas ievērojami samazina uzturēšanas un nepieciešamā personāla apjomu, bet arī speciālu sēdekli virtuālās realitātes briļļu lietošanai publiskās iestādēs. Izmaksu aspektā šādas procedūras bibliotēkām ir ļoti nozīmīgas.
Hannelore Fogta no Ķelnes pilsētas bibliotēkas pauž pārliecību par virtuālās realitātes lielo potenciālu “īpaši jau medicīnas jomā”. Tādēļ bibliotēka ir iecerējusi piedāvāt virtuālās realitātes smadzeņu treniņa ievadkursu gados vecākiem lasītājiem. Tāpat darbnīcas dalībnieki apgūst, kā pašiem programmēt vienkāršas virtuālās realitātes pasaules. „Mums ir svarīgi sarunāties ar cilvēkiem,” uzsver Fogta. „Mēs vēlamies diskutēt par to, kāda ir virtuālās realitātes ietekme uz mūsu dzīves un darba vidi.“ Taču bibliotēkai ir arī pavisam praktiski ieguvumi no jaunajām tehnoloģijām – Fogta spēj iedomāties, ka meklēšanai katalogā izmantotos skārienjutīgos ekrānus, kuru uzturēšana ir dārga, ar laiku varētu aizstāt kameras ar žestu vadību. Berlīnes “Game Science Center” apmeklētāji to var izmēģināt jau tagad.