Ātrā piekļuve:
Pāriet tieši uz saturu (Alt 1)Pāriet tieši uz apakšizvēlni (Alt 3)Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Virtuālās realitātes žurnālistika
Kad paši piedzīvojam ziņas

Empathetic Media: VR demo aina FARC partizānu nometnē
Empathetic Media: VR demo aina FARC partizānu nometnē | Foto: Youtube

Vai nākotnē piedzīvosim jauna veida žurnālistiku? 360° video un virtuālās realitātes reportāžas ļauj skatītājiem burtiski ienirt ziņu sižetos un piedzīvot atainotos notikumus pašiem uz savas ādas. Arī Vācijā rodas daudz jaunu formātu.

Brauciens pa bedraino džungļu ceļu beidzas, kad smagi bruņoti militāristi aptur autobusu un pārbauda pasažierus. Ar virtuālās realitātes briļļu Oculus Rift starpniecību skatītāji tiek ievesti pašā Kolumbijas pilsoņu kara epicentrā. Amerikāņu mediju uzņēmuma Empathetic Media virtuālās realitātes reportāžā viņi trīs dimensijās piedzīvo Kolumbijā ik dienu sastopamo vardarbību. Viņi atrodas starp divām frontēm – militāristiem un partizāniem – , piedzīvo militārās patruļas un vēro, kā dzīvo nabadzīgie kolumbieši, kas partizānus spiesti apgādāt ar pārtiku.
 


Imersīvā žurnālistika – virtuālās realitātes (VR) izstaigājamās pikseļu pasaules vai 360° video – var revolucionizēt veidu, kā tiek atspoguļota informācija. Tā ļauj skatītājiem pašiem ienirt notiekošajā, izstaigāt to realitāti, par kuru tiek vēstīts. Viņi maina savu perspektīvu un virtuālajā realitātē paši daļēji kļūst par personāžiem, kas var mijiedarboties ar reportāžas cilvēkiem vai izpētīt priekšmetus.

Taču ciktāl VR žurnālistika jau attīstījusies Vācijā? Komplekso VR reportāžu veidošana ir laikietilpīga un dārga, tādēļ Vācijas mediju vidē tās pagaidām sastopamas retāk nekā, piemēram, ASV. Taču arī Vācijā nu jau teju visi mediju uzņēmumi eksperimentē vismaz ar 360° video, kas ir imersīvās žurnālistikas ievadformāts. Tas nav bez iemesla, jo publika šajā ziņā apsteidz medijus, – pētījumos pētījumos tiek lēsts, ka 2018. gadā katram trešajam vācietim piederēs VR brilles. 

Stasi pratināšanas telpa un niršana okeānā

”Lietotājs piedzīvo pārsteiguma efektu,” saka Berlīnes VR jaunuzņēmuma Vragments izpilddirektore un viena no dibinātājām Linda Rata-Viginsa. ”Mani īpaši fascinē iespēja ļaut iepazīt vēstures tēmas pavisam citādā veidā.“ Piemēram, Vragments kopā ar raidsabiedrību Deutschlandradio Kultur izveidojis virtuālu VDR Valsts drošības ministrijas jeb Stasi virtuālu VDR Valsts drošības ministrijas jeb Stasi pratināšanas telpu, kurā oriģināli skaņu ieraksti ļauj apjaust, kā notika psiholoģiskā spīdzināšana. Rata-Viginsa šos ierakstus gan vairakkārt dzirdējusi projekta izstrādes laikā, ”taču pavisam citāds efekts tiem bija, ieejot un dzirdot tos virtuālajā telpā.”
 

Vienlīdz iespaidīgi ir arī 360° video, turklāt tie nav tik laikietilpīgi un dārgi kā pilnībā izstrādātas virtuālās pasaules. Kameras 3D video uzņemšanai maksā tikai pārsimt eiro, bet bezmaksas rīki, piemēram, uzņēmuma Vragments izstrādātā programmatūra Fader atvieglo žurnālistiem iespēju veidot stāstus un integrēt tos tīmekļa vietnēs. Ar Fader starpniecību viņi var augšupielādēt 360° video un fotogrāfijas, pievienot tiem tekstus, kā arī ar tā dēvēto interaktīvo punktu palīdzību ļaut skatītājam pārvietoties stāstā. ”Šis medijs pieejams ikvienam, pat ja jūsu rīcībā nav daudz resursu, laika vai naudas,” saka Rata-Viginsa. Īpašu interesi izrādot studenti, pašnodarbināti fotogrāfi un vietējo ziņu redaktori. Tādas raidsabiedrības kā ARTE imersīvo žurnālistiku jau labu laiku iekļāvušas savā formātu klāstā. Televīzijas kanāls regulāri publicē 360° video. Izmantojot lietotni ARTE360, skatītājiem ir iespēja, piemēram, kopā ar nirējiem iepazīt zemūdens pasauli. 2018. gadā plānots kopīgs kanālu ZDF un ARTE projekts par Nuba kalnu iedzīvotājiem Sudānā.
gemeinsam mit Apnoetauchern in die Unterwasserwelt abtauchen. 2018 ist ein gemeinsames Projekt von ZDF und ARTE zur Situation der Nuba im Sudan geplant.
 
Embedded Code

Pat ja Amerikas Savienotajās Valstīs virtuālās realitātes projekti ir vērienīgāki, ARTE 360/VR projektu vadītāja Kaja Meseberga vērojumi liecina, ka Vācijā valda liela atvērtība pret imersīvām reportāžām: ”Te vērojams ļoti liels entuziasms attiecībā uz šo tehnoloģiju,” saka Mesebergs. ”Skatoties uz Vācijā producēto saturu, ko veidojuši tādi kanāli kā ZDF un ARD vai laikraksti Die Welt un Süddeutsche Zeitung ,– es redzu produkciju, par kuru noteikti nav jākaunas.“

Taču VR reportāžas nekādā ziņā nav tikai tehniska rakstura pārmaiņa. Žurnālistiem jārod arī jaunas stāstījuma formas. Tā kā skatītājs atrodas notiekošā epicentrā, arī viņa skatiens jāvada savādāk, un stāstījums mainās. ”Darbs ar šo jauno mediju pieprasa domāšanas maiņu jau radīšanas procesā. Piemēram, VR scenārijs stipri atšķiras no parastā scenārija klasiskajai produkcijai,” saka Kajs Mesebergs. ”Ar to jārēķinās.” Taču VR eksperts ir pārliecināts, ka nākotnē šo jauno mediju arī Vācijā izmantos arvien vairāk. ”Ja palūkojamies, cik ātri tas nepilnu pēdējo trīs gadu laikā izplatījies, nākotnē jāraugās ar lielu ziņkārību,” viņš saka.

Starp empātijas mašīnu un vuārismu

Īsti gan nav piepildījusies cerība, ka virtuālā realitāte automātiski darbosies kā ”empātijas mašīna”. Daži mediju eksperti bija cerējuši, ka skatītāji, kas virtuāli dodas uz zemestrīču skartajām zonām vai piedzīvo Kolumbijas pilsoņu karu, spētu labāk izprast šos notikumus un mainītu savu attieksmi. Taču arī virtuālajai realitātei ir robežas. ”Klātbūtne automātiski nenozīmē empātiju, un arī emocijas nav tas pats, kas empātija,” skaidro Einslija Sazerlenda, kura kā BuzzFeed-Open-Lab stipendiāte pētījusi virtuālās realitātes un ētikas tematu. Kad, piemēram, Facebook-vadītājs Marks Zuckerbergs VR lietotnē Facebook Spaces labā omā devās virtuālā pastaigā pa viesuļvētras izpostīto Puertoriko, medijos izskanēja skaļi protesti, jo vairākums tajā saskatīja tikai vuārismu un ignoranci un noteikti ne empātiju..

Tomēr Linda Rata-Viginsa no Vragments uzskata, ka žurnālistiem nevajadzētu pārsteidzīgi vērtēt virtuālās realitātes lietderību. Tā vietā drīzāk būtu jāturpina testēt robežas, formātus un stāstījuma formas. ”Mums jāuzmanās, lai neuzkraujam sev pārāk daudz noteikumu, vēl pirms esam izgājuši no eksperimentēšanas fāzes,” viņa saka. Protams, žurnālistu ētikai un klasiskajiem rūpības principiem būtu jābūt spēkā arī virtuālās realitātes laikmetā. Rata-Viginsa ir pārliecināta, ka skatītāju attieksme pret virtuālo realitāti mainīsies, kad viņi būs pieraduši pie jaunās prezentācijas formas un iegremdēšanās arī dramatiskās ainās.