Virtuālā izstāde
Atmoda! 50. gadu arhitektūra Vācijā

Online-Ausstellung; Goethe-Institut/Hans Engels Uz virtuālo izstādi

Jaunā Vācijas Federatīvā Republika sākās ar aizrautību modē, mūzikā, dizainā un arhitektūrā. 50. gados radās tas, kas šodien mūs daudzējādi gan aplaimo, gan nomāc. Mājsaimniecībās ienāca ledusskapji un putekļu sūcēji, dzīvojamajās istabās stāvēja kokteiļkrēsli, trīskāju galdiņi un trīsžuburu konusveida stāvlampas, automašīnu skaits eksplodēja, kam nekavējoties sekoja sauciens pēc automaģistrālēm. Sievietes iznesās moderni, kaut arī viņām tikai no 1959. gada 1. jūlija, līdz ar civilkodeksa reformu, tika piešķirtas pilnas līgumslēgšanas tiesības un tiesības uz nodarbinātību. Dāmu mode uzsvēra slaido līniju ar zīmuļsvārkiem un nagliņpapēžiem, kokteiļkleita devās uzvaras gājienā un meitenes valkāja kuplus svārkus ar stīvinātiem volānveidīgiem tilla apakšsvārkiem. Viduklis jebkurā gadījumā bija ļoti šmaugs. Dauzoņas rokenrolā svinēja jaunu dzīves sajūtu un centās izturēties kā Džeimss Dīns un Marlons Brando.

50. gadi bija sākums ceļam uz patērēšanas skurbumu un mobilitāti. Taču tos uzskata arī par sasmakušu, nedabiskas izturēšanās laiku, ko noteica autoritātes baznīcā, skolā un valstī. Antikomunisms un aukstā kara histērija uzspieda opozicionāriem valsts ienaidnieku zīmogu.

Arhitektūrā 50. gadu laikmets aizsākās tūlīt pēckara gados, respektīvi, līdz ar atjaunošanu 1945. gadā, un turpinājās līdz 60. gadu sākumam. To nomainīja 60. un 70. gadu racionalizētā celtniecība, kurā pilnībā pazuda vieglums un rotaļīgums.

50. gadu arhitektūrai ir raksturīga stilu daudzveidība, dažādu formu un detaļu bagātība, pārdomas par to, kam kā stilam tikusi dota priekšroka iepriekšējos gadu desmitos. Piemēram, 20. gados un vēlāk turpinātie konservatīvie strāvojumi ar reģionālu un vēsturisku atsauci, jaunās būvniecības virziens Bauhaus skolas ietvaros un no tā attīstītā modernā arhitektūra 30. un 40 gados ārzemēs. Par paraugu kalpo celtnes Šveicē, Nīderlandē un Skandināvijā, pēc 1933. gada uz ASV emigrējušo vācu arhitektu celtnes, kā arī citas ierosmes no Amerikas un arī Dienvidamerikas.

Āriene, kas realizējas mākslinieciski veidotās durvīs, durvju rokturos, mozaīkās, plastikās un daudzkrāsainos iestiklojumos, ir tikpat nozīmīga kā iekšiene, jo īpaši rūpīga kāpņu telpu izveide. Roku rokā ar aizrautīgu eksperimentēšanu ar materiāliem, kas izpaužas slaidās konstrukcijās, izliektos jumtos, liektās betona kāpnēs vai gleznos logu profilos, iet prieks par krāsu kā radošu izteiksmes līdzekli.

Šo arhitektu vidū ir arhitekti, kuri bija strādājuši ģenerālinspektora darba štābā reiha galvaspilsētā Berlīnē Alberta Špēra vadībā, arhitekti, kam politisku iemelsu dēļ bija bijusi liegta būvniecība nacionālsociālisma laikā, kā arī arhitekti, kas atgriezās no emigrācijas.

„Atmoda! 50. gadu arhitektūra Vācijā”, Prestel Verlag

Fotogrāfs Hanss Engelss jau 20 gadus specializējas arhitektūras fotografēšanā. Viņa veidoto darbu spektrs sniedzas no vēsturiskām tēmām līdz laikmetīgajām attīstības tendencēm. Viņa fotogrāfijas tiek publicētas dažādās grāmatās un žurnālos un prezentētas izstādēs visā pasaulē.

Top