Berlinale
Atklāts Berlinālē. Pārrāvumi un turpinājumi.

Atklāts Berlinālē. Pārrāvumi un turpinājumi.
© Beta Cinema, © ARRI Media, © Riga IFF

Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā demonstrētā vācu filmu izlase Found in Berlinale (Atklāts Berlinālē) izceļ labāko, kas šī dīvainā gada laikā tapis vācu kino.

Dr. Elīna Reitere

Undīne un atgriešanās

Pagājušā gada Riga IFF Berlināles filmu programmas apmeklētājus savaldzināja Kristiāna Pecolda filma Tranzīts, kurā viņš šo Annas Zēgerses slavenā romāna darbību par bēgļiem, kas, lai paglābtos no nacistiem, gaida vīzas ceļošanai pāri okeānam, bija pārnesis uz mūsdienu Marseļu. Filmas finālā Franca Rogovska atveidotais Georgs uzzina, ka viņa mīļotā Marija, kuras lomā redzam Paulu Bēru, ir gājusi bojā, kuģim uzskrienot uz mīnas. Taču abu aktieru apbrīnojamā savstarpējā uzticēšanās, kas bija jūtama arī ikkatrā Tranzīta kadrā, filmēšanas beigās izraisījusi Pecoldā tik spēcīgas melanholiskas skumjas, ka viņš nolēmis gan aktieriem, gan abiem tēliem dot otro iespēju satikties.

Lūkojoties pēc kāda piemērota scenārija, režisors atgriezās pie kādas savas senākas ieceres veidot filmu par mītisko nāru Undīni, kura katru vīrieti, kas viņai apsola mūžīgu mīlestību, bet šo solījumu netur, ir spiesta nogalināt. Taču Pecolds savai Undīnes versijai arī pēc atriebības akta dod cerību, un tā izrādās mīlestība. Kā intervijās uzsver režisors, Undīne savā ziņā ir Tranzīta sīkvels.

Intervijās vaicāts, kāpēc viņš savas filmas tik bieži stāsta, izvēloties sievietes perspektīvu, Pecolds atsaucās uz Klodu Šabrolu, kurš uz līdzīgi formulētu jautājumu atbildējis: “Vīrieši dzīvo, bet sievietes izdzīvo!”  Undīnes tēls turpina režisora iepriekšējo filmu sieviešu tēlu galeriju – tām ir izdevies pārdzīvot kādu triecienu, atgriezties un atkal kļūt par sabiedrības daļu. Taču Pecolds pārveido Undīnes mītu, uzsverot sievietes spēku un viņas izvēles iespējas. Undīne ir kinematogrāfiska maiguma pilna leģenda par mīlestību.

Walchensee Forever – das weibliche Geschlecht

Jannas Ji Vondersas dokumentālais eposs Mūžīgi Valhenzē ir sieviešu stāsts piecās paaudzēs, kurā vīrieši ienāk visnotaļ fragmentāri. Priekšplānā izvirzīti režisores mammas Annas un tantes Fraukes sevis meklējumi, kas viņas no ģimenei paaudžu paaudzēs piederošās kafejnīcas gleznainajā Alpu kalnu ielokā pie Valhenzē ezera aizveduši prom gan līdz Sanfrancisko un  Mehiko, gan Indijai. Lai gan arī jaunākajai paaudzei būtiskāk ir izrauties no tradicionālajām vietām un sociālajām lomām, ģimenes vēstures topogrāfiskais centrs, kur atgriezties, vienmēr ir bijusi kafejnīcas virtuve, sieviešu varas teritorija (kaut ne visas iepriekšējo paaudžu sievietes pašas izvēlējās šo likteni) .

Tāpat kā citos veiksmīgākajos šī žanra piemēros, te caur privāto vēsturi nojaušam sava laika politiskos notikumus un sociālās pārmaiņas. Arī, ja filmas finālā 104 gadus vecā vecmamma uzsver, ka viss taču ir tik pārejošs, filmas veidotājiem ar izcilas montāžas un precīzi atlasītu arhīvu materiālu palīdzību ir izdevies radīt iespaidīgu dokumentālu liecību par to, ka, lai vai cik tālu aizietu un, lai vai kas notiktu, kopiena ir tā, kas tevi atkal un atkal iezemē.

Vācu valodas stundaS Ziemeļjūras perifērijā

Starptautiskajai publikai labāk pazīstams kā seriāla Bad Banks režisors Kristiāns Švohovs savā jaunākajā kino darbā ir ekranizējis Zigfrīda Lenca 1968. gadā publicēto, ļoti populāro tāda paša nosaukuma romānu. Tā centrā atrodas mazais puika Zigijs, kuru maļ divi dzirnakmeņi – apbrīns pret savu krusttēvu, mākslinieku Maksi Ludvigu Nansenu (Tobiass Moretti), kas glezno ekspresionistiskus darbus un tāpēc saņem darbības aizliegumu un lojalitāte pret savu tēvu (Ulrihs Nētens), nacistiskajai ideoloģijai paklausīgo ciemata policistu, kuram jānodrošina, ka Nansens patiešām vairs neglezno. Švohova izvēle inscenēt šo darbu Ziemeļjūras piekrastē, to vienlaicīgi atbrīvojot no tiešām darbības norises laika sasaistēm, norāda uz stāsta universālo dabu, lai atkal un atkal uzdotu sev jautājumu, vai ir iespējama izvēle starp morāli pareizo un juridiski legālo. Taču filmā visvairāk aizrauj aktierspēle, vides izmantojums un mizanscēnu risinājumi. Bet (tomēr) pats stāsts, lai arī veidots ļoti precīzi, kā vienmēr Švohova darbos, pārsteidz ar varoņu viendimensionālumu, kas nebūt nešķiet mūsdienīga pieeja tik sarežģītai tēmai.

Relativitāte un vieglums

Tiktāl gan var pateikt – filmas galvenais varonis mirst jau tās sākumā. Taču šis solis ļauj turpmākajā stāstījuma gaitā vēstījumam par meiteni un viņas bijušo mīļoto, kā arī nākamo, it kā bezmērķīgi satikto draugu, attīstīties šķietami pēc nejaušības principa. Mariko Minoguči debijas filma Relativitāte ir ļoti konceptuāls darbs, taču variācijas par déjà-vu efektu un dažādu nejaušību notikšanu vienlaicīgi izceļas ar vieglumu daudzo īso epizožu inscenējumā, veidojot divu cilvēku unikālās kopā būšanas ainas caur atmiņas prizmu. Dzīvē tāpat kā šīs filmas montāžas frāzēs – mīlestība un nāve vienmēr ir cieši viena otrai līdzās.

Berlīne. Aleksandra laukums – filma un režisors, ko ievērot

Afgāņu izcelsmes vācu režisors Burhans Kurbani ekranizējis vācu literatūras klasiķa Alfrēda Dēblīna romānu Berlīne. Aleksandra laukums. Filma ir viena no spilgtākajiem 2020. gada Berlināles konkursa darbiem. Kurbani uzdrošinājies aktualizēt šo modernisma šedevru par strādnieku Franci Bīberkopfu, kurš pēc izlaišanas no cietuma mēģina uzsākt jaunu dzīvi Veimāras republikas Berlīnē, pārkodējot Franci par patvēruma meklētāju no Rietumāfrikas, kurš šobrīd veido sev jaunu identitāti un atrod jaunu mīlestību.

Taču, kā uzsver režisors, Berlīne šo 90 gadu laikā nav zaudējusi neko no savas bīstamības. Tāpēc arī tagad, tāpat kā toreiz, lai arī Franča/Frānsisa personības pamatā ir vēlme būt par labu cilvēku, apstākļi, kuros viņš ir nonācis, liek viņam izturēt aizvien jaunus pārbaudījumus un ieved viņu aizvien dziļāk nelegalitātes zampā.

Estētisko risinājumu līmenī Kurbani ir radījis spilgtu laikmetīgās Berlīnes vizuālo ekvivalentu, filmu, kas pulsē visu trīs stundu garumā, un ļāvis tās galveno lomu atveidotājiem – Velkets Bunguē Frānsisa un Albrehtam Šuham Reinholda lomā  - radīt iespaidīgus aktierdarbus.