Āgnese Husāra iesaka
Medicīna bez ārstiem

Pandēmijas laikā medicīna un mākslīgais intelekts ir kļuvis par ļoti aktuālu tematu. Ja ārsta prakses apmeklējums ir saistīts ar inficēšanās briesmām, mēs labprātāk paliekam mājās un izmantojam interneta lietotni. Ja to pielietojam, vien izmantojot slimās ķermeņa daļas fotogrāfijas, programmatūra uzreiz nosaka diagnozi un iesaka medikamentus. 

Bet cik lielā mērā patiešām medicīnā ir iespējams ārstēšanas nolūkos iesaistīt mākslīgo intelektu? Vai tiešām tas var aizstāt pat ārstus? Kā digitālā veselības portāla „NetDoktor“ līdzstrādnieks šīs grāmatas autors ļoti labi zina, kādas ir pacienta bailes un ko viņš sagaida, atrazdamies veselības aprūpes „skaistās jaunās pasaules“ priekšā. 

Runa ir par simpātijas raisošu perspektīvu, kas nepārtraukti paplašinās. Minēsim kaut vai tikai vienu piemēru: Ja kāds cieš no retas slimības, ir maz iespēju ātri atrast atbilstošas ārstēšanas metodes, pat vispieredzējušākie ārsti nespēj pilnībā pārzināt kaut daļiņu no desmit tūkstoš slimībām. Turpretim intelektuālās sistēmas, kas spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus, visas šīs slimības spēj identificēt. Īpašā priekšrocība ir tāda, ka tās nav piesaistītas vietai un tāpēc principā tās jau šodien var ierīkot pat vismazākajā ārstu praksē laukos. No šīs sistēmas jūs varat pieslēgties vistuvāk esošās slimnīcas datu bāzei: Ja pacientam/pacientei nepieciešama steidzama medicīniskā iejaukšanās, tad operāciju zāle ar ārstiem un ārstu palīgiem jūs jau gaidīs. 

Ja agrāk ārsti paļāvās uz palpāciju, tad šobrīd ienāk modernas attēlu veidojošas ierīces, kas dažu sekunžu laikā atklāj cilvēka orgānu darbību bez sāpēm un diskomforta. Ar šo procedūru palīdzību slimības var atklāt agrāk un palielinās izārstēšanās iespējas. Diagnostikas jomā ārsti vairs nespēj iztikt bez programatūras sistēmu palīdzības, un šis pakalpojums kļūst arvien labāks. 

Visā pasaulē medicīnas mērķis ir izmantot tādas terapijas iespējas, kas būtu precīzi piemērotas katra pacienta individuālajām vajadzībām. Bet arī tādu ārstēšanas metožu izveide ir iedomājama tikai ar datoru, jo nepieciešams apkopot vairākus tūkstošus fizioloģisko datu un to nepārtrauktās izmaiņas. Viedpulksteņi, kas uzrauga veselības stāvokli, nelieli asinsspiediena un cukura līmeņa mērīšanas aparāti – tie ir kļuvuši par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Robotikas attīstība dod iespēju implantēt mākslīgos orgānus, kas ir izturīgāki nekā dabiskie. Nanorobotu ir iespējams nosūtīt pa asinsriti uz nepieciešamo galamērķi, kur nepieciešams „salabot “ slimās šūnas. 

Lai cik elpu aizraujoša nākotnē arī nebūtu medicīnas tehnoloģiju attīstība, tās nekad nespēs aizstāt cilvēka klātesamību. Ārsti ir tie cilvēki, kas apkopo datus par veselības stāvokli, piemeklē optimālo terapiju un vienlaikus ar empātiju un domāšanu līdzi, ar uzmundrinošo ietekmi ir ļoti svarīgi un neaizstājami pacienta ārstēšanās procesā. Mākslīgais intelekts nevar aizstāt cilvēkus, tas var tikai atbalstīt viņu darbības un padarīt tās efektīvākas.  
Residenz Verlag