Tomašs Dimters iesaka
Tās vasaras Dievs

Pēdējais kara mēnesis. Divpadsmitgadīgā Luīza ar mammu un vecāko māsu bēg no Ķīles uz laukiem, uz muižu Šlēsvigā-Holšteinā, kur ģimene beidzot ir drošībā no bombardēšanas. Tik un tā šajās dienās neviena vieta Vācijā nav gana tālu, lai karš radikāli neiejauktos cilvēku dzīvēs. Luīzai nav jāiet uz skolu, pār viņas galvu uz austrumiem lido bumbvedēji, pa laukiem staigā bēgļi un meitenei nākas pieņemt pasauli, kas pilna laupīšanu, slepkavību un varmācības kā daļu pieaugšanas. Pēc briesmīga nozieguma, ko Luīza dabū izjust uz savas miesas, viņa sabrūk.

Valodiski meistarīgajā tekstā, kas apraksta jau daudzkārt lasītās un dzirdētās šausmas, īpaši tiek uzsvērts otrais stāstījuma  līmenis, kurā autors ļauj atspoguļot Trīsdesmitgadu kara briesmas no izglītota cilvēka skatupunkta. Stāstījuma motīvs ar atkārtotajiem noziegumiem, ko cilvēki ir pastrādājuši arī pret saviem tuviniekiem, ir ļoti aizkustinošs un sāpīgi ģeniāls. Rotmaņa romāns piedāvā pretī vairāk nekā tikai bezsirdīgu cilvēku pretestību: tas parāda, ar kādu spēku literatūra var sagrābt mūsu garu un sirdi.